Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, 24. janvārī Līduma kultūras namā tiekoties ar mūsu rajona lauku uzņēmējiem, uzklausīja jautājumus un sniedza atbildes.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, 24. janvārī Līduma kultūras namā tiekoties ar mūsu rajona lauku uzņēmējiem, uzklausīja jautājumus un sniedza atbildes.
Baušķenieki interesējās par saspringto situāciju cukurrūpniecībā, jauno subsīdiju nolikumu, piena kvotām, par prasībām, ko laukiem izvirza Eiropas Savienības direktīvas.
Cukura nodoklis
Kā zināms, Latvijā ražotā cukura cena nav izdevīga saldumu firmām, jo ārpus mūsu valsts to iespējams iegādāties ievērojami lētāk. Tādēļ nepieciešams kompensācijas mehānisms, lai būtu izdevīgi visām trim pu- sēm – cukurbiešu audzētājiem, pārstrādes uzņēmumiem un saldumu ražošanas firmām. Ministrs uzsvēra: «Cukura nodoklis ļautu līdzsvarot netaisnību, kāda ir izveidojusies starp cukura cenu Latvijā un kaimiņu valstīs. Tādējādi saldumu ražotājiem būtu iespējams izdevīgi izmantot vietējo cukuru pārstrādei. Zemkopības ministrija kopējās sarunās ar visām ieinteresētajām pusēm izstrādājusi vairākus variantus, kā problēmu atrisināt. Ministru kabinets vēl nav izšķīries pieņemt konceptuālu lēmumu par labu vienai vai otrai shēmai. Šis jautājums nav atliekams.
Cukura nodoklis, iestājoties Eiropas Savienībā, būtu jāievieš tik un tā, tam būtu jāsāk darboties šī gada novembrī. Mūsu priekšlikums ir to ieviest ātrāk, lai jau uz nākamo ražu pilnībā var attiecināt jauno sistēmu. Turpmāk katrā Ministru kabineta sēdē par to runāšu.»
Zemkopji uztraucas, ka nauda par piegādātajām cukurbietēm no pārstrādes uzņēmumiem nav saņemta, bet Valsts ieņēmumu dienests prasa nomaksāt PVN. Ministrs skaidroja: «PVN atmaksas pagarinājuma termiņš ir attiecināts uz graudaugiem. Zemkopības ministrija ierosinājusi, lai to varētu piemērot lauksaimniecības produkcijai, kurai ir garš ražošanas cikls un ir atšķirības starp piegādes datumu un saņemto samaksu. Cukurbietes iekļautas sarakstā, kas paredz PVN nomaksu pēc naudas saņemšanas. Likuma grozījumus Zemkopības ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimas frakcijai, lai kā deputātu ierosinājums tas tiktu virzīts apspriešanai. Tas ir loģisks ceļš.»
Paplašinās saņēmēju skaits
M. Roze sacīja: «Ministru kabinets pieņēmis lauksaimniecības subsīdiju pagaidu programmu, tā būs spēkā līdz 2003. gada budžeta pieņemšanai. Līdz tam tiek izmantota 1/12 daļa mēnesī no 2002. gada subsīdiju apmēra. Subsīdiju kopsumma šim gadam ir 27 miljoni latu.
Šī gada nolikumā nav principiālu atšķirību no pagājušā gada. Svarīgākie grozījumi ir saņēmēju skaita ievērojama paplašināšana. Valsts atbalsts tiks piešķirts arī par vienu govi, kas no 2002. gada ir pārraudzībā, un par katru apsēto graudaugu hektāru, sākot no pirmā. (Nosacījums – jābūt deklarētai 2002. gadā iegūtai graudu ražai – M. O.)
Kāds Stelpes pagasta zemnieks iebilda, ka tās subsīdijas, kas tiek piešķirtas par govīm, ir nepietiekamas, lai piena lopkopībā varētu sagatavoties Eiropas Savienības prasību izpildei. Ministrs savukārt skaidroja, ka maksimālās prasības ir izvirzītas lieliem uzņēmumiem, kas produkciju eksportēs. Piensaimniekus interesēja, kā tiks sadalītas piena kvotas. M. Roze sacīja, ka pamats būs piena ražošanas dati, kas iekļauti Piena reģistrā.
Abpusēja vienošanās
Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības pārstāve pauda bažas, vai Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome tiešām pārstāv visu zemkopju intereses. Ministrs atbildēja, ka pilnībā nepārstāv visus. Diez vai kāda organizācija var būt ideāla katram. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi nav izveidojis ministrs, tā nav Zemkopības ministrijas sastāvdaļa, bet gan sadarbības partneris. Pēc abpusējas vienošanās tiek pieņemta kopēja pozīcija, ar ko Ministru kabinets rēķinās.
