Ar ko šī nedēļa baušķeniecei AGNESEI ADAMAITEI atšķiras no pārējām šajā gadā? Tā ir radošu ideju piesātināta, jo viņa gatavojas jubilejas svinībām. Svētdien, 12. novembrī, Agnesei paliks 25 gadi.
Ar ko šī nedēļa baušķeniecei AGNESEI ADAMAITEI atšķiras no pārējām šajā gadā? Tā ir radošu ideju piesātināta, jo viņa gatavojas jubilejas svinībām. Svētdien, 12. novembrī, Agnesei paliks 25 gadi.
Sešus gadus jubilejā draugs Gunārs viņu pārsteidzot ar neparasti iesaiņotām dāvanām. “Viņš ir ļoti apdāvināts cilvēks, piemēram, vienlīdz labi prot spēlēt gan galda tenisu, gan hokeju. Sarunas mums ir piepildītas, jo Gunārs ļoti daudz zina.” Draugs Agnesei iemācījis atziņu, ka pasaulē nekas nav uzspiests.
“Kad mācījos par angļu valodas skolotāju, pēc studijām domāju meklēt darbu Rīgā. Visu mainīja piedāvājums pastrādāt karjeras centrā “Vīzija”, mācīt angļu valodu.” Sākot strādāt, Agnese sapratusi, ka šis darbs viņai patīk. “Piesaistīja saprotošais un jaukais kolektīvs, darba apstākļi un cilvēki, kuriem mācu. Brīnišķīgi šķiet ieklausīties dažādajos dzīvesstāstos, daudz ko varu mācīties. Ja man patīk šis darbs, kādēļ meklēt citu?” spriež Agnese. Viņa strādā par angļu valodas pasniedzēju arī Saulaines profesionālajā vidusskolā.
“Angļu valoda ir viegla līdz vidusskolas līmenim, pēc tam tā sāk kļūt… riebīga, jo top aizvien sarežģītāka. Piemēram, lasot Džeka Londona darbus, pārāk bieži jāšķirsta vārdnīca. Vēlētos iemācīties spāņu valodu.”
Augstākā izglītība ir viens no Agneses dzīves kritērijiem, taču tā nebūt neesot mēraukla, pēc kā viņa vērtē citus cilvēkus. Šis ir pēdējais mācību gads Latvijas Universitātē Eiropas studiju maģistra programmā. “Pedagoģija ir pavisam kas cits. Man apkārt ir cita pasaule, studijās gūstu ieskatu dažādās jomās, gan politikā, gan sabiedriskajās attiecībās.”
Gaviļniece ir pieradusi vismaz reizi nedēļā doties uz kinoteātri. “Filmu atzīstu par labu, ja man tā liek vēl pēc tam ilgi domāt.”
Vasarā jaunietei ir vairāk laika, ko veltīt sev. No rīta viņa skrienot, biežāk kopā ar mīļo mammu braucot uz laukiem ciemos pie vecmāmiņas. Izlasot labas grāmatas un neparastākās atziņas izrakstot kladītē, kurā jau glabājas vidusskolas gados pašas sacerēti dzejoļi.