Ziema daudzdzīvokļu māju iemītniekiem ir smaga prāvo maksājumu nastas dēļ. No tiem lielākais – centralizētās apkures rēķins.
Ziema daudzdzīvokļu māju iemītniekiem ir smaga prāvo maksājumu nastas dēļ. No tiem lielākais – centralizētās apkures rēķins.
Tāpēc par pavasara atnākšanu daudzi priecājas ne tikai tāpēc, ka pumpuri plaukst un saule silda.
Atvieno silto ūdeni
Ieilgušu parādu nasta apdraud arī pašus komunālo pakalpojumu sniedzējus. Nesamaksājot laikā par gāzi, tā var tikt atvienota siltumpiegādes uzņēmumiem. 2000. gada pavasarī bez apkures agrā pavasarī palika rundālieši. Draudu vēstules no gāzes piegādātājiem regulāri saņem arī pašvaldības uzņēmums «Bauskas siltumtīkli» un Iecavas pagasta padome, kuras pārziņā ir pašvaldības uzņēmumi «Undīne-2» un «Iecavas katlumāja».
Pret parādniekiem cīnās dažādi. Uzņēmums «Bauskas siltumtīkli» tiem, kuri par siltumu nav maksājuši visu sezonu vai ilgāk, pārtraucis siltā ūdens piegādi.
Atvienot apkuri nemaksātājiem pagaidām nav iespējams, jo visi patērētāji siltumu saņem no vienotas sistēmas. Ja īrnieks vai privatizēta dzīvokļa īpašnieks iekrājis parādu vairāku sezonu garumā, pret viņu tiek ierosināta prasība tiesā. Šādā veidā prasītājs var censties piedzīt nesamaksāto, var pieprasīt arī izlikt no mitekļa.
Kurp doties no dzīvokļa iztiesātajam?
Bauskas rajona Tiesā 2000. gadā bija iesniegtas 46 lietas par izlikšanu no dzīvokļa parādu dēļ. Spriedums «izlikt» pieņemts 16 lietās, 12 izbeigtas sakarā ar mierizlīgumu vai cita veida vienošanos. Dažas lietas vēl nav izskatītas. 2001. gadā līdz 28. martam Bauskas rajona Tiesā ienākušas jau 16 lietas ar prasību izlikt no dzīvokļiem tos, kuri nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem. Viena no šīm prasībām apmierināta, piecas lietas izbeigtas. Šādas ziņas «Bauskas Dzīve» guva rajona Tiesas kancelejā.
Taču joprojām nav skaidras atbildes uz jautājumu, kur lai paliek cilvēki, kas tiek izlikti no mitekļiem. Smagā dzīves situācijā var nonākt ikviens, bet brīvu, arī nelabiekārtotu dzīvokļu, kuri mazpilsētās būtu pašvaldības pārziņā, ir ļoti maz. Bausku vai Iecavu nevar salīdzināt ar Rīgu, kur iekārtotas vairākas sociālās mājas trūcīgām ģimenēm un mazturīgiem vientuļniekiem. Denacionalizēta nama īpašnieks pamatoti var atteikties izīrēt dzīvojamās telpas cilvēkam, kuram jau iepriekš nav veicies ar maksājumiem.
Tūkstošiem lietu
Kopumā Latvijas tiesās atrodas vairāki tūkstoši lietu par īrnieku izlikšanu no dzīvojamām platībām. Augstākās Tiesas Civillietu departamenta senators Rolands Krauze šī gada februārī sacījis, ka pašlaik gatavotie grozījumi likumā par dzīvojamo telpu īri atļaus izlikt no dzīvokļiem. Situācija, kad visiem no dzīvokļiem izliktajiem būtu jāierāda jauna dzīvesvieta, būtu absurda, atzinis R. Krauze. Tomēr grozījumi spēkā esošajā likumā ir saudzīgāki pret maznodrošinātajiem, darba nespējīgajiem un ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem. Viņus gluži uz ielas izlikt nevarēs, pašvaldībai nāksies gādāt, lai tiktu ierādīta dzīvošanai derīga platība. Turklāt šiem likuma grozījumiem būšot arī atpakaļejošs spēks un tie tikšot attiecināti uz lietām, kuras jau atrodas tiesvedībā. To 27. martā paudis Jānis Lagzdiņš, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, sakot, ka vienošanās ar Augstāko Tiesu esot panākta.
Likuma grozījumi paredz no 2002. gada atcelt tā sauktos īres maksas griestus. Līdz 2005. gadam pašvaldībām būs jākompensē maznodrošinātajiem īrniekiem īres maksas paaugstināšana.
Sociālā māja līdzīga kopmītnei
Iecavas pagastā dzīvokļu un īres lietu komisija sanāk katru otrdienu plkst. 14. Tās darbu vada pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Pelsis. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» viņš atzina, ka otrdienas viņam esot pašas smagākās. Komisijas darbā piedalās deputāti, namu pārvaldes, siltumpiegādes uzņēmumu, sociālās aprūpes darbinieki, paszine un juriste. Ar iedzīvotājiem sarunas tiek sāktas, tiklīdz jūtams, ka krājas parāds. Līdz tiesai lieta parasti nonāk ne ātrāk kā divu gadu laikā, ja tiešām parāds sasniedz 1000 latu.
Sociālo māju nav arī Iecavā, un Jānis Pelsis uzskata, ka atgriezties pie kādreizējā padomju laika kopmītņu istabiņām nevajadzētu. Šādas mājas saimnieciskā uzturēšana ir diezgan dārga, tai vajadzīgs arī pārzinis. Tomēr pašvaldība meklē dažādus variantus, lai ieteiktu cilvēkiem kādu dzīvokļa maiņas iespēju. Ir vairāki tādi gadījumi Iecavā, kad gluži svešas pensionāres piekritušas dzīvot katra savā labiekārtota divistabu dzīvokļa istabā, jo par savu tik lielu dzīvokli vairs nav spējušas samaksāt. Protams, cilvēkiem nav viegli pierast pie pārmaiņām dzīvē, taču labāk tā nekā palikt pavisam bez mitekļa.
Tostarp pēdējos piecos gados ne Bauskā, ne Iecavā nav uzcelta neviena jauna daudzdzīvokļu māja. Iesāktās un nepabeigtās jaunceltnes kļūst par drupām. Termins «rinda uz dzīvokli» pašvaldībā zaudējis jēgu.
