Naftas cenu kāpums un gāzes tirgus piespiedu liberalizācija ir pasvārstījušas gāzes cenas.
Naftas cenu kāpums un gāzes tirgus piespiedu liberalizācija ir pasvārstījušas gāzes cenas.
Lai izlīdzinātu cenas Eiropā virzienā uz leju, Eiropas Savienība (ES) 1998. gadā ieviesa Gāzes direktīvu, kas paredz tirgus liberalizāciju. Tā pieprasa vismaz 20 procentu tirgus atvēršanu citiem piegādātājiem, un 2000. gadā savienībā vidēji jau 78 procenti gāzes saimniecību vairs nebija nacionālo monopolu rokās. Pirmo divu gadu laikā gāzes cena kritās, bet, tirgum stabilizējoties, 2001. gadu gāzes cenas visās ES valstīs sagaidīja ar kāpumu.
Visdārgāk par gāzi (pārrēķinot mūsu mērvienībās un naudas vienībās, bet ar katras valsts nodokļiem) maksā dāņi – 58 santīmus par kubikmetru, bet četras reizes lētāk – briti (12 santīmu). Kā redzams, izmantojot Krievijas gāzi, Latvijā gāzes cena ir divreiz zemāka nekā lētākajā ES valstī (5,9 santīmi par kubikmetru).
Izcenojums mainās atkarībā no patēriņa. Atšķirībā no mums, Eiropas Savienībā gāzes patēriņu mēra nevis kubikmetros, bet gan gigadžoulos (GJ) – tātad maksā nevis par gāzes tilpumu, bet pērk gāzes atdoto siltumu. Mājsaimniecībām ar zemu ikgadējo patēriņu – līdz 8,37 GJ jeb 250 m³ –, kuras gāzi izmanto tikai ēdienu gatavošanai un ūdens sildīšanai, ir visaugstākais izcenojums. Tas ir divas līdz trīs reizes augstāks nekā liela gāzes patēriņa saimniecībām, kuras vismaz desmit mājokļu apkurei patērē līdz 1047 GJ jeb 31250 m³ dabiskās gāzes. Vidēja patēriņa saimniecībām, kurām jānodrošina tikai savas mājas centrālapkure (no 17 līdz 84 gigadžouliem jeb līdz 23260 kilovatstundām), piemēro vidējos izcenojumus.
Izcenojums mazajam un lielajam patēriņam mājsaimniecībās divas reizes atšķiras Beļģijā, Īrijā, Dānijā un Vācijā. Niecīgas atšķirības ir Lielbritānijā. Vienīgi Portugālē ir tāpat kā Latvijā – vienādas cenas visiem.
Sagatavojis Saeimas ES informācijas centrs
