«Mani līdzaudži sapņo par Ameriku, es vēlējos aizbraukt uz Grieķiju,» saka Misas vidusskolas 9. klases skolniece Ilva Zvilna.
«Mani līdzaudži sapņo par Ameriku, es vēlējos aizbraukt uz Grieķiju,» saka Misas vidusskolas 9. klases skolniece Ilva Zvilna.
Šāda iespēja meitenei pavērās negaidīti. Misas vidusskolas direktore Rūta Kārkliņa Ilvai februārī piedāvāja piedalīties Eiropas skolēnu ziemas nedēļā Grieķijā. Tur Arahovas pilsētas slēpošanas skolas sporta bāzē pusaudži slēpoja, mācījās un atpūtās. To organizēja Grieķijas Ārlietu, Izglītības un Attīstības ministrija un Grieķijas Tūrisma padome. Ziemas nedēļa bija saistīta ar šīs valsts prezidentūru Eiropas Savienībā. Dalībnieku apdrošināšanas, izmitināšanas, uzturēšanās un ceļa izdevumus sedza Grieķija.
Latvieši spēj būt vienoti
Ilva stāsta: «Pirmais iespaids ir uz mūžu. Pamanīju atšķirību starp grieķu pusaudžiem un pieaugušajiem. Mana vecuma skolēni likās noslēgti, nobijušies. Turpretī no padzīvojušiem cilvēkiem jutu vieglu starojumu, atbalstu un sapratni. Vēl šodien atceros smaidīgās sejas, kad mani sveicināja mazpilsētas Arahovas veikaliņos un tavernās. Visās tirgotavās varēja atrast sieru, olīves, makaronus, garšīgu baltmaizi. Pēc dažām dienām arī pusaudži atplauka. Diemžēl man nav priekšstata par Atēnām, jo galvaspilsētā iebraucām naktī.
Ko lai saku par citu Latvijas skolu līdzaudžiem? Viņi bija lieliski! Tādu saliedētību starp latviešiem es nekad nebiju jutusi. Mūs vienoja kas īpašs – ilgas, atmiņas un labas domas par mājām – Latviju. Jau pirmajās sešās stundās, ko pavadījām Frankfurtes lidostā, gaidot lidmašīnu uz Atēnām, mēs sadraudzējāmies.
Tikai pēc brauciena es sapratu, cik vienoti spēj būt kādas tautas iedzīvotāji svešā zemē. Es apzinos, ka iepazītos grieķus vairs nesatikšu. Un, iespējams, ka to nevēlos tik stipri, jo vēlreiz gribētu satikt tās personības, kuras palika atmiņā kā īsti latvieši.»
Kalnu slēpošana jaunā «gaismā»
I. Zvilna stāsta, ka pēc brauciena citādāk domā par slēpošanu. Ir liela atšķirība, vai slēpo Zemgales līdzenumos vai no Parnasa kalna, kurā ar pacēlāju uzved divu kilometru augstumā. Parnass atrodas Pinda kalnu grēdā netālu no Arahovas pilsētas, kuras viesnīcā bija izmitināti latvieši, grieķi un spāņi. «Portugāļi nedzīvoja ar mums vienā viesnīcā, tāpēc saskarsme ar viņiem bija mazāka.
Četras dienas, ko pavadījām Grieķijā, bija ļoti aizņemtas. Pirmdien notika iepazīšanās un valstu prezentācija. Spāņi un portugāļi dejoja, mēs mācījām dziedāt tautasdziesmu «Bēdu, manu lielu bēdu», rādījām «Prāta vētras» klipu «Welcome to my country». Otrdien bija grieķu mūzikas vakars. Tā līdzinās mūsu tautasdziesmām. Latvieši akcentē vārdus, grieķi – spēlēšanu,» tā Ilva.
Atrašanās pasaules centrā
«Trešdien braucām ekskursijā uz Delfiem, pilsētu, uz kuru vairāk nekā pirms 2500 gadiem devās svētceļnieki no visas Grieķijas un tālām zemēm, lai saņemtu padomu no senās pasaules slavenākā orākula. Tagad no Delfu celtnēm maz kas saglabājies, tomēr pilsētas dramatiskā apkārtne – akmeņainās klints aizas, burbuļojošie avoti, iespaidīgās kalnu nogāzes – joprojām izraisa godbijību.
Grieķi Delfus uzskatīja par pasaules centru. Pēc kādas leģendas, dievu tēvs Zevs no zemes pretējām pusēm palaidis divus ērgļus. Vietai zem punkta, kur viņi satikās, – Delfiem – bija lemts kļūt par Zemes centru. To iezīmēja ar akmeni, kas tulkojumā nozīmē naba,» stāsta Ilva.
Lēnais dzīves ritms
Viņa teic, ka nācies izbaudīt, ko nozīmē grieķu goda vārds. Ja grieķis sola, ka tūlīt būs, jāsaprot, ka viņš atnāks varbūt pēc pusstundas.
Ilva salīdzina – Latvijā visi kaut kur steidzas, dzīve rit ātri, savukārt Grieķijā laiks iet lēni. Šī valsts Ilvu pārsteigusi ne tikai ar kalniem, ar asfaltētiem ceļiem, bet arī ar auksto laiku. Viņa cerējusi, ka Grieķijā varēs staigāt krekliņā ar īsām piedurknēm, taču bijis tikai plus desmit grādu.
***
Pateicības
Ilvas Zvilnas īpašais paldies:
Misas vidusskolas direktorei Rūtai Kārkliņai;
klases audzinātājai Olgitai Vizulei, kura iesaistīja debašu kustībā;
Dāviņu pagasta padomei, kura piešķīra 30 latu kabatas naudu;
vecvecākiem Veronikai un Voldemāram Zvilnām, kuri aizveda un atveda no lidostas;
māmiņai Aijai Zvilnai un māsām Evitai, Līvai, brālītim Mārtiņam – par atbalstu.
