Ģimenes ārstu praksēs uzgaidāmās telpas pārpildītas. Dakteri teic, ka neko citu kā darbu neredz, no rīta līdz vakaram strādā, līdz vēlai naktij vada pieņemšanā fiksēto datorā.
Veselības ministrija (VM) kopš 2010. gada virza ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanu saistīto veselības obligātās apdrošināšanas likumu, kam vajadzētu situāciju uzlabot, bet Latvijas Ģimenes ārstu un Lauku ģimenes ārstu asociācija, arī Latvijas Slimnīcu biedrība pret to kategoriski iebilst.
Pret neaizsargātajiem
Plānots, ka likums stāsies spēkā pakāpeniski ar 2014. gada 1. jūliju. Pārejas noteikumi paredz, ka 12 mēnešus no likuma spēkā stāšanās visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem. Vienlaikus sāksies veselības obligātās apdrošināšanas iemaksu iekasēšana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3,65 procentu apmērā. No 2015. gada 1. jūlija valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji vai brīvprātīgie iemaksu veicēji, kā arī valsts apdrošinātās personas.
Mediķu organizācijas pārmet, ka likuma pašreizējā redakcija vērsta pret mazaizsargātajiem. Tā sadala pacientus nodokļu maksātājos un nemaksātājos. Sistēma apgrūtinās veselības aprūpes pieejamību daudzbērnu ģimenēm, kā arī iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir tikai nedaudz lielāki par nabadzības slieksni. Tā var tikt apdraudēts Satversmes 111. pantā noteiktais valsts pienākums garantēt ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.
Neiesaistās politiskās diskusijās
Par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli «Bauskas Dzīve» aptaujāja vairākus Bauskas novadā praktizējošus ģimenes ārstus, lai izzinātu viņu viedokli.
Ģimenes ārste un kardioloģijas speciāliste Lija Krūmiņa atteicās vērtēt Latvijas Ģimenes ārstu un Lauku ģimenes ārstu asociācijas protesta būtību. Viņa uzsvēra, ka neiesaistās politiskajās aktivitātēs. Tomēr daktere spriež, ka likumprojekts nav līdz galam pārdomāts un pārāk maz skaidrots. Līdzīgas domas ir ģimenes ārstei Vilmai Butulei, kura akcentē, ka veselības aprūpei valsts atvēl par maz līdzekļu, tāpēc pacientu līdzmaksājums par veselības aprūpi Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā, uz ko norādījusi arī Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Nav pārliecības un skaidrības
Ģimenes ārste Valija Nagņibeda praktizē Gailīšu pagastā un Bauskā: «Negribu šķirot cilvēkus, strādāt kā finanšu inspektore. Vai es drīkstu teikt pacientam: «Zini ko, Jāni Krūmiņ, redzu, ka esi slims, bet tevi neārstēšu, jo neesi maksājis nodokļus.» Man tas nav pieņemami. Iespējams, ka mums, ģimenes ārstiem, jaunā koncepcija nav izskaidrota Vismaz ne tiktāl, lai varētu saprast, kā sistēma darbosies un ko tas nozīmē maniem pacientiem. Kaut vai tāds piemērs – Nacionālais veselības dienests brīnās, ka vairāki Bauskas novada lauku ārsti pieņem arī Bauskā. Kāpēc? Atbilde ir vienkārša – pacientam ir vieglāk atbraukt pie manis nevis uz Pāci vai Uzvaru, bet pilsētu, kur līdzās ir poliklīnika ar speciālistiem, laboratorija un citas iespējas veikt izmeklējumus.»
Ģimenes ārstes Inetas Jočas praksē Īslīces pagastā reģistrējušies 1955 pacienti. Viņa uzskata, ka ārstiem nav jāiet kaujā par naudu sistēmai: «Mums ir jāārstē cilvēki. Nav pārliecības, ka, sasaistot medicīnisko palīdzību ar ienākuma nodokļa maksāšanu, veselības primārā aprūpe būs pieejama, piemēram, tiem maniem pacientiem, kuri ilgstoši ir bez darba. Kur Bauskā, Īslīces pagastā var atrast darbu ap 50 gadu vecs cilvēks bez lāga profesijas? Kā viņam sagaidīt pensiju, un kāda tā būs? Šiem pacientiem jau ir sociālā depresija, bet kādu palīdzību viņi var saņemt? Manā praksē ir ne mazums tādu pacientu. Attieksme no valsts un veselības aprūpes vadības ir gluži vienkārši ciniska. Tā ir tikai ārsta problēma, ja praksē reģistrējušies daudz hroniski slimo un trūcīgo, un vēl neesi pratis ierīkot pacēlāju invalīdiem…»
Ierobežos cilvēktiesības
Ar jauno likumu nav mierā cilvēktiesību sargs Juris Jansons. Viņš februāra vidū publiskojis viedokli, ka valdības piedāvātā koncepcija nav atzīstama par sociāli taisnīgu un nesamērīgi ierobežo cilvēktiesības. Valstī ir augsts nabadzības līmenis, liels sociālās atstumtības risks un niecīgs sociālās palīdzības apjoms.
Aptuveni septiņi procenti no Latvijas iedzīvotāju kopskaita – 145 000 personu ir darbspējīgā vecumā – nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un nav valsts apdrošināmo personu skaitā. Tādi ir VM dati. Ministrija prognozē, ka pieci procenti no minētā apjoma varētu pievienoties valsts apdrošināšanas sistēmai, veicot brīvprātīgās iemaksas – 28 eiro mēnesī.
Tiesībsargs pieļauj, ka valsts finansētā veselības aprūpe, tostarp primārā – ģimenes ārstu palīdzība, var tikt liegta arī godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kuru ienākumi atbilstīgi Latvijas sociāli ekonomiskajai situācijai ir neregulāri vai nelieli. Tiesībsargs konkretizējis, ka tie varētu būt darbspējīgie iedzīvotāji, kuri pārskata gada periodā nespēj gūt ienākumus vismaz 12 valdības noteikto minimālo algu apmērā (3840 eiro). Saskaņā ar jauno koncepciju cilvēkiem ar zemiem ienākumiem nāksies no jau tā nelielajiem ienākumiem atlikt katru mēnesi 28 eiro, lai gūtu piekļuvi valsts finansētai veselības aprūpei.
Budžetam jābūt lielākam
Kāpēc Lietuvā un Igaunijā obligātā veselības apdrošināšanas sistēma sekmīgi darbojas no 2009. gada, bet Latvijā to joprojām nevar ieviest?
Viena no atbildēm – mūsu valstī nepietiekami atvēlēti līdzekļi veselības aprūpei. PVO ieteikusi Latvijā no valsts kopbudžeta veselībai atvēlēt vismaz 12 procentus, bet, attiecinot uz iekšzemes kopproduktu, – piecus procentus, bet tā joprojām nenotiek.
UZZIŅAI
Lietuvā un Igaunijā jau 2012. gadā veselībai paredzēja ap 12 procentiem no kopbudžeta; Slovākijā – tuvu 15%, bet Horvātijā – vairāk nekā 17% budžeta līdzekļu.
Latvijā no kopbudžeta 2014. gadā veselības sadaļai ir vien 10,5 procenti, bet attiecībā uz saražoto iekšzemes kopproduktu veselības aprūpei atvēlēti 3,06 procenti.
Avots: PVO un Nacionālais veselības dienests.
