«Eiropas apceļošanu būtu vēlams sākt tieši ar mūsu kontinenta civilizācijas šūpuli – Grieķiju,» atzīst baušķenieks Krišjānis Krūmiņš.
«Eiropas apceļošanu būtu vēlams sākt tieši ar mūsu kontinenta civilizācijas šūpuli – Grieķiju,» atzīst baušķenieks Krišjānis Krūmiņš.
«Pēc tās iepazīšanas var doties uz Itāliju, Franciju, Austriju, skatīt dievnamus, pilis un muzejus. Savukārt Grieķijā ir jābauda senatne.»
Taču arī Krišjānis Eiropu iepazīt sācis no «otra gala», ir būts Francijā, Vācijā, Itālijā, tāpēc vērojumi Grieķijā vairāk vedina uz salīdzināšanu. Tūristiem šī Egejas un Jonijas jūras ieskautā salu valsts ir dārga zeme, kaut gan pilnībā šīs industrijas iespējas te vēl netiek izmantotas. Varēja vēl vairāk izklaidēt, tirgot, atjaunot, tādējādi tukšojot ceļotāju makus. Vairums vēsturisko celtņu joprojām ir tikai laika un civilizācijas zoba nopostītas drupas. Kaut gan varbūt tieši tā ir labāk. Grieķijas kalnu gaiss, vēsturisko celtņu autentiskais senatnīgums vedina uz filosofēšanu, apcerēm par dzīvi un savu esību tajā.
Jāapgūst vēstures īsais kurss
Pirms brauciena uz šo dienvidu zemi vēlams grāmatās pāršķirstīt pasaules vēstures lappuses, jo, klausoties gides stāstījumā, nepārtraukti skan kaut kad sen skolas gados dzirdēti vārdi: Olimpija, Delfu orākuls, Akropole, kariatīdes, Mikēnas, Korinta…
Dzīve Grieķijā varētu ritēt kā ar olīveļļu labi ieziests mehānisms, tikai… kā vairums dienvidnieku, arī grieķi, saules un dabas labvēlībā dzīvodami, ir krietni palaidušies slinkumā. Daudzviet diena sākas ar kafijas dzeršanu, pāriet vīna baudīšanā un vakarā noslēdzas ar tējas malkošanu, strādāšanai atvēlot starplaikus. Tūristiem gan šis vietējo dzīvesveids īpaši netraucē, lai arī daudzviet šķiet, ka nokļūts vairākus gadu desmitus senā pagātnē.
Nožēlojamas degvielas uzpildes stacijas, automobiļi, kurus nedrīkstētu mūsu tehniskās apskates stacijām pat tuvumā rādīt, supermārketi līdzīgi mūsu pagastu bodītēm, lauku ainavas pelēcība, dažviet pat bezcerība. Grieķi to daļēji attaisno ar politisko kārtību, kas ilgus gadus šajā zemē valdījusi. Arī karš bijušajā Dienvidslāvijā un no tās plūstošā bēgļu straume atstāj negāciju zīmogu. «Ja tu nebiji vairs noteicējs savā zemē, tad zuda arī jēga apzinīgi saimniekot un skaistu savu apkārtni darīt,» skaidro vietējie.
Izturību stiprina domas par sautētām ribiņām
«Es varēju nepilnas divas nedēļas pārtikt no olīvēm, salātiem un siera, jo zināju, ka, atbraucis Latvijā, atkal varēšu baudīt vārītus kartupeļus, ribiņas ar sautētiem kāpostiem un krējumu,» gastronomiskos iespaidus Grieķijā komentē Krišjānis. Līdzās olīvu un grieķu salātu daudzveidībai svešinieku šajā valstī pārsteidz daudzie senatnes pieminekļi. To saistoša iepazīšana atkarīga arī no gida. «Mēs cēlāmies ar teikām un pasakām un vakaros iemigām, klausoties kārtējo leģendu par senajām dievībām,» tā tūrisma firmas «Impro» gides Andas Vīksnas darbu raksturoja visi grupas dalībnieki.
Brauciens pa valsti ietvēra ļoti daudzu objektu apskati: modernās Grieķijas seno galvaspilsētu Napflionu, antīko olimpisko spēļu vietu Olimpijā. Iespaidīgi bija Agamemnona pils ciklopiskie mūri un dārgumu glabātava Mikēnās, svētās Meteoru klintis, klosteri un mūki tajās, Delfu orākuls, Kastālijas avoti. Daudz skatāma bija arī Eiropas lielpilsētā, tagadējā Grieķijas galvaspilsētā Atēnās, kur mūsdienu smogs un nemitīgā transporta plūsma sadzīvo ar vareno Akropoli, dievietes Atēnas templi un graciozi spēcīgajām kariatīdēm.
Čībiņas pret jūras ežiem
Bija arī brīvais laiks, kad varēja iemērkties Egejas jūras ūdeņos, kas latviešiem pat oktobrī šķita gana silti. Pirms tam gan noteikti vajadzēja iegādāties īpašas čībiņas, jo jūras eži ir gandrīz nemanāmi, bet ļoti durstīgi. Ja vakariņās pārtiek no «somu ēdieniem», netērē naudu daudzajiem «antīkajiem» (īstenībā šogad meistarotiem) suvenīriem, tad var atļauties nobaudīt ne tikai oriģinālo «Metaxu», bet arī īpatni stipro «Ouzo» – anīsa degvīnu. Lai izbaudītu garšas buķeti, «Ouzo» Grieķijā ir jāiemācās dzert, tāpat kā jāiemanās šīs zemes bodītēs iepirkties. Cenu zīmes tajās ir retums, pircēja vaicājumam, cik tas maksā, seko pretjautājums: «Cik jūs dosit?»
«Iepazīšanās ar seno Hellādas zemi ir kā lielisks tramplīns turpmākam ceļojumam vēl vienā civilizācijas šūpulī, senajā Ēģiptē. Tomēr milzu prāmis no Grieķijas mūs veda atpakaļ uz Itāliju, lai atgrieztos Latvijā,» pozitīvu emociju iespaidā brauciena piedzīvojumus beidz stāstīt Krišjānis Krūmiņš.
