Rundāles pils muzejs gatavo heraldikas (ģerboņu) izstādi, ko atklās 22. maijā. Materiālu vākšana, atlase un priekšmetu restaurācija turpinās jau otro gadu.
Rundāles pils muzejs gatavo heraldikas (ģerboņu) izstādi, ko atklās 22. maijā.
Materiālu vākšana, atlase un priekšmetu restaurācija turpinās jau otro gadu. Procesā ir iesaistīti Latvijas muzeji, Valsts vēstures arhīvs, Akadēmiskā bibliotēka, Nacionālā bibliotēka, ārvalstu muzeji un privātpersonas.
Ik pēc gadsimta – jauna izstāde
Pirmā heraldikas izstāde Latvijā notika 1903. gadā Kurzemes provinces muzejā Jelgavā, informē Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Tās iniciators bijis barons Aleksandrs Rādens, muzeja heraldikas un ģenealoģijas nodaļas vadītājs. Tolaik priekšmetus ekspozīcijai piedāvājuši dižciltīgo ģimeņu pārstāvji. Interesanti, ka heraldikas izstādē Rundāles pilī varēs ieraudzīt arī pirms 100 gadiem Jelgavā eksponētus ģerboņus. «Mūsu ideja bija pierādīt, ka varam izdarīt to pašu, ko savulaik barons Rādens, un demonstrēt heraldikas attīstību Latvijā gadsimta garumā,» teic Imants Lancmanis. Viņš atzīst, ka šī vēstures nozare Latvijā ir nīkuļojoša, jo nav izstrādāta pat terminoloģija. Heraldikas mantojuma aprakstīšanai joprojām ir jālieto vācu, angļu un franču apzīmējumi. Izstādē Rundāles pilī varēs izzināt heraldikas vēsturi Latvijā no 13. līdz 21. gadsimtam.
Pirms 11 gadiem muzeja direktors sāka gatavot grāmatu par heraldikas vēsturi Latvijā. Mūsu valstī līdz šim nav bijis publicēts neviens nopietns pētījums par ģerboņiem. Imanta Lancmaņa monogrāfija, visticamāk, nāks klajā nākamgad.
Tradīcijām ir liela ietekme
Heraldika kā atsevišķa nozare Eiropā pastāv jau kopš 12. gadsimta pirmās puses. Vēlāk galmos tika ieviests speciāls herolda amats, kas mūsdienās pielīdzināms ģerboņu konsultantam. Sākotnēji heroldi bija bruņinieku pavadoņi turnīros, tad viņi kļuva par padomdevējiem un ģerboņu skiču autoriem. Turklāt heroldiem vajadzēja pievērsties arī pētniecībai, iepazīstoties ar citu dižciltīgu dzimtu heraldiku.
Imants Lancmanis teic, ka Anglijā šī sistēma darbojas joprojām. Klasiskos heroldu tērpos ģērbti pavadoņi piedalās galma ceremonijās, veic ģerboņu reģistrāciju un konsultē klientus. Mākslas zinātnieks atklāj saistošus faktus par ģerboņu izmantošanu: «Pasaulē joprojām valda maldīgs uzskats, ka heraldika ir dižciltīgo privilēģija, lai gan patiesībā tas ir tradīciju jautājums. Latviešu vidē ģerboņi asociējas ar vācu mentalitātes izpausmēm, tādēļ varbūt nav populāri.
Pēc Otrā pasaules kara Vācijā radās tik liela interese par gluži parastu pilsoņu ģerboņiem, ka tika atvērta speciāla valsts iestāde «Ģerboņu rullis», kurā ikviens var saņemt konsultācijas, izvēlēties zīmējumu variantus. Šeit reģistrē ģerboņus, izsniedz to diplomus un faktus publicē. Citi dokumenti nav nepieciešami. Heraldikā eksistē ģerboņa pielietošanas prakses kritēriji. Ja dzimtas ģerboni lieto jau otrā paaudze, tas kļūst likumīgs. Līdzīgi notika arī viduslaikos.»
Latvijas Valsts heraldikas komisijā ir vērsušies daudzi interesenti, lai gūtu informāciju par dzimtas ģerboņu izstrādi. Savi ģerboņi ir vairākām sabiedrībā pazīstamām personām, kā, piemēram, akadēmiķim Jānim Stradiņam.
Skici pasūta Rundālē
Bijušā mūsu Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ģerboņa zīmējuma autors ir Imants Lancmanis. Viņš stāsta par sadarbību ar augsto amatpersonu: «Guntim Ulmanim konkrēta situācija diktēja ģerboņa nepieciešamību, jo Zviedrijas valdība viņam piešķīra Serafima ordeni. Noteikumi paredz, ka visiem šī ordeņa saņēmējiem dzimtas ģerboņi ir jāizstāda Zviedrijas Karaļa pils Svēto serafimu ordeņa Kapitula zālē. Triju Baltijas valstu prezidentiem dzimtas ģerboņu nebija, tāpēc viņi vērsās pie speciālistiem, kuri palīdzētu izstrādāt skices. Beigās izrādījās, ka Zviedrijas Karaļa pilī tika eksponēti nevis Baltijas valstu prezidentu dzimtu, bet gan Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts ģerboņi. Taču Guntis Ulmanis aktīvi lieto savu ģerboni. Mani pūliņi nav bijuši veltīgi.»
Eksprezidenta ģerboņa vairoga apakšdaļā jeb pēdā ir attēlota viļņota līnija, kas simbolizē Daugavu. Centrālajā daļā redzamas trīs zvaigznes pēc Brīvības pieminekļa analoga, bet ģerboņa augšējā stūrī – papildelements Latvijas karoga krāsās. Kompozīciju vainago pasūtītāja izraudzīts aicinājums: «Mosties. Celies. Strādā.»
***
Der iegaumēt
Internetā var atrast neskaitāmus piedāvājumus ģerboņu un to diplomu pasūtīšanai.
Lētākie varianti, kas izgatavoti Anglijā, pieejami tikai par 200 sterliņu mārciņām.
Mākslinieki, kuri sadarbojas ar Latvijas Valsts heraldikas komisiju, pieņem pasūtījumus arī no privātpersonām.
