Valsts ieņēmumu dienests publicējis sarakstu ar darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks. Janvārī sarakstā ir 2064 uzņēmumi.
Mērķis saraksta izveidei ir pozitīvs – veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi. «Bauskas Dzīve» sarakstā atrada aptuveni desmit Bauskas, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novada uzņēmumus. Veiktā aptauja apliecināja, ka šāds saraksts uzņēmējus neuztrauc vai arī raisa sašutumu.
Nesezonas laiks
Lielākā skaitā sarakstā ir zemnieku saimniecības un ar lauksaimniecības produktu ražošanu saistīti uzņēmumi. Aptaujātie uzsver, ka šajā gadījumā iemesli, kāpēc maksā minimālo algu vai pat mazāku, ir ļoti dažādi, tai skaitā arī šīs nozares sezonalitāte.
Rundāles novada zemeņu un augļu audzētājas SIA «Lepšas» valdes loceklis Aivars Upenieks uzsver, ka ziemā darba apjoms ir ļoti mazs. «Atbraucam un kurinām siltumnīcas, citu veicamo darbu ir maz. Nozarei ir sezonas darbu raksturs. Vasarā atalgojuma apmērs ir citādāks. Ja varētu atļauties maksāt kaut trīs minimālās, maksātu,» pauž A. Upenieks. Viņš publicētajā sarakstā nesaredz nekā nekorekta vai problemātiska.
Lauku uzņēmēji uzsver, ka bieži vien atalgojums ir saistīts ar ražu, kas ne vienmēr ir laba. «Ieteiktu ierēdņiem atnākt un pastrādāt, pamēģināt, kā tas ir. It īpaši, ja ir tāda kā pērnā sezona, kad visu laiku bija jāstrādā pa dubļiem. Atalgojums tomēr ir atkarīgs no veicamajiem darbiem,» pauž Valles pagasta zemnieku saimniecības «Dzērves» īpašnieks Māris Kaminskis. Viņš arī uzsver, ka saimniecība ziemā nestrādā. Beigusies eglīšu sezona, tagad gaida pavasari.
Situāciju komentē Aija Daģe, SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Bauskas konsultāciju biroja grāmatvedības konsultante: «Vispirms VID vajadzēja veikt aptauju, kāpēc katrā konkrētajā saimniecībā nevajag pilna laika darbiniekus ar minimālo algu. Iemesli var būt dažādi – maz roku darba, ļoti sezonāls darbs, ar nelielu atalgojumu ģimenes locekļiem kompensē ieguldījumu saimniecībā, lai ir darba stāžs, un daudzi citi.»
Neatbilst realitātei
Arī citiem uzņēmējiem saraksts nerada izjūtu, ka to ir vērts ņemt vērā. «Neuzskatu, ka tas ir kāds apkaunojums, ja darbinieks saņem minimālo algu. Ņemot vērā kopējo ainu – nodokļu sistēmu, ekonomisko situāciju un valsts «atbalstu» mazajiem uzņēmējiem, tas, ka SIA «Luvra» darbinieki saņem minimālo algu, atvaļinājuma naudu un dubulto apmaksu svētku dienās, kad jāstrādā, kā arī tiek apmaksātas slimības lapas, ir labs rezultāts,» savu viedokli pauž SIA «Luvra» vadītāja Santa Ibragimova.
Citi uzskata, ka šie dati neatbilst realitātei. Tā sarakstā iekļauta SIA «Iecavas zobārstniecība». Uzņēmuma īpašniece Inese Veinberga pauž, ka atalgojumu saņem viņa un grāmatvede, kas strādā dažas stundas. Lursoft.lv publicētie dati par uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem valsts kopbudžetā arī liecina, ka ienākumi ir lielāki par minimālo algu – 2016. gadā iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksājumos samaksāti 1,87 tūkstoši eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 3,27 tūkstoši eiro.
«Pirmie secinājumi tādi, ka diemžēl tā informācija, ko darba devēji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, ir nekvalitatīva. Esam konstatējuši gadījumus, kad no uzņēmuma pēc saraksta publicēšanas zvana un saka, ka ir sarakstā. Uzdodot jautājumus, secinām, ka iesniegtas nepareizas atskaites, iespējams, salabojot no saraksta izņemtu ārā,» šādas situācijas komentē Dace Pelēkā, VID ģenerāldirektora vietniece. Ne visi grāmatveži piekrīt šim viedoklim – citi uzsver, ka grāmatvedības atskaitēs viss ir kārtībā un nav skaidra uzņēmuma nokļūšana šajā sarakstā.
Minimālā alga – tūkstoš eiro
Tikmēr sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv sākta parakstu vākšana par minimālās algas celšanu līdz 1000 eiro mēnesī. Tā liecina ziņu aģentūras LETA informācija.
Iniciatīvas autors norādīts Kaspars Savickis. Viņš rosina plānveidīgi trīs gadu periodā palielināt minimālo darba algu līdz 1000 eiro mēnesī, proporcionāli palielinot mēneša neapliekamo minimumu līdz 820 eiro 2020. gadā. Viņaprāt, OECD, Eiropas Komisija un Tiesībsargs savos gada ziņojumos ir norādījuši, ka Latvija nepildot savas starptautiskās saistības, kuras uzņēmās, parakstot Eiropas Sociālo hartu un Eiropas Pamattiesību hartu. «Visas šīs organizācijas norāda uz sociālo nevienlīdzību, zemo minimālo algu un neapliekamo minimumu. Minimālajai algai ir jāsedz iedzīvotāju pamata ekonomiskās vajadzības,» pausts iniciatīvā. Iedzīvotājiem palielinoties algām, valsts budžets tikai iegūs, jo iedzīvotāji spēs tērēt vairāk, pārliecināts K. Savickis.
SIA «Lepšas» valdes loceklis Aivars Upenieks uzskata, ka tas palielinās bezdarbu, jo uzņēmēji centīsies iegūt labāku rezultātu no mazāka darbinieku skaita. «Tas nav pamatots lēmums. Piemēram, mani izdevumi palielinātos trīs reizes. Pašlaik nesezonas laikā izdodas noturēt četrus darbiniekus, kuri tiešām ir labi, un gribas uzņēmumā viņus saglabāt. Tad izdosies paturēt tikai vienu. Četrus apkures katlus, ja labi gribu, pats varu iekurt, un neesmu tāds vienīgais. Palielināsies reģistrētais bezdarbs. Diemžēl visi, kas strādā lauksaimniecībā, spiesti domāt par ziemu, ko darīt strādniekiem,» savas domas pauž A. Upenieks.
Latvijā minimālā alga kopš 2012. gada sākuma ir augusi lēnāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs – Lietuvā un Igaunijā. Turklāt eksperti pauž, ka vairākus gadus nodokļu sistēmas dēļ Lietuvā darbinieki pēc nodokļu nomaksas saņēma lielāku naudas summu nekā Latvijā strādājošie. Cilvēkiem, kuru alga ir puse no vidējās valstī, Latvijā nodokļos ir jāsamaksā 27,5 procenti, turpretī ES – 20,8 procenti, Lietuvā un Igaunijā – 16 – 17 procentu.
Avots: rebaltica.lv.
