Bauskas pilsētas Dome augusta pēdējās nedēļās saņēmusi ievērojami vairāk privatizācijas pieteikumu. Tie jāizvērtē likuma noteiktā kārtībā – līdz šī gada beigām, ko pašvaldība sola arī izdarīt.
Bauskas pilsētas Dome augusta pēdējās nedēļās saņēmusi ievērojami vairāk privatizācijas pieteikumu. Tie jāizvērtē likuma noteiktā kārtībā – līdz šī gada beigām, ko pašvaldība sola arī izdarīt.
Bez mitekļa nepaliks
Kā zināms, 31. augusts bija termiņš, līdz kuram personas varēja iesniegt privatizācijas ierosinājumus, lai privatizētu valsts un pašvaldību īpašumus – nekustamo īpašumu, kapitālsabiedrības, kapitāla daļas vai citu mantu. Aktīvāk iedzīvotāji rosījušies dzīvokļu lauciņā un steiguši pieteikt vēl neprivatizēto apdzīvoto platību. Pēc Bauskas pašvaldības sniegtās informācijas, pilsētā privatizācijai nodoti 3022 dzīvokļi, no kuriem 2740 jau privatizēti. Savukārt privatizācijai palikuši nepieteikti apmēram 100 dzīvokļu.
“Cilvēkiem, kas nav pieteikušies, nekas nemainās – viņi turpina īrēt dzīvokli no pašvaldības, ārā neviens netiks izlikts,” mierina Bauskas pilsētas pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Voldemārs Čačs. Viņš arī norāda, ka neprivatizēto dzīvokļu saimnieki dzīvokļus iegūt savā īpašumā joprojām varēs, tikai nevis par sertifikātiem, kā tas bija līdz šim, bet par naudu.
Kopš 1. septembra, pēc Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma, valsts un pašvaldība kā dzīvokļu un dzīvojamo māju īpašnieces ir tiesīgas pārdot savus dzīvokļus par nekustamā īpašuma tirgus cenu. Tā skaidro valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” Tiesību departamenta direktors Indulis Krauze. Proti, dzīvokļa pārdošanu var ierosināt vai nu pats īrnieks, vai arī pašvaldība kā īpašniece. Ja ierosina īrnieks, pašvaldībai kā dzīvokļa īpašniecei ir tiesības izlemt – pārdot īrniekam dzīvokli vai ne. Ja ierosinātāja ir pašvaldība, tad pirmpirkuma tiesības ir īrniekam, kuras viņš var izmantot viena mēneša laikā, uzsver I. Krauze. Šajā gadījumā īrniekam tiks piedāvāts konkrēts pārdošanas līgums, kurā būs noteikta dzīvokļa pārdošanas cena. Savukārt, ja īrnieks atteiksies no savām pirmpirkuma tiesībām, pēc likuma pašvaldība dzīvokli var pārdot izsolē.
Taču pirms laika nevajag krist panikā, ka īrnieks paliks bez mitekļa – pašvaldība dzīvokli var pārdot izsolē, tikai ar īrnieku vienojoties, turklāt piedāvājot cilvēkam citu dzīvokli vai dzīvojamo platību, skaidrību šajā jautājumā vieš I. Krauze.
Vairāki pretendenti
Spriežot pēc saņemtiem iesniegumiem Domē, iedzīvotājus interesējuši ne tikai dzīvokļi, bet arī neapbūvētā, brīvā zeme pilsētā, kā arī pašvaldībai piederošās komercsabiedrības. Par pēdējām divām lietām – augustā saņemti 18 iesniegumi gan no fiziskām, gan juridiskām personām. Bauskas pašvaldības izpilddirektors Jānis Mičulis norāda, ka tik absurdas lietas kā privatizēt tiltus gan nav saņemtas. Taču pievilcīgi objekti izrādījušies SIA “Bauskas namsaimnieks” un “Vides serviss”. Privatizēt šīs komercsabiedrības pieteikušies vairāki pretendenti. “Namsaimnieku” savā īpašumā vēlas iegūt SIA “BMS tehnoloģija” un arī SIA “JS Riska vadības grupa”.
Komercreģistru apkalpojošā “Lursoft” datu bāze liecina, ka SIA “BMS tehnoloģija” dibināta 2000. gada septembrī Rīgā, Raunas ielā. Firmas pamatkapitāls ir 686 tūkstoši latu, īpašnieks un valdes loceklis – 1968. gadā dzimušais Andrejs Blažko. Darbības veidi – datori un ar tiem saistītas darbības, operācijas ar nekustamo īpašumu, būvniecība, finanšu starpniecība, mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana u. c.
Otra firma – SIA “JS Riska vadības grupa” – ir krietni jaunāka, reģistrēta pērn pavasarī Rīgā, Ausekļa ielā. Tās pamatkapitāls ir 2100 latu, no kuriem vēl nav samaksāti 1050 latu. Uzņēmuma vienīgā īpašniece un valdes locekle ir 1974. gadā dzimusī Jeļena Šuškeviča. Šī firma iekārojusi arī SIA “Bauskas siltums, “Vides serviss” un “Bauskas ūdenssaimniecība”.
Kā skaidro Ekonomikas ministrijas Privatizācijas nodaļas vadītājs Kaspars Lore, ja pašvaldība līdz 31. augustam nebija pieņēmusi lēmumu par konkrētu uzņēmumu kapitāldaļu nenodošanu privatizācijai, to var izdarīt arī pēc potenciālo pircēju pieteikuma saņemšanas. Domei lēmums par daļu pārdošanu vai atteikumu jāpieņem četru mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža. Ja vienreiz lēmums ir pieņemts, bet pēc tam saņemts vēl kāds to privatizācijas iesniegums, pašvaldībai atkārtoti par daļu pārdošanu vairs nebūs jālemj.
Būs garas diskusijas
Speciālists arī norāda, ka normatīvos nav precīzi noteikts, kādiem uzņēmumiem būtu jāpaliek domei. Tās funkcijas ir raksturotas Pašvaldību likumā. Tomēr arī tur nav viennozīmīgi noteikts, ka, piemēram, pilsētas ūdensapgāde domei jāorganizē pašai – tā to var paveikt ar savu kapitālsabiedrību, bet drīkst to uzticēt arī privātuzņēmumam. Likumā vairums pašvaldības funkciju raksturotas ar vārdiem: organizēt, gādāt, rūpēties, piedalīties, sniegt palīdzību… Tātad deputātiem, lemjot, kurus uzņēmumus ļaut privatizēt, būs plašas domes pienākumu interpretācijas iespējas un garas diskusijas.
Patlaban vēl Dome nav skatījusi šos jautājumus, bet likuma noteiktā kārtībā tas būs jāizdara līdz šī gada beigām.
