Codes pagasta sākumskolā jauno mācību gadu sākuši 37 skolēni. Bauskas rajonā tā ir vismazākā izglītības iestāde.
Codes pagasta sākumskolā jauno mācību gadu sākuši 37 skolēni. Bauskas rajonā tā ir vismazākā izglītības iestāde.
Miniatūrai lauku skolai piemīt daudz priekšrocību, taču sevi liek manīt arī perspektīvas trūkums. Sākumskolās noteiktais audzēkņu minimālais skaits ir 32.
Katrs bērns ir personība
Vietējās pašvaldības priekšsēdētājs Andris Āboliņš, raksturojot sākumskolas nozīmi pagasta infrastruktūrā, secina: «Slēgt skolu, nedomājot par sekām, būtu ļoti vienkārši. Daļai bērnu, kuri pašlaik mācās Codes sākumskolā, ir saskarsmes un uztveres traucējumi. Viņiem būtu grūti pielāgoties lielu izglītības iestāžu ritmam un prasībām. Protams, mazas skolas uzturēšana nav lēta, bet, paldies Dievam, pašvaldība to var «pavilkt.» Domājot par skolēnu skaita samazināšanos valstī, ar sākumskolas administrāciju esam apsprieduši arī dažas alternatīvas. Bažām par skolas pastāvēšanu pašlaik nav pamata.»
Sākumskola atgādina omulīgu lielas ģimenes māju. Tam piekrīt arī skolotāja Daina Kadiševska. Viņa min mazās skoliņas priekšrocības: «Pedagogiem veidojas ļoti ciešs kontakts ar bērniem. Stundās ar katru skolēnu ir iespējams strādāt individuāli. Lielās klasēs iespēja izteikties parasti tiek dota pašiem aktīvākajiem, tostarp biklākie paliek nepamanīti. Mums katrs ir personība, jo viņa viedoklis tiek uzklausīts un respektēts. Arī pārējā laikā bērni var meklēt atbalstu vai lūgt padomu. Šī vide ļoti labvēlīga ir skolēniem ar veselības un attīstības traucējumiem.»
Priekšrocības un trūkumi
Direktore Judīte Stūre stāsta par izglītības iestādes tradīcijām un svētkiem, kuros piedalās visa skolas saime. Dziedāt, dejot vai lasīt dzejoļus var katrs sākumskolas audzēknis, nevis tikai apdāvinātākie bērni. Pedagoģe uzskata, ka radošās aktivitātes veicina veselīgas pašapziņas veidošanos, kam būs liela nozīme bērna turpmākajā attīstībā. Visi sākumskolas audzēkņi jau no 1. klases var apgūt datoriemaņas, ēdienu gatavošanas prasmi un fakultatīvi mācīties kristietības pamatus.
Izglītības iestādes dzīvē iesaistās arī skolēnu ģimenes locekļi. Māmiņas, tēti un vecmāmiņas apmeklējot sarīkojumus un bieži vien pavadot bērnus ekskursijās. Judīte Stūre lepojas, ka Codes sākumskola bija pirmā mūsu rajonā, kas sāka organizēt vecmāmiņu pēcpusdienu. Tradīcijai esot daudz atbalstītāju. «Kas mums rīkos svētkus, kad mazbērni būs beiguši sākumskolas 4. klasi?» pēc kārtējā pasākuma uztraukušās vecmāmuļas.
Analizējot priekšrocības, Judīte Stūre apzinās arī trūkumus. It kā visam citam pat šaurībā vietas pietiek, taču sporta zāli mazajās telpās nevar ierīkot. Tāpēc reizi nedēļā Codes sākumskolas bērni dodas uz kādreizējā autotransporta uzņēmuma sporta halli. Pārējā laikā nodarbības notiek pielāgotā telpā.
Pašvaldības stingrā nostāja
Arvien vairāk vecāku uzskata, ka mācīties lielās skolās ir prestižāk nekā mazās. Šis fakts un lejupslīdošā demogrāfisko procesu līkne Codes sākumskolas vadībai liek bažīties par nepieciešamā skolēnu skaita iespējamību tuvākā nākotnē. Judīte Stūre aicina vietējos iedzīvotājus jau laikus izlemt, kurā pagasta vai pilsētas skolā nākamgad sūtīt pirmklasniekus.
Pašvaldības priekšsēdētāja Andra Āboliņa domas gan nešķiet pesimistiskas: «Nesen biju seminārā Dobelē, kur tikos ar citu reģionu kolēģiem. Uzzināju, ka dažu pašvaldību sākumskolās ir vēl mazāk bērnu nekā mūsējā, taču neviens negrasās tās slēgt. Viss ir atkarīgs no attieksmes. Protams, ka vieglāk ir sūdzēties par iztērēto naudu, nevis meklēt pārliecinošus argumentus par labu mazu skolu pastāvēšanai.»
***
Fakti
Codes pagastā ir divas izglītības iestādes – Codes pamatskola un Codes sākumskola.
Sākumskolas darbības nodrošināšanai 2002. gadā no pagasta budžeta piešķirts ap Ls 9200.
Pamatskolas uzturēšanai 2002. gadā nepieciešams ap Ls 41000.
***
Viedokļi
Sākumskolu vērtē bērni un vecāki
LIENE GEDVARDE, 4. klases skolniece:
– Šeit mācās arī mans brālis un māsa. Skola mums ļoti patīk, jo visi ir mīļi un draudzīgi.
LIENE KONRĀDE, 4. klases skolniece:
– Brīžiem skolā jūtos kā mājās. Viss ir labi, vienīgi telpas varētu būt lielākas.
DAIRA JĀTNIECE, daudzbērnu māmiņa:
– Mūsu trīs bērni jau beiguši Codes sākumskolu, bet viens vēl mācās. Skolas nepieciešamība pat nav apspriežama, jo «lielais konveijers» nekad bērniem nevarēs sniegt to, ko maza skola. Turklāt tiek nodrošināta arī mācību augsta kvalitāte.
