Vairāku kultūras nozaru speciālisti ir noraizējušies ne pa jokam. Viņnedēļ premjers Einars Repše nāca klajā ar ieteikumiem, kā novērst pārāk augstu nākamā gada budžeta deficītu.
Vairāku kultūras nozaru peciālisti ir noraizējušies ne pa jokam. Viņnedēļ premjers Einars Repše nāca klajā ar ieteikumiem, kā novērst pārāk augstu nākamā gada budžeta deficītu. Taupības nolūkā viņš ierosinājis slēgt tādas institūcijas, kuras «nevaram atļauties».
Konkrētus priekšlikumus jau sagatavojusi Finanšu ministrija. Par 1,7 procentiem esot jāsamazina katras ministrijas pamatizdevumi, tā ietaupot apmēram deviņus miljonus latu. Krietnu summiņu varēšot iegūt, 2003. gadā atņemot Kultūrkapitāla fondam 1,8 miljonus un pārskatot jaunās Nacionālās bibliotēkas celtniecības sākumu. Mūsu valstī šāds «domu gājiens» nudien nav jaunums. Vienmēr, kad runa bijusi par «liekām un nevajadzīgām institūcijām», pirmajā vietā allaž tikusi minēta kultūra.
Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenās speciālistes šo faktu komentē tā: «Iepriekšējās valdības laikā tika panākts milzīgs progress modernu tehnoloģiju ieviešanā, radot stabilu pamatu vienota valsts bibliotēku informācijas tīkla izveidē. Līdz pat deviņdesmito gadu beigām vienīgā iespēja papildlīdzekļu iegūšanai bibliotēku attīstībai bija Sorosa fonds. Tā finansējumam strauji samazinoties, šķita, ka nozarē atkal iestāsies sastingums, taču Kultūrkapitāla fonda projektu konkursi palīdzēja šo problēmu veiksmīgi risināt. Bauskas rajona bibliotēku attīstība pēdējo trīs četru gadu laikā notikusi tieši ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Bibliotēkām piešķirto valsts budžeta līdzekļu diemžēl pietiek tikai eksistences knapai nodrošināšanai. Izaugsme bija jūtama arī muzeju nozarē un citās kultūras jomās. Tagad izskatās, ka pūles bijušas veltīgas, jo, spriežot pēc premjera apgalvojuma, kultūras nozaru jūtamu attīstību turpmāk nevarēsim atļauties.»
Projektu gatavošana konkursiem ir iestāžu vadītāju brīva izvēle. Var sēdēt, nedarīt neko un žēloties par naudas trūkumu. Var arī strādāt bezgalgaras stundas ārpus oficiālā darba laika, lai bibliotēkas kļūtu par moderniem informācijas centriem, nodrošinot lietotājiem pakalpojumu plašu klāstu, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Jo modernāka tehnoloģija, jo augstāku kvalifikāciju tā prasa no iestāžu speciālistiem. Nozares attīstība ir tieši saistīta ar darbinieku profesionālo pilnveidošanos.
Vēl nav zināms, vai Finanšu ministrijas «brašo» ierosinājumu valdība akceptēs. Taču priekšlikums ir izskanējis, kārtējo reizi apliecinot, ka attieksme pret kultūru palikusi nemainīga. Jaunās paaudzes labi izglītoto ierēdņu un padomju laikā skoloto «praviešu» domāšanas veids it nemaz neatšķiras. Varbūt nepatiku pret kultūru latvietis pārmanto ģenētiski?
