Rakstām, lai paustu atbalstu Vecsaules pagastā praktizējošai ģimenes ārstei Intai Lagzdiņai un feldšerei Sarmītei Veldzei.
Rakstām, lai paustu atbalstu Vecsaules pagastā praktizējošai ģimenes ārstei Intai Lagzdiņai un feldšerei Sarmītei Veldzei.
2. februāra «Bauskas Dzīvē», 3. lappusē, publikācijā «Saskata ģimenes ārsta kļūdas», rakstīts: «Viduslatvijas slimokases Bauskas filiāle 1. februārī izskatījusi pacienta J. P. dzīvesbiedres iesniegumu. Tajā lūgts novērtēt ģimenes ārstes I. Lagzdiņas un ārsta palīdzes S. Veldzes rīcības pamatotību. ..Pacienta dzīvesbiedre uzskata, ka medicīniskā palīdzība saņemta novēloti. M. Brazovska atzina, ka mediķu darbā pieļautas kļūdas.»
Atkal strupceļā nonākušas mediķa un pacienta attiecības. Kurš vainīgs? Pacients – kura veselība ir briesmās? Tuvinieki – kuri saskata mediķu darbā kļūdu? Sāpju mērs ir neaprakstāms. Tādēļ negribam pārmest sapratnes un iecietības trūkumu katrai strīdā iesaistītajai pusei. Tikai ļoti gribētos vienu – arī sāpju plīvurā tītam, jāprot saglabāt gaismu dvēselē un spēju piedot. Neviens neesam bez kļūdām. Lai arī kā to gribētu – mediķis nav Dievs.
Vai kļūdas bieži vien nerodas pavisam citu apstākļu dēļ – daudz tālāku un dziļāku? Varbūt mūsu valsts nabadzībā? Bet varbūt tieši birokrātiskajā medicīnas sistēmā vai arī mantrausības epidēmijas skartajā valdībā? Paši varas vīri «budžeta lielo maku» izmanto pēc saviem ieskatiem: paņem miljonus, nozaudē un pat rūpīgi «pameklēt» nevīžo, jo nav izdevīgi. Labāk tērēs jaunus miljonus, kad pienāks laiks un vajadzība. Bet mūsu ģimenes ārsti spiesti trīsreiz labi apdomāt, kā lietderīgāk un taupīgāk izmantot tos nedaudzos latus, ko tautas kalpi atvēlējuši savu vēlētāju medicīniskajai aprūpei. Te jau arī rodas iemesls konfliktam. Kuram dot, kuram atteikt, kurš var pagaidīt? Kā nekļūdīties? Bet pēc kļūdas, ja tāda tomēr bijusi, paliek neapmierinātība, neticība, pārdzīvojumi, neslava. Rezultātā: pacients veselību nav atguvis, taču no pārdzīvojumiem cietusi gan ģimenes ārste I. Lagzdiņa, gan feldšere S. Veldze. Otra galējība.
Jaunsaules ļaudis, gan veci, gan jauni, labi pazīst savu feldšeri S. Veldzi. Salā un vasaras karstumā, sniegā un lietū gan kājām, gan ar jebkuru transporta līdzekli viņa steidz pie pacientiem. Netiek atteikta neviena mājas vizīte arī tad, ja dažreiz pacientam tobrīd nav zāļu un nereti pat naudiņas, ir tikai slimība un sāpes.
Reizi nedēļā no rīta līdz vakaram līdzās feldšerei pacientus uzklausa ģimenes ārste I. Lagzdiņa, bet dakterīte ir pieejama arī citās dienās un neatteiks ne palīdzību, ne padomu.
Mēs rakstām, lai arī citi laikraksta lasītāji zina, ka mēs – liela daļa jaunsauliešu – savām mediķēm gribam teikt: «Mēs esam ar jums! Mēs jums vēl arvien uzticamies!»
Vēstuli ar parakstiem apliecinājuši 120 cilvēku
