Ir īsts «ziedu laiks» iesnām, klepum un gripai, jo spalgs sals mijas ar atkusni un lietu. Dakteri iesaka ēst vitamīnus, ķiplokus, lai censtos izvairīties no saslimšanas ar gripu.
Ir īsts «ziedu laiks» iesnām, klepum un gripai, jo spalgs sals mijas ar atkusni un lietu. Dakteri iesaka ēst vitamīnus, ķiplokus, lai censtos izvairīties no saslimšanas ar gripu. Kāpēc lieli un mazi ar to slimo un kāpēc tā bīstama? Kāpēc šīs saslimšanas «vilnis» katru gadu veļas pār pasauli? Savu viedokli par gripu izsaka ģimenes ārstes un pediatre.
Slimība «paņem» neaizsargātos
Ģimenes ārste VIL-MA BUTULE brīdina, ka gripa nekad «nenāk» viena.
– Šajā ziemā vīrusu izraisītajām augšējo elpošanas ceļu slimībām novērotas dažas nepatīkamas blakusparādības. Neatliekamās (ātrās) palīdzības dienesta reģistra žurnālā janvārī un februārī raksturīgi izsaukumi pie cilvēkiem, kuriem reizē ar vīrusu infekciju sākušās problēmas ar asinsspiedienu. Ne tikai pacientiem vidējos gados, nereti arī jauniešiem tas paaugstinās līdz galējai robežai, ko ārsti sauc par hipertenzīvo krīzi. Tas ir bīstami, jo, šādai situācijai ieilgstot, var rasties asinsrites traucējumi vai pat plīst kāds asinsvads smadzenēs, izraisot insultu. Paaugstināts asinsspiediens rada slodzi sirdij, iespējams miokardīts (sirds muskuļa iekaisums), kardiogramma reģistrē sirdsdarbības traucējumus.
Šosezon aktīvais gripas vīruss padara asinsvadu sieniņas caurlaidīgākas. Tāpēc sasirgušajiem nereti stipri asiņo deguns, reizēm pēc pārslimotas gripas pacientiem uz ķermeņa pat pēc viegla sasituma vai pieskāriena rodas zilumi. Šādos gadījumos, konsultējoties ar ģimenes ārstu, jāizvēlas organismu spēcinošu medikamentu komplekss, galvenokārt A un C vitamīni.
Cilvēka organisms parasti ir pietiekami spēcīgs, lai tiktu galā ar vīrusu infekcijām. Arī paaugstināta temperatūra ir savdabīga aizsargreakcija un nav jācenšas to «nosist» ar dažādiem medikamentiem. Pacientiem, kuri mēdz «ārstēties aptiekā», nevis pie ārsta, vajadzētu ļoti rūpīgi izlasīt medikamentiem pievienoto pamācību. Piemēram, «Coldrex» nudien nav universālas zāles pret gripu. To un tam līdzīgus preparātus nedrīkst lietot bērni, kuri jaunāki par sešiem gadiem. Šo medikamentu sastāvā ir fenilefrīna hidrohlorīds, kas var izraisīt ievērojamu sirdsdarbības paātrināšanos.
Cīņai ar gripu vajadzētu gatavoties visu gadu. Organisma pretestības spējas vīrusiem samazina mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, ilgstoša uzturēšanās slikti vēdinātās telpās, stress. Gripa mūs «paņem» neaizsargātus, tāpēc arī nereti slimojam tik smagi.
Inficējas citu apšķaudītie
Primārās aprūpes pediatre INA MOR-TUKĀNE:
– Ar gripu saslimušo statistikā bērnu skaits arvien ir lielāks tāpēc, ka viņus vecāki ved pie daktera, bet pieaugušie cenšas ārstēties paši. Mājās audzināti bērni inficējas retāk, vairāk slimo bērnudārzu audzēkņi, skolēni. Gripas vīruss izplatās pa gaisu, pilienveidā, viens nevesels bērns (vai arī skolotājs) var «apšķaudīt» visu klasi.
Taču ar gripu saslimst pat zīdaiņi līdz gada vecumam. Tik maziem bērniem bīstamākā ir ķermeņa temperatūras strauja paaugstināšanās. Zīdaiņiem var sākties krampji. Tas ir dzīvībai bīstami un steidzami nepieciešams injicēt medikamentus, kas pazemina temperatūru.
Bērniem, kuri saslimuši ar gripu, arvien ir problēmas ar klepu. Gripas vīruss vairojas pārsvarā augšējo elpceļu – trahejas – skropstiņepitēlijā. Šūnas tiek bojātas, trahejā atkailinās nervu gali. Tie tiek kairināti un slimnieku moka ass, sauss, rejošs klepus. Jo vairāk traheja tiek kairināta, jo vairāk jāklepo. Turklāt klepus saglabājas pat divas un trīs nedēļas, kamēr sadzīst bojātais skropstiņepitēlijs. Ja klepus ieildzis, vajadzētu atvest bērnu pie ārsta.
Gripai sākoties, iesnu parasti nav. Ceturtajā vai piektajā slimības dienā sākas iesnas. Nevajadzētu steigties pārāk ātri iziet laukā, doties uz skolu vai kādu sarīkojumu. Tā var «saķert» citu vīrusu vai saaukstēties. Sāksies komplikācijas.
Ja reiz saslimis, jāļauj bērnam gripu (temperatūru) «izgulēt». Par medikamentu lietošanu noteikti jākonsultējas ar ārstu.
«Sit» vājākajās vietās
Ģimenes ārste MA-RUTA PRIEDĪTE par vienu no smagākajām gripas komplikācijām uzska- ta plaušu iekaisumu (karsoni). Ar to 1997. gadā Latvijā miruši 385 cilvēki, 1998. gadā – 383 pacienti.
– Ārstu prakse liecina, ka vissmagāk ar gripu un tās komplikācijām slimo nevis vārgi pensionāri, bet gan aktīvi cilvēki spēka gados. Ja gripu akūtā stadijā «izstaigā», temperatūras pazemināšanai lietojot dažādus medikamentus, kas piedevām kaitē arī sirdij, ietekmē asinsspiedienu, var saslimt ar plaušu iekaisumu (karsoni). To var izraisīt pneimokoki, streptokoki, stafilokoki, kā arī dažādi vīrusi. Gripa parasti organismu novājina un «sit» pa vājākajām vietām. Ja pacientam jau ir kāda hroniska kaite, piemēram, recidivējošs deguna blakusdobumu iekaisums, ginekoloģisks iekaisums, bronhīts, infekcija ar asinīm var nonākt citos orgānos.
Vīruss plaušu audos rada iekaisumu. Klepus kļūst mokošs, atdalās krēpas, reizēm tajās ir arī asinis, elpa gārdz, pacients jūtas ļoti noguris, pastiprināti svīst. Gripas laikā ķermeņa temperatūra ir paaugstināta divas, trīs, reizēm piecas dienas. Ja tā nekrītas ilgstoši, klepus kļuvis stiprāks, iespējams, ka sācies plaušu karsonis. Reizēm, slimojot ar plaušu karsoni, klepus nemaz nav. Tikai rentgenoloģiski izmeklējot, var atklāt iekaisumu.
Ir iespējams vakcinēties arī pret pneimokoku infekciju. Vakcīna pasargā no 23 slimību ierosinātājiem, kas var radīt pēcgripas komplikācijas. Imunitāte ilgst trīs gadus.
