Jūnija beigās beidzas Zviedrijas prezidentūras laiks Eiropas Savienībā, un prezidējošas valsts pienākumus no jūlija pusgadu veiks Beļģija.
Jūnija beigās beidzas Zviedrijas prezidentūras laiks Eiropas Savienībā (ES), un prezidējošas valsts pienākumus no jūlija pusgadu veiks Beļģija.
Zviedrijas premjerministrs Jērans Pērsons gandarīts atzina, ka Zviedrija izpildījusi solījumu un Zviedrijas ES prezidentūras laikā darīts viss, lai kandidātvalstis varētu strauji virzīties uz priekšu iestāšanās sarunās. Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju apspriede Gēteborgā 15. un 16. jūnijā beidzot radīja skaidrību, kad pirmās kandidātvalstis šķērsos iestāšanās sarunu maratona finiša līniju. Sarunas ar labāk sagatavotajām kandidātvalstīm tiks beig- tas līdz 2002. gada decembrim, bet 2004. gadā jaunās dalībvalstis jau būs ES sastāvā. Latvija izteikusi gatavību būt to ES kandidātvalstu skaitā, kuras 2002. gada nogalē būs gatavas iestāties ES.
Notiks paplašināšanās
«Gēteborgas apspriedes noslēguma dokumentā paustā apņemšanās ir nepārprotams signāls kandidātvalstīm,» uzsvēra J. Pērsons.
Sanāksmes laikā diplomāti izplatīja informāciju, ka pret datuma nosaukšanu sākotnēji iebildušas Vācija un Francija. Tomēr pārējo dalībvalstu vēlme paplašināšanās jautājumu padarīt par galveno Gēteborgas tēmu bija stiprāka.
Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs uzsvēra, ka Apvienotā Karaliste «vienmēr ir bijusi nelokāma ES paplašināšanās atbalstītāja». Savukārt gan Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi, gan Zviedrijas premjerministrs vairākkārt atgādināja, ka ES paplašināšanās ir «neatgriezenisks process».
Latvijai ambiciozi plāni
«Mūsu iestāšanās sarunu grafiks, ko esam sev deklarējuši jau pirms vairākiem gadiem, pilnībā saskan ar ES plāniem par jaunu dalībvalstu uzņemšanu,» tā pēc tikšanās ar ES vadītājiem Gēteborgā norādīja Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš.
Zviedrijas prezidentūras laikā Latvijai izdevās slēgt sešas sarunu sadaļas. Turklāt Zviedrija turēja gada sākumā doto solījumu un sarunām ar Latviju atvēra atlikušās sarunu sadaļas. Kopumā Latvija pabeigusi sarunas par 15 no 29 tēmām.
Premjerministrs Andris Bērziņš žurnālistiem Gēteborgā stāstīja, ka Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstads viņam solījis Beļģijas prezidentūras nākamajā pusgadā iestāšanās sarunu tempu nemazināt. Latvija cer līdz gada beigām slēgt vēl vienpadsmit sarunu sadaļu.
Agrāk kandidātvalstis pēc sarunu sākšanas laika un rezultātiem bija iespējams iedalīt divās grupās, tagad robeža ir zudusi. Lietuvas ekspremjerministrs Rolands Pakss atzina, ka ir ļoti apmierināts ar iestāšanās sarunu gaitu. Atgādināsim, ka Lietuvai ar 17 slēgtām sadaļām izdevies apsteigt Poliju, kas sarunas sāka divus gadus agrāk. «Lietuva progresu sarunās nav sasniegusi, upurējot kvalitāti, bet gan kāpinot sarunu tempu,» tā Gēteborgā apgalvoja R. Pakss.
Prodi: īri nebalsoja pret
Gēteborgas apspriedes pirmajā dienā par sarunu galveno tēmu izvērtās nesenie Īrijas referenduma rezultāti. Kā zināms, 54 procenti iedzīvotāju noraidīja ES Nicas līgumu, kas nepieciešams, lai sagatavotu ES jaunu dalībvalstu uzņemšanai.
Īrijas valdības pārstāvji atzina, ka ir nepatīkami pārsteigti par balsojuma rezultātiem, taču viņi respektē iedzīvotāju viedokli. «Manuprāt «nē» balsojumu nevajag interpretēt kā balsojumu pret paplašināšanos,» teica Īrijas premjerministrs Bertijs Aherns, norādot, ka pirms referenduma debatēs cilvēki galvenokārt uzmanību pievērsa iekšpolitikai, nevis ES paplašināšanās jautājumam.
Īrijas politiķiem līdz gada beigām jāatrod risinājums, lai izvairītos no paplašināšanās procesa bloķēšanas. EK prezidents Romano Prodi Gēteborgā paziņoja, ka drīzumā dosies uz Īriju. «Es esmu pārliecināts, ka Īrijas tauta nebalsoja pret jaunu dalībvalstu uzņemšanu. Es gribu tikties ar cilvēkiem Īrijā, lai pārliecinātu viņus pieņemt pareizu lēmumu,» teica R. Prodi.
Pārdzīvo ielu grautiņus
Kamēr politiķi apspriedās Gēteborgas izstāžu un kongresu centrā, pilsētas ielās, iegūstot lielu preses un televīziju uzmanību, bija sapulcējušies ap 20 tūkstoš demonstrantu – «Green Peace» aktīvistu, cilvēktiesību cīnītāju, kā arī vardarbīgi noskaņoti anarhisti, globalizācijas pretinieki un grupējumi, kas sevi dēvēja par komunistiem. Policija arestēja piecus dāņus, kas Gēteborgā bija ieradušies ar paštaisītu granātmetēju.
Zviedrijas policijai Gēteborgas sanāksme izvērtās par visu laiku lielāko operāciju. Ielu grautiņos tika ievainoti 12 policistu, sašauti trīs nemiernieki, izsisti skatlogi, sadauzīti bankomāti un dedzinātas mēbeles. Apmēram 600 cilvēku tika arestēti. Bruņotas policijas vienības dzenāja pa pilsētas centru skaļākos, demolēt noskaņotos protestētājus.
ES vadītāju sanāksmes norises vieta bija bloķēta vairāku kilometru rādiusā. Bet pēc tam, kad demonstranti izdemolēja centrālo Gēteborgas ielu, policija pilsētas centru norobežoja ar jūras kravas konteineriem. Apspriedes otrajā dienā Gēteborga bija kā izmirusi, jo zviedru valdība bija aicinājusi iedzīvotājus palikt mājās.
Gados jauni nemiernieki
Vairākums nemiernieku nebija vecāki par 25 gadiem. Uz ielas aprunājoties ar protestētājiem, nācās secināt, ka liela daļa nespēja formulēt, pret ko īsti viņi iestājas. Jaunieši no Somijas apgalvoja, ka esot anarhisti un cīnās pret globalizāciju un Eiropas militarizāciju. Viņiem simpatizē komunisma idejas, lai gan par komunistiem Krievijā somi skaļi smējās.
Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs paziņoja, ka anarhistu grupējumi ir kā cirks, kas ceļo no vienas starptautiskas sanāksmes uz otru. Savukārt Zviedrijas premjerministrs J. Pērsons bija pavisam satriekts. «Ielu grautiņi un vardarbīgās demonstrācijas aizēno apspriedes panākumus. Tā ir traģēdija,» teica J. Pērsons.
