Puķu dārzi izravēti, nezāles nopļautas – nu baušķenieki var sākt līgošanu. Vienīgi ielas joprojām ir tik grubuļainas, ka tautumeitām jābaidās nolauzt smalkās kurpes papēdīti vai sapīties brunčos.
Puķu dārzi izravēti, nezāles nopļautas – nu baušķenieki var sākt līgošanu. Vienīgi ielas joprojām ir tik grubuļainas, ka tautumeitām jābaidās nolauzt smalkās kurpes papēdīti vai sapīties brunčos. Bet kurš tad Jāņu nakti pavadīs pilsētā uz asfalta?
Laikraksta “Bauskas Dzīve” interneta mājaslapā lasītāji aktīvi piedalījās aptaujā par pilsētas sakoptību. Respondentu 26 procenti uzskata, ka zālieni pilsētā tiek pļauti regulāri, 20 procentu domā, ka sētnieki strādā nevainojami, bet seši procenti apgalvo, ka pilsēta nav sakopta. Apzaļumošana Bauskā notiek bez jelkādas izdomas – tāds ir 42 procentu aptaujāto viedoklis.
Katrā atbildē ir daļa patiesības, bet absolutizēt šos vērtējumus gan nevajadzētu. Pagājušā gada laikā pilsētas vizuālā tēla uzlabošanā ir jūtamas pozitīvas ievirzes. Visvairāk priecē iedzīvotāju, iestāžu un uzņēmumu aktivitāte. Neviens vairs nav jāpārliecina, ka sakoptā vidē ir daudz patīkamāka dzīvošana. Varbūt attieksmes maiņu veicinājušas atvērtās robežas un iespējas redzēt pasauli, varbūt spītīga vēlme apliecināt, ka nekādā ziņā neesam sliktāki par citu mazpilsētu iedzīvotājiem?
Vasaras sākumā pamanīju, cik rūpīgi nopļauta Mūsas peldvietas krastmala. Pat visi kārklu puduri beidzot nozāģēti! Patīkami pārsteidza arī rekonstruētais reklāmas stends pie rajona Padomes. Arī afišu stendu blakus Tautas namam vairs nevar pazīt. Minētie fakti nudien ir ierindojami neticamu pārvērtību kategorijā, jo vairāk nekā desmit gadu šie pilsētvides stūrīši bija atbaidoši. Ar afišu stabiem tomēr īstas kārtības vēl nav. Uzskatāms piemērs ir veidojums Slimnīcas un Dārza ielas stūrī.
Vizuālā informācija mūsu pilsētā netiek izmantota aktīvi. Varbūt ir lietderīgi dažus dīvainos, apbružātos objektus nojaukt un afišas izvietot šim nolūkam paredzētos lielos stendos? Pirms vairākiem gadiem Mākslas skolas audzēkņi piedāvāja veiksmīgu risinājumu, vairākus afišu stabus apgleznojot. Lietū un vējā krāsas jau izbalējušas, tāpēc objektu dekoratīvā funkcija kļūst apšaubāma. Tas pats attiecas uz gadus 30 vecu ēkas gala sienas gleznojumu Kalna ielā ar saukli “Saudzēsim dabu!”.
Joprojām nesaprotu, kādu apsvērumu dēļ Kalna ielas rekonstrukcijas laikā netika izmantota iespēja atjaunot Rātslaukuma dienvidu puses bruģi un zaļo zonu? Situācija ik gadu kļūst aizvien briesmīgāka – no asfalta gruvešiem spraucas ārā metāla armatūra, bet puķu dobju apmaļu arhitektūra raisa asociācijas ar seno romiešu sabrukušajiem mauzolejiem. Rātslaukums nudien atgādina mitoloģisko dievu Jānusu, kam sejas viena puse ir mīlīga, bet otra – saviebta nejaukā grimasē.
Jo mazāks ir pilsētas mērogs, jo lielāku nozīmi vizuālā tēla veidošanā iegūst ikkatra sīka un šķietami mazsvarīga detaļa. Vismaz man tā šķiet, vērojot pozitīvās pārmaiņas Bauskas “sejā” un cerot, ka nākamajā Jāņu dienā tādu būs vēl vairāk.
