Lauksaimnieku aprindās atkal uzviļņojis nemiers. Februāra vidū pēkšņi kļuvis zināms, ka Latvijai un pārējām jaunajām ES dalībvalstīm ar Eiropas Komisijas lēmumu jau šajā gadā paredzēts samazināt valsts papildu tiešos maksājumus par laukaugu kultūrām.
Lauksaimnieku aprindās atkal uzviļņojis nemiers. Februāra vidū pēkšņi kļuvis zināms, ka Latvijai un pārējām jaunajām ES dalībvalstīm ar Eiropas Komisijas lēmumu jau šajā gadā paredzēts samazināt valsts papildu tiešos maksājumus par laukaugu kultūrām.
Gan lauku attīstības speciālisti pagastos, gan zemnieki ir neizpratnē par notiekošo.
Vai sarunas ietekmēs procesu?
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, saņemot kritiku un pat izteikumus, ka lauksaimnieki var pieprasīt viņa demisiju, solījis, ka 1. martā, tiekoties ar Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri-Bēlu, paudīs Latvijas nostāju jautājumā par Eiropas Komisijas jaunajām nostādnēm Kopējās lauksaimniecības politikas reformā un izteiks pretenzijas par pēkšņo nosacījumu maiņu lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēmā.
Neoficiāli ziņu avoti gan pieļauj, ka informāciju par plānotajiem grozījumiem atbalsta maksājumos Zemkopības ministrija ir kavējusi. Arī tādēļ, ka nesen bija jāpieņem lauksaimniekiem nepopulārs lēmums par cukurbiešu nozares likvidēšanu. Kā būtu, ja vienlaikus ar to diskusijas sāktos par vēl vienu sāpīgu tēmu!
Grozījumi ir sasteigti
“Bauskas Dzīve”, uzklausot lauksaimnieku pārdomas un neizpratni, centās gūt ieskatu gaidāmajās pārmaiņās, par kurām skaidrība varētu būt šīs nedēļas beigās pēc M. Rozes sarunām ar ES lauksaimniecības komisāri.
Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes zivsaimniecības un valsts atbalsta daļas vadītājs Guntis Liepa skaidro: “Jau iestājoties Eiropas Savienībā, arī Latvijai bija zināms, ka maksājumu shēma mainīsies un tiks atdalīta no ražošanas. Vecajās dalībvalstīs to jau piemēro un ir vienotais saimniecības maksājums neatkarīgi no saimniekošanas veida.
Par gaidāmajām pārmaiņām ir runāts, bet tās tiešām nebija paredzētas tik strauji. Lai zemnieki labāk saprastu situāciju, gadījumā, ja piemēros pašlaik izskanējušo variantu un Latvijai šajā gadā neizdosies panākt, ka saglabājas iepriekšējā atbalsta shēma, izvēlēsimies vienu kultūru – graudaugus. Piemēram, ja pērn valsts papildu maksājums bija 200 hektāriem, tad, platībai nemainoties, tas arī tiks aprēķināts par šo pašu daudzumu, ņemot vērā attiecīgos naudas resursus. Taču, palielinot sējplatību par 20 hektāriem, atbalsts tiks maksāts par 25 procentiem no šīs platības, tas ir, par pieciem hektāriem.”
Zināms, ka graudaugu sējumu platības šajā gadā noteikti palielināsies, jo cukurbiešu audzētāji taču neatstās zemi neapstrādātu. Tātad viņiem, kā arī citiem, kas paplašinās sējumus, atbalsta maksājumu lielums samazināsies. Vecsaules pagastā saimnieko Aldis Karļuks. Viņš “Bauskas Dzīvei” pauda bažas par plānošanas bezjēdzību, jo negaidīti straujie grozījumi gluži vienkārši liedz paredzēt nākotni.
Veidojas ķēdes reakcija
Biedrības “Zemnieku saeima” sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne ir apkopojusi iespējamos draudus, kas sagaida Latvijas lauksaimniecību, jau šajā gadā ieviešot iepriekš minētos grozījumus:
– Mazkomerciālām saimniecībām rodas motivācija atteikties no ražošanas, laukaugu platības aizstājot ar zālāju platībām. Tādējādi palielināsies lauku sabiedrības atkarība no sociālās palīdzības platību maksājumu veidā un plašākas sabiedrības neapmierinātība – lauksaimniekiem maksā par to, ka viņi faktiski nestrādā. Nerodot iespēju pārprofilēties lauku teritorijā, palielināsies iedzīvotāju migrācija uz pilsētām un ārvalstīm, kas jau tā ir ievērojama. Pastāv arī iespēja, ka var kavēties pieteikšanās platību maksājumiem, Lauku attīstības programmas jaunajām atbalsta shēmām, kā arī enerģijas kultūru maksājumam, jo novēlota lēmuma dēļ Lauku atbalsta dienestam radīsies problēmas sagatavoties pieteikšanās procesam. Lauksaimniekiem nav vienkārši apgūt jaunu sistēmu, ar ko jārēķinās, ņemot vērā viņu vidējo vecumu.
Problemātiski būs realizēt arī Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam vairākus pasākumus. Piemēram, jaunajiem zemniekiem, kuri sāks saimniecisko darbību, būs grūti tirgū konkurēt, jo saņems mazāku atbalstu ražošanai kā pārējie lauksaimnieki. Arī priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā saimniecības pārņēmējam jāpalielina apgrozījums, ko būs grūti nodrošināt. Tas pats attiecas uz daļēji naturālo saimniecību atbalstu.
Attieksmi var izteikt anketās
Kaut arī zemkopības ministram M. Rozem rīt būs saruna ar ES lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri-Bēlu, biedrība “Zemnieku saeima” aicina parakstīt aicinājumu, lai 2007. gadā neieviestu plānoto papildu valsts tiešo maksājumu sistēmas reformu. Šādu nostāju atbalsta arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija. Tā informē Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme. Anketas var saņemt Bauskā lauku konsultāciju birojā un arī apvienības birojā.
Iepriekš minētās sabiedriskās organizācijas uzskata, ka šāds aicinājums jāparaksta tādēļ, lai pārvaldes institūcijām nebūtu iespējams izdarīt spekulācijas, ka lauksaimnieki ir mierā ar Zemkopības ministrijas publiskotajām pāmaiņām. Parakstītās anketas lūgts nogādāt Rīgā, Republikas laukumā 2–504, biedrībai “Zemnieku saeima”, vai sūtīt pa pastu vai faksu 7027044.
***
Papildu valsts tiešie maksājumi laukaugiem Latvijā
2004. g. 2005. g. 2006. g.
Likme (Ls/ha) 45,54 47,37 48,34
Samazinājums (%) 4,30 15,40 24
Reālā likme (Ls/ha) 43,57 40,075 36,74
Platība (tūkst. ha) 472 532 582
Pieteikumu skaits 34 722 36 427 33 613
References platība 443 tūkst. ha.
Palielinoties pieteiktajai platībai, likme vienam hektāram samazinās.
(Lauku atbalsta dienesta dati)
***
Uzziņai
– No vairāk nekā 80 tūkstošiem Latvijas saimniecību, kas saņem ES atbalstu, tikai apmēram 50 tūkstoši ražo produkciju pārdošanai. No tām tikai 25 tūkstoši pārdod vairāk nekā pusi no saimniecībā saražotā.
– 30 tūkstoš saimniecību Latvijā neko neražo, tikai saņem platību maksājumu atbalstu.
Fakti no LLU Ekonomikas fakultātes dekānes I. Pilveres secinājumiem, veicot Lauku attīstības programmas starpnovērtējumu
