Jūnija sākumā atkal samazinājusies iepirkuma cena, un daļa mūsu novados vēl strādājošo saimniecību pienu turpina ražot, lai atmaksātu aizdevumus vai izpildītu Lauku atbalsta dienestā (LAD) parakstītās saistības.
Piena fermu skaits Zemgalē sarūk, jo šis ražošanas virziens, samazinoties cenai, nespēj konkurēt ar graudu audzēšanu, kam mūsu novados ir ļoti piemērota augsne.
Degviela dārgāka
Vecumnieku novada saimniecības «Madaras» īpašniece Anita Smilškalne, vērtējot piena ražošanas apstākļus, «Bauskas Dzīvei» atklāj: «Govis pamazām likvidējam, jo piena iepirkuma cena krīt un graudu nauda apēsta – otro gadu jāpiemaksā līdz astoņiem centiem par kilogramu piena. No februāra govis nesēklojam, pamazām piena virzienu slēdzam ciet. Cik ilgi var būt patriots, ja piena cena samazinās, bet elektrība, zāles, sēklošana, dzesēšana lētāka nekļūst? Tā pati degvielas cena – Igaunijā un Lietuvā tā joprojām krīt, bet Latvijā bāzē divās nedēļās no minimālā līmeņa desmit centi klāt pilnīgi bez pamata – jau 97,7 centi litrā!»
Valsts atbalsta piešķiršana «Madaras» neglābšot – iepriekš ar lielāku kopsummu Vecumnieku saimniecība saņēma 43 eiro par vienu govi, tagad tie būs 34 eiro, lēš saimniece, piebilstot – par to var sagatavot trīs četrus ruļļus siena.
«Šo gadu novilkšu, jāgaida līdz decembrim, kamēr gotiņas atnesas. Tagad slaucam 32 govis, savulaik bija 88. Mums ir LAD saistības līdz 2020. gadam, kuras nedrīkst pārkāpt. Turpināsim strādāt ar gaļas lopiem, audzēt graudus. Lielās piensaimniecības paplašinās, mazie un vidējie tiek pārņemti. Polijas zemnieki Latvijā šoziem pirka gan govis, gan sienu, acīmredzot viņiem tās ir jaunas iespējas.»
Labie piemēri
Piensaimnieku glābiņš ir sekmīga kooperācija, uzskata Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) direktors, Bauskas novada Ceraukstes pagasta piensaimniecības «Strautnieki» vadītājs Mārtiņš Cimermanis. Viņš nesen viesojies Polijā, kur iepazinis zemnieku kooperatīva pieredzi.
«Tajā ir 20 tūkstoši dalībnieku, kas slauc 7000 tonnu piena dienā – četras reizes vairāk nekā Latvijā,» stāsta M. Cimermanis, «28 centi par litru viņiem jau ir zema cena. Kooperatīvam ir spēcīga pārstrādes ražotne, ceļ jaunu rūpnīcu. Līdzīgi kā Latvijā ar graudu kooperatīva «Latraps» labo pieredzi, arī Polijā sastapu spēcīgus menedžerus un vadītāju, kas prot vadīt kooperatīva attīstību. Līderi jāatrod arī Latvijā, un zemniekiem būtu jāpārvar ierastā neuzticēšanās sadarbībai.»
M. Cimermanis min labu piemēru arī Latvijā, kam būtu jāiet plašumā: «Kooperatīvi ir pareizais ceļš, kā zemniekiem būt noteicējiem par savu situāciju. Mūsu saimniecība piedalās kooperatīvā «Piena ceļš», kam ir Jaunpils pienotava. Esam tikuši galā ar grūtībām, kad pārdošana bija pilnībā balstīta uz Krieviju, gada laikā ar investīcijām ieguvuši jaunas iekārtas un tirgu. Eiropas tirgū ir labi signāli kā produktus piedāvāt eksportam. Ceru uz jaunajiem zemniekiem, kam ir atvērts skatījums. Labs piemērs pārdomātai attīstībai ir agrofirma «Tērvete» ar 2000 govīm, kas varēs izmantot kvotu atcelšanu sekmīgai ražošanai.»
Tirgus nenāk viegli
Valsts atbalstītās vietējo zemnieku kooperatīvu rūpnīcas «Latvijas Piens» (LP) zīmola «Trikāta» sieri «Emmental» un «Sniega bumbas ar amoliņu» ieguvuši Eiropas Starptautiskā garšas un kvalitātes institūta zelta godalgas, informē uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova. Organizācija apvieno 15 Eiropas prestižākās kulinārijas un vīnziņu asociācijas.
LP valdes priekšsēdētāja Anita Skudra pauž: «Apbalvojums apliecina, ka esam konkurētspējīgi kvalitātes ziņā ārpus Latvijas robežām, un sniedz lielisku pieredzi – Eiropas eksperti devuši noderīgus ieteikumus produktu pilnveidošanai un attīstībai.»
R. Voronkova «Bauskas Dzīvei» skaidro: «Katrs solis jauna tirgus virzienā ir ļoti sarežģīts, jo Eiropā ir pārprodukcija, Āzijas valstī piena produktus lieto mazāk. Katrā tirgū ir savi noteikumi, tradīcijas un iecienītās garšas. Ražotājam jāspēj piedāvāt produktus, kas tam atbilstu – jāspēj izpildīt mājas darbu.»
Kā liecina LP dati, kopš pagājušā gada novembra izdevies dubultot ražošanas jaudu un pārstrādāt 200 – 220 tonnu piena diennaktī, mēnesī saražot 400 tonnas siera. Pateicoties kooperatīva «Latraps» atbalstam, uzņēmums spēj maksāt zemniekiem nedaudz virs vidējās cenas par iepirkto pienu. Pašlaik godalgotos sierus eksportē uz Beļģiju, Vāciju, Ungāriju, Arābu Emirātiem un Āzijas valstīm, kā arī Lietuvu un Igauniju. Lielākā daļa eksportētā siera nonāk Zviedrijā un Somijā. Šogad sākts siera eksports uz Dāniju, kur LP klienti ir ēdināšanas uzņēmumi.
Cenas robeža
Pēc M. Cimermaņa pieredzes, ja pārstrādātājs ražotājam par pienu maksā zem 22 centiem, pamatotas ir bažas par situācijas izmantošanu savā labā: «Sakārtota pārstrāde ir efektīva, tā nebalstās uz dempingu piena iepirkumā.»
Pēc LLKC datiem, ar 1. jūniju vidējā piena iepirkuma cena kritusies zem 20 centiem par kilogramu piena. Pēc «Bauskas Dzīves» rīcībā esošās neoficiālās informācijas, zemniekiem piedāvāta cena pat 12 centi par kilogramu piena. M. Cimermanis atzīst – Latvijas ražotāji cieš arī tāpēc, ka cieši saistīti ar Lietuvu, kur Krievijas tirgū balstītā pārstrāde nespēj atkopties. Normāla cena zemniekiem būtu 22 – 24 centi, vērtē ražotājs.
«Strautnieki» kritiskās situācijas dēļ piebremzējuši paplašināšanos. «Žēl, ka neuzbūvējām jaunas ēkas, jo šis būtu īstais brīdis to darīt,» atzīst saimnieks, «mēs piena virzienu nelikvidēsim, kaut audzējam arī graudus. Latvijas piens ir vērtība, un es ticu, ka bez strīdiem, ar gudru stratēģiju un vadītājiem mēs varam strādāt tikpat sekmīgi kā Polijā.»
