Jaunu praksi – vīnogu lauku noklāt ar ģeotekstilu – izvēlējies vīndaris no Bauskas novada Gatis Kužums.
Kādu rezultātu iecere dos, vērot varēs pēc trim gadiem, kad šogad dēstītājiem stādiem būs pirmā raža.
Stādus atbalsta
Vīnogu lauka noklāšana ar ģeotekstilu tiek bieži izmantota Norvēģijā. Ģeotekstils ir austs materiāls no polipropilēna un poliestera šķiedrām, kas nodrošina augstu mehānisko izturību, kā arī noturību pret dažādiem ķīmiskiem savienojumiem. Materiāls nav pakļauts pūšanai, sēnīšu un pelējuma iedarbībai, tam cauri neaug saknes.
Gatis Kužums sazinās ar vīnogu audzētāju no Norvēģijas, abi apmainās ar fotogrāfijām, un baušķenieks ievērojis – kolēģa lauki noklāti ar melno ģeotekstilu. Tā nolēmis metodi izmantot jaunizveidotajā vīnogu laukā Mežotnes pagastā.
«Nedaudz nogulējām, kamēr visu izdarījām un sagatavojām, bija pienācis augusts. Jaunās vīnogas iestādījām augustā, kaut arī vajadzēja jūnijā,» «Bauskas Dzīvei» stāsta G. Kužums. Ģeotekstilu klājuši, lai laukā neaugtu nezāles. Vīnogu stādi tiek atbalstīti ar sānos slēgtām, bet augšpusē vaļējām «caurulītēm». Tās palīdz jaunajiem stādiem labāk ieaugties, kā arī atvieglo cīņu ar nezālēm – tās vieglāk nomiglot, jo stāds ar miglotāju netiek skarts.
Sarežģīts gads
Vīnogām svarīgi, lai saknēm būtu silti. G. Kužums uzsver, ka daudzi audzētāji kļūdās, domādami, ka zemi pļauta zāle vīnogu augšanai netraucē, taču zeme zem zāliena iesilst daudz lēnāk un mazāk nekā zeme bez zāles jeb melnā papuve. Jaunajā laukā ģeotekstils 2500 kvadrātmetru platībā rada labākus apstākļus 700 stādiem. Lauka izmaksas, neskaitot stādus un darbu, ir ap 2500 eiro. Nākamgad jauno lauku plānots papildināt ar 1400 stādiem, arī to paredzēts noklāt ar ģeotekstilu.
Gatis Kužums kopā ar Aināru Spuru četrus gadus kopj vīnogu plantāciju Rundāles novada Saulainē. Pirmais stādījums šogad dod vislielāko ražu, bet kopumā tur aug 1800 dēstu, stāsta Gatis. Šogad gan Saulaines lauks ar jauniem stādiem nav papildināts, jo izveidots stādījums Mežotnes pusē.
«Šis ir sliktākais vīnogu gads, kādu man gadījies piedzīvot – ziemā izsala saknes, kad vīnogas sāka ziedēt, kļuva auksti, un daudzi ziedi neapputeksnējās. Tad nāca karstums, sākās īstā miltrasa. Līdz ar lietus periodu parādījās neīstā miltrasa. Turklāt lapsenes ļoti traucēja, pie to iebojātajām ogām tūdaļ mušas klāt,» uzskaita vīndaris. Šie faktori ietekmējuši vīnogu ražu, kas lauka stādījumos tomēr esot visai laba, bet pie mājas Ceraukstes pusē nav tik bagātīga. Pērn ogas padevušās lielas kā plūmes, bet šogad miltrasa ir paveikusi savu – ogas ieplīsušas un lielākas neaug, ķekari pilni mazām «skrotītēm».
Derīgas pat sēkliņas
Gatis vīnogas galvenokārt audzē vīnam, viņa mērķis ir noteikt vispiemērotākās šķirnes dabiska dzēriena gatavošanai. Reiz pat esot raudzējis vīnu no viena ķekara, kas devis aptuveni 200 gramu dzēriena. Vīnogu vīns ļoti ātri norūgst, jo tam jāpievieno mazāk cukura nekā citu augļu vai ogu vīniem, bet cukurs rūgšanas procesu paildzina. Visvērtīgākais vīns nākot no tām vīnogām, kuras aug vietās, kur dienas un nakts temperatūra ievērojami atšķiras.
Kā teic vīndaris – vīnogai viss ir izmantojams, un visveselīgākie esot kauliņi. Viņš senāk tos metis prom, līdz TV noskatījies sižetu par vīnogu kauliņu īpašībām. «Sasmalcināti tie ir ļoti spēcīgs antioksidants, iznīcinot vēža šūnas, neļauj holesterīnam nosēsties uz asinsvadu sienām, pazūd smalkie asins izplūdumi uz kājām. Man pašam, ēdot kauliņus, holesterīna līmenis no 6,4 nokritis līdz trīs,» atklāj baušķenieks.
Ar paša raudzējumiem G. Kužums piedalās Latvijas vīnogu vīnu konkursos. Pērn Gata sarkanvīns ieguvis godpilno otro vietu, šo-gad – astoto un desmito vietu. Tomēr vīndaris neskumst: «Konkursā piedalās komerciāli vīndari ar dažādi uzlabotiem paraugiem. Mani interesē, kādu vīnu dabiskā ceļā var iegūt no atsevišķas šķirnes bez jebkādiem uzlabojumiem un tehnoloģiskas manipulācijas. Ja ar dabiskiem vīniem varu iekļūt desmitniekā, tad esmu gandarīts.» Konkursos tiek vērtēts vīna izskats, aromāts, garša, pēcgarša un kopiespaids par paraugu – visi parametri ir ļoti būtiski.
