Radio ziņās profesijas biedrs klāstīja, ka eksaktās zinātnes ir grūtāk apgūstamas nekā humanitārās. Šis apgalvojums ir tik aplams, ka to formulējis vai nu pilnīgs dulburis, vai tīšs manipulators. Neviena joma, ja to vēlamies apgūt līdz saknēm un būt īsti profesionāļi, nav viegla, taču process dod lielu gandarījumu. Jauniešus «nobeigšot» fizikas eksāmens. Blēņas! Tas ir viens no priekšmetiem, kas attīsta loģisko domāšanu, prasmi analizēt faktus, ļauj iepazīt pasaules un dabas procesus. Savulaik skolotāja Jauntēva fizika, skolotājas Mortukānes ķīmija un leģendārās Hammeras matemātika bija aizraujošākās stundas – ar eksperimentiem, dabas procesu demonstrāciju mazā mērogā, rosīšanos laboratorijā, sarežģītu uzdevumu pareiza atrisinājuma prieku u. c. Tas, ka mums tagad nav jaunu, spēcīgu skolotāju, kuri spētu aizraut jauniešus, ir sekas izglītības sistēmas haosam, kurā valda kārtējā ministra un viņa draugu vēlmes, ne sabiedrības vajadzību izpratne.
Eksaktie priekšmeti sagatavo jauniešus ikdienas dzīvei, kaut vai iemācot novērtēt ikdienas produktu sastāvdaļas, lasīt skaitļus, izprast tabulas, piemēram, valsts vai pašvaldības budžetu, utt. Publiska gaušanās par eksakto zinātņu sarežģītību nemudina jauniešus tās izvēlēties studijām. Tā vietā jāmeklē metodes, kā aizraut skolēnus, kam tie padodas sliktāk. Ar mūsu IT attīstības līmeni nav piemērotāku priekšmetu, kuru pamatus var iemācīt ar pievilcīgām demonstrācijām un interaktīvām metodēm, kad stundas beigu zvans skan kā traucēklis, ne atpestīšana.
Savtīgajiem politiķiem šķiet ērts mīts par dabaszinātņu nepārvaramo sarežģītību. Eksaktās zinātnes nemācīšana rada dumjāku sabiedrību, kas neanalizē lēmumu pieņēmēju rīcību un teikto, bet atplestām mutēm piekrīt jebkādām glupībām. Manuprāt, daudz noderīgāks par kārtējo pedagogu algu piketu būtu vecāku pikets, prasot atjaunot fizikas eksāmenu un palielināt eksakto priekšmetu stundu skaitu.
