Ceļa malā šogad esam izmetuši vairāk nekā 14 tūkstošus eiro. Tieši tādu summu – 14 446 eiro – šogad izmaksājusi piegružoto ceļmalu sakopšana «Latvijas Autoceļu uzturētāja» Bauskas nodaļā.
Ceļu apsaimniekotāji novērojuši, ka piegružotākās ceļmalas ir gar starptautisko maģistrāli A7.
Pa logu lido kafijas glāzes
Ja ceļa malā redzamas papīra kafijas krūzītes, plastmasas kārbiņas salātiem, maizītēm, tad ir skaidrs, drīz būs degvielas uzpildes stacija. Ir tik ērti degvielas uzpildes stacijā nopirkt dzērienu, uzkodas, baudīt to brauciena laikā un pēc tam taru izmest pa logu.
Otrs piecūkotākais objekts ir autobusu pieturas. Ir novērots, kā pie platformas piebrauc vieglais automobilis, pasažieris izņem no salona atkritumu maisiņu un tur atstāj. Tie nav sabiedrības deklasēti elementi, nav trūcīgie, kuriem grūtības sadabūt naudu, lai samaksātu par atkritumu konteinera izvešanu.
Lielāki konteineri nelīdzēs
Valsts akciju sabiedrības «Latvijas Autoceļu uzturētājs» (LAU) sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis piekrīt Bauskas pusē novērotajam: «Diemžēl tā ir visur Latvijā. Joprojām atsevišķai cilvēku kategorijai ir nelāgs ieradums savus atkritumus no mājas glīti safasēt maisiņos un nolikt autobusu pieturvietās vai vienkārši izmest ceļmalās. Viņi zina, ka nāks ceļu uzturētāji un savāks to visu. Par atkritumu nodošanu ir jāmaksā, tādēļ šādu gružotāju, kas no atkritumiem grib atbrīvoties bez maksas, netrūkst. Līdz ar to vairāk konteineru vai lielāki konteineri nebūs risinājums un nelīdzēs vides un ceļmalu sakopšanai, jo tie regulāri būs pārpildīti. Rīgas ceļu rajonam ir bēdīga pieredze ar lielo konteineru likšanu stāvvietās. Tajos tika krauti pat dīvāni, nemaz nerunājot par cita veida atkritumiem.»
No soda nebaidās
Codes pagastā, ceļa A7 malā esošās kafejnīcas «Ziediņi» saimniece Jeļena Šteinarte «Bauskas Dzīvei» atzina, ka situācija tiešām ir bēdīga, tomēr viņai šķiet, ka lielie konteineri daudz ko vērstu par labu. «Katru rītu apstaigājam laukumu pie mūsu kafejnīcas un salasām izmestos atkritumus. Mazais konteiners te nav risinājums. Citur Eiropā jebkurā stāvlaukumā ir novietoti lieli atkritumu konteineri, kurus regulāri izved. Pie mums diemžēl tā nerīkojas. Arī netālu esošo brīdinājumu par sodu piegružotājiem neviens neņem galvā,» stāsta Jeļena Šteinerte.
Mēģinot cīnīties ar ceļmalu piegružotājiem, tiek uzstādītas informatīvās plāksnes. Tajās norādīts sods par brauktuves piesārņošanu. Tāds plakāts šoferus brīdina uz ceļa A7 – netālu no Codes. Tas vēstī, ka par atkritumu izmešanu no transporta līdzekļa draud sods līdz pat 350 eiro. Valsts ceļu apsaimniekotāju pārstāvis atzina, ka policija nevienam braucējam nav uzrakstījusi administratīvo pārkāpumu protokolu par šādu nodarījumu.
Varētu asfaltēt 60 kilometrus
LAU darbinieki šogad ir sakopuši piegružotās ceļmalas 4331 kilometra garumā. Pēdējo sešu gadu laikā (no 2010. gada līdz 2016. gada septembrim) ceļmalu sakopšana valstij izmaksājusi 2,1 miljonu eiro (ar PVN).
Piegružoto ceļmalu sakopšanai LAU īpašu uzmanību velta pavasaros, kad tiek organizētas īpašas brauktuvju sakopšanas talkas. LAU valdes loceklis Vladimirs Kononovs uzsver: «Pārējā laikā mēs reaģējam, kad, apsekojot autoceļus, atklājam atkritumus ceļmalās vai saņemam iedzīvotāju ziņojumus. Diemžēl braucēju nevīžīgā attieksme pret vidi nav mainījusies, un autoceļu malās izmesto atkritumu daudzums nesamazinās.»
Ja ceļmalas būtu tīrākas un ceļu lietotāji atkritumus nemestu, kur pagadās, tad sakopšanas vietā varētu veikt ko lietderīgāku, piemēram, biežāk greiderēt ceļus. Naudu varētu izmantot aptuveni 60 kilometriem grants autoceļu dubultai virsmas apstrādei, padarot tos par melnā seguma ceļiem. Tādējādi novērstu ceļa seguma putēšanu, nodrošinātu komfortablākus braukšanas apstākļus.
ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU KODEKSS
140. pants.
Par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu uzliek naudas sodu:
fiziskajām personām no 70 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro.
