Virsrakstā liktajam teikumam nav nekāda sakara ar 23. augusta atceri Latvijas vēsturē. Rakstu par šodienu un situāciju, kas gaida risinājumu, kaut arī pie iebrauktuvēm Bauskā nāktos celt šķēršļu joslu.
Virsrakstā liktajam teikumam nav nekāda sakara ar 23. augusta atceri Latvijas vēsturē. Rakstu par šodienu un situāciju, kas gaida risinājumu, kaut arī pie iebrauktuvēm Bauskā nāktos celt šķēršļu joslu.
Pirms kāda laika mani uzrunāja baušķeniece žurnāla “Ieva” korespondente Linda Krūmiņa. Viņas acu priekšā uz Zaļās ielas pie gājēju pārejas fūre bija notriekusi cilvēku. “Kāpēc “Bauskas Dzīve” par to neraksta? Pilsētas centrālā iela vairs nepieder vietējiem cilvēkiem, bet ir ātrgaitas brauktuve. Vai tiešām vietējā pašvaldība te neko nevar darīt?”
Nācās Lindai stāstīt, ka šis nav viņas atklājums un kravvedēji augu diennakti cauri pilsētai šaujas kā bultas bez bremzēšanas pie gājēju pieturām. Esmu to jau pieņēmusi par normu un labāk pagaidu. Gluži vai fiziski iesāpas sirds, kad lasu par apvedceļiem, kādi ir vairākām mazpilsētām Latvijā un gandrīz vai katrai Lietuvā. Rakstīts par to ir daudzkārt, bet ar avīzēm ielas nebruģē…
Pirms pāris nedēļām tikos ar Bauskas Domes priekšsēdētājas vietnieku Māri Freimani, kurš ne pirmo gadu ir arī pašvaldības deputāts. Vaicāju viņam, kā normalizēt situāciju uz Kalna un Zaļās ielas, pa kuru reizēm, šķiet, kursē tāds kā nebeidzams kravas vilciena sastāvs ar daudziem vagoniem. Viņš paraustīja plecus un atvaicāja – vai te ir kas līdzams?
Pirms Saeimas vēlēšanām šis jautājums esot uzdots Aigaram Kalvītim, kurš atbildējis apmēram tā, ka jebkādiem kravas transporta ierobežojumiem nepiekritīs Satiksmes ministrija. Arī Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācija esot pret, piebilda Domes priekšsēdētājas vietnieks. Nezinu gan, vai šāda sarakste ar Bauskas pašvaldību ir notikusi.
Vai nevarētu palīdzēt iebraukšanas maksas noteikšana tāpat kā Jūrmalā? Tur katrs maksā latu bez kurnēšanas un ir nauda pilsētas uzturēšanai. Bauskā maksu varētu iekasēt pie Mūsas, Mēmeles tilta, kā arī uz “Via Baltica” pēc robežas šķērsošanas. Būtu nauda pilsētas un maģistrālei piegulošo pagastu sakopšanai, ielu un māju remontam. Māris Freimanis par šādu iespēju šaubījās, spriežot – lai to nokārtotu, būtu lielas papīru būšanas. Bet vai ir mēģināts ko darīt?
Tikmēr iznāk tā, ka Bauskas iedzīvotājiem ar savu drošību un dzīvību jāmaksā nodevas Eiropai par to, ka ar ES līdzekļiem 2002. gadā veikta Kalna ielas rekonstrukcija. Kravvedēju skaits kopš tā laika ir desmitkāršojies! Baušķenieki šīs neērtības Eiropai nelūdza, un nevienam neesam parādā. Ja lielo kravvedēju īpašnieki grib braukt pa īsāko ceļu līdz robežai, lai maksā, ja nepatīk šādi noteikumi – lai kratās līdz Meitenes robežpunktam Jelgavas rajonā.
Kamēr Bauskas pašvaldība nespēj iekustināt šīs problēmas risinājumu jeb, pareizāk sakot, nemaz nav mēģinājusi to darīt, baušķeniekiem jāvienojas un jāatgādina, ka mūsu pilsēta ir sens cietoksnis. Vai tiešām būs jāceļ barikādes, kā tas bija Atmodas sākumā?
