Esošie un savulaik jau paveiktie lietusūdeņu novadīšanas sistēmas izbūves darbi Bauskā, Pilskalna ielā un tai blakus esošajās ielās, vēl aizvien raisa sarunas iedzīvotāju vidū.
Strēlnieku ielā dzīvojošie bija izbrīnīti, uzzinot, ka 1. maija ielā visā garumā būs izbūvēti nevis grāvji, bet gan slēgtā tipa drenāžas ūdens novadīšanas sistēma.
Kompromiss nav pilnīgs
Baušķenieki interesējās, kāpēc savulaik, kad Strēlnieku ielā būvēja lietusūdens novadīšanas sistēmu, dažos pagalmos ierīkoja grāvjus, bet citos – drenāžas sistēmu ar lēzeno grāvi. Iela izskatās savādi, jo divos pagalmos grāvis, tad drenāžas sistēma, tad grāvis, tad atkal drenāža, atkal grāvis. Savukārt ierīkotie grāvji rada problēmas iedzīvotājiem apkopt dzīvžogus. Kāpēc šāda izbūve? Vecie ļaudis drūmi joko, ka tas esot domāts viņiem papildu slodzei, lai būtu grūtāk krūmus apgraizīt.
Bauskas novada domes attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Laine Baha informēja, ka Strēlnieku un Sporta ielā sākotnēji paredzēja novadgrāvju izbūvi, lai nodrošinātu virsūdens akumulāciju grāvjos, nevis to uzkrāšanos iedzīvotāju īpašumos. «Ņemot vērā to, ka ielu virsma atrodas augstāk par piegulošo īpašumu teritorijām, kā arī faktu, ka iepriekš minētajās ielās attālums starp sarkanajām līnijām ir mazs, būvniecības gaitā pieņēma lēmumu daļu vaļējo grāvju aizstāt ar slēgta tipa kolektoriem, tādējādi samazinot grāvju iebūves dziļumu un uztveres spēju, bet palielinot drošību apkaimes iedzīvotājiem. Slēgta-vaļēja tipa sistēmas organizētas, meklējot kompromisus starp pamatvajadzību – pasargāt teritorijas no applūšanas,» uz iedzīvotāju jautājumu atbild L. Baha.
«Par 1. maija ielu varu paskaidrot, ka šajā gadījumā grāvi nevar būvēt, jo tā dziļums būtu pusotrs metrs, savukārt platums grāvja augšā trīs metri. Tas nav iespējams, jo ielas platums ir nepietiekams, tad vajadzētu norakt privātmāju dzīvžogus. Tāpēc esam spiesti ierīkot segto drenāžu,» precizē Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas nekustamā īpašuma apsaimniekošanas galvenais speciālists Voldemārs Čačs.
Iedzīvotājus gan atbilde neapmierina. Viņi uzsver, ka Strēlnieku ielā esošie grāvji nebūt nav trīs metrus plati un pusotru metru dziļi. Turklāt, ja vēlējās tiešām rast kompromisu starp drošību un teritoriju applūšanu, tad vajadzēja visas ielas garumā ierīkot slēgto drenāžas sistēmu, nevis pie vienas mājas rūpēties par iedzīvotāju drošību un pie citas nerūpēties.
Aicina neuztraukties
Nelielu uztraukumu izraisījusi lietusūdens aka Sporta un Pilskalna ielas krustojumā, kura nepārtraukti piepildīta ar ūdeni līdz grāvja līmenim. Tuvojoties rudenim, kad gaidāms stiprs lietus, iedzīvotājus uztrauc iespēja, ka lietusūdeni var nenovadīt. «It kā no grāvja ūdenim vajadzētu tur notecēt, bet aka ir pilna ar ūdeni,» stāsta Sporta ielas iedzīvotājs.
L. Baha aicina neuztraukties: «Grāvis ir pieslēgts segta tipa lietusūdens kolektoram, lai nodrošinātu ūdens novadi uz attīrīšanas ietaisēm Mūsas upes krastā. Ūdens uzkrājies akā tāpēc, ka konkrētajai akai ierīkota nosēddaļa – speciāls padziļinājums, kur izgulsnēties suspendētajām vielām un citiem piemaisījumiem.»
Speciāliste uzsver, ka projektu gaitā konkrētajā rajonā izveidota lietusūdens savākšanas un novadīšanas sistēma, lai pasargātu piegulošo teritoriju īpašumus no applūšanas intensīvu lietusgāžu laikā, kā arī tāpēc, lai samazinātu laiku, kurā piegulošās teritorijas atbrīvojas no plūdu ūdeņiem gadījumā, ja tās tomēr applūst neprognozējamas intensitātes ūdens daudzuma pieplūdes situācijās. Iedzīvotāji gan uzskata, ka izveidotā sistēma pašlaik nopietnu pārbaudi neesot piedzīvojusi – aizvadītajā gadā ziemā bija maz sniega, un pavasarī kūstot tas neradīja applūšanas draudus. Vai sistēma pilnvērtīgi darbojas, to parādīšot pirmā īstā ziema ar sniega segu.
