Eksāmens angļu valodā iesācēju grupai sākās visai dīvaini. Sākumā domāju, ka maģis sabojājies, bet tad sapratu, ka divas sievietes milzu ātrumā sarunājas kaut kādā īpašā afroamerikāņu dialektā. Saprast nevarēja neko.
Eksāmens angļu valodā iesācēju grupai sākās visai dīvaini. Sākumā domāju, ka maģis sabojājies, bet tad sapratu, ka divas sievietes milzu ātrumā sarunājas kaut kādā īpašā afroamerikāņu dialektā. Saprast nevarēja neko.
Puisis blakussolā smaidīja un rādīja man kaut kādas zīmes, bet nesapratu, ko īsti viņš grib. Aizmugurē sēdošais man piebikstīja, strauji pagriezos un ieraudzīju smaidošu, pilnīgi sveša cilvēka seju.
Imigrantu skoliņā
Jāpiebilst, manējie bija pārliecināti, ka esmu iekārtojusies, jo, zvanot uz mājām, neapgrūtināju viņus ar gaudām un vaimanām. Pēc trim apnicīgām nedēļām restorāna trauku mazgātavas pustumsā nolēmu, ka tas jau nu gan nav darbs, kura dēļ bija jābrauc prom no Latvijas. Tāpēc sameklēju šo imigrantu skoliņu, kur tādiem kā es dzina galvā visādus “predikšns”, “ārtikls”, “pārtisipls”, “keisis” un citus britu valodas brīnumus. Toties ar to papīru, ko šeit deva, varēja vismaz drošāk atbildēt uz darba piedāvājumiem.
Uzšņācu aizmugurē sēdošam brūnacim, lai liek mani mierā, bet viņš man atbildēja, sakot vārdu, kas tulkojumā nozīmē mugura (“bottom” – angļu) jeb pakaļa. Apcirtos un mēģināju ieklausīties atkārtoti atskaņotajā divu sieviešu sarunā. Ja eksi nenolikšu, varēšu mirkt traukūdeņos līdz riebumam, no dzīves Anglijā neredzot neko. biju tuvu asarām.
Gandrīz kaila
Rumānis nelikās mierā un vēlreiz mēģināja pievērst manu uzmanību. Jau saviebu grimasi, lai pateiktu ko riebīgu, bet puisis sazin kāpēc man rādīja uzzīmētu pogu (“button” – angļu). Poga, patiesībā pogas… Izrādās, man bija plika mugura. Steidzoties uz eksāmenu, nepaguvu aizpogāt tās sasodītās desmit knīpas uz muguras. Uzrāvu džinsu jaku, ko rīta saules piesildītajā pārbaudījumu telpā bez garas domāšanas novilku. Tā nu es sēdēju, izrādās – gandrīz kaila pārējiem par prieku.
Sajutusi kustību eksaminācijas telpā, pasniedzēja pievērsās, par laimi, nevis man, bet atskaņotājam. Nospiežot citu pogu, runātāju balsis atguva rāmu, pareizu British English, ko zināju jau kopš pamatskolas. Izrādās – vaina bija atskaņotājā. Uzmetusi jaku uz pleciem, steidzu atbildēt uz testa jautājumiem un sāku pildīt rakstisko uzdevumu.
Mācās cilvēku dēļ
Pēc eksāmena rumānis mani gaidīja skvērā pie skolas. Aizgājām uzēst čipsus ar ceptu zivi. Jānošs stāstīja, ka viņš kāda bagāta angļa fermā baro zirgus un palīdz trenerim. Atbraucis kopā ar rikšotājiem, kurus saimnieks nopircis no viņa tēva.
“Tad jau tie zirgi saprot tavu valodu,” iesmējos. “Cilvēku, nevis zirgu dēļ mācos. Drīz braukšu uz Ameriku,” atbildēja Jānošs. Nebijām dzēruši, bet galva man noreiba ne pa jokam. Atcerējos, kā pirms aizbraukšanas draudzenes aizvilka mani uz zīlēšanas salonu, kur kafijas biezumos pareģe saskatīja, ka mani Anglijā gaida vairākas zīmīgas satikšanās. Šī tad nu būtu pirmā.
Sertifikātu ieguvu un drīz atradu darbu nelielas viesnīcas viesu uzņemšanā. Jānošs tiešām aizbrauca trenēt zirgus uz Ameriku un reizēm atsūta man kartīti. Kopš tā brīža pagājuši divi gadi, bet blūzes ar pogām uz muguras vairs neizvēlos.
