Īslīces pagasta zemnieku saimniecības «Mārītes» īpašniecei Sarmītei Špakai ir tāds dzīves un darba rūdījums kā reti kādai daiļā dzimuma būtnei.
Īslīces pagasta zemnieku saimniecības “Mārītes” īpašniecei Sarmītei Špakai ir tāds dzīves un darba rūdījums kā reti kādai daiļā dzimuma būtnei.
Darbīgā un runātīgā sieviete nav bijusies sēsties pie traktora stūres un pat lauku kultivēt. Graudaugu un dārzeņu audzēšana, cūku barošana, puķkopība – visas šīs jomas ir izmēģinātas, lai ģimenes budžetā pietiktu naudas trīs meitu audzināšanai un skološanai. Sarmītes līdzaudze baušķeniece Inese Eduša atcerējās, ka klasē viņa izcēlusies ar matemātiķes dotībām un bieži vien pārējie skolēni norakstījuši mājas darbus. Kaut arī abas nesaista cieša draudzība, Inese zina teikt, ka bijusī skolasbiedre ir “šausmīgi strādīga”.
Lauki palīdz ģimenei iztikt
Sarmīte jaunībā apguvusi šuvējas profesiju, jo no mammas, prasmīgas rokdarbnieces, pārmantots šis tikums. Paguvusi arī divus gadus studēt kādreizējā Rīgas Politehniskajā institūtā, bet par “mutes palaišanu” un pretenzijām pret mācību programmu no augstskolas atskaitīta.
Pievēršanos laukiem S. Špaka skaidro tieši: “Tā tie bērni nāca, vīram alga nekāda. Tēvs bija sācējs, viņam rokās atradās tehniskā puse. Es tik skraidīju, meklēdama vajadzīgās detaļas. Visādi ir gājis, savā laikā esam izaudzējuši divas tonnas salātu. Regulāri vedām produkciju uz nakts tirgu, divas trīs reizes nedēļā. Mūsu ģimene ir smagi strādājusi. Nevienu svešu siltumnīcā pie tomātiem un gurķiem iekšā nelaidu. Kaut arī meitas bija mazas, es viņām biju ierādījusi, kā viss pareizi darāms. Pārbaudīt man neko nevajadzēja, ja kaut ko nezināja, tad prasīja. Bērni tādai slodzei nepretojās. Vīram alga bija kādi simt latu, kā mēs, pieci cilvēki, iztiktu? Tā skrējām pa dārziem un tirgiem.”
Sarmītes māmuļa Milda Ofmane bilda, ka reizēm meitai aizrādījusi, lai taču pažēlo bērnus.
Konsultē arī kursa biedrus
Šis gads S. Špakai ir mierīgāks, plašā darbošanās sašaurināta, ir tāds pārdomu laiks, ko darīt turpmāk. Sarmīte sacīja: “Bērni ir lieli. Vecākā meita Mārīte, kuras vārds izvēlēts zemnieku saimniecības nosaukumam, studē maģistrantūrā un strādā. Lielākais šoks bija par viņas izvēli Latvijas Lauksaimniecības universitātē apgūt informātiku, kaut arī vidusskolā meita cītīgi pievērsās mājturībai. Man prieks, ka arī vidējā meita Liene studē Jelgavā uzņēmējdarbību.”
Studente ir arī Sarmīte, jau divi kursi pieveikti Lauksaimniecības universitātē, apgūstot dārzkopību. “Sanāca tā, ka bērni mani aizvilka uz augstskolu. Gudroju – iesniegt papīrus vai neiesniegt, jo domāju – kur es bāzīšu savu galvu. Kamēr tā minstinājos, Mārīte sacīja: “Mamma, tu nenāksi?” Kas man atlika – iesniedzu arī es dokumentus. Pirmajos divos kursos programma vēl nedalās pa nozarēm, specializācija dārzkopībā vēl būs. Labi, ka mums, lauksaimniekiem, eksāmenu sesijas ir novembrī un februārī. Lielais bērns mani ir ļoti apmācījis darboties ar datoru, un es pat saviem kursabiedriem varu palīdzēt. Un vēl – visās lietās man palīdz ziņkārība, arī nerimtīga darbošanās. Es nevaru tāpat vien sēdēt, pat televizoru skatoties, tamboradata ir rokās.”
Sarmīte nevēlas konkretizēt savus plānus, vien teic, ka tie ir grandiozi. Pirms ķerties kam jaunam klāt, vajadzīga atpūta. Apgūtās prasmes jau nekur nezūd, tādēļ ir doma paplašināt stādaudzēšanu, vairāk pievēršoties puķkopībai.
Dzīvo mierīgi bez projektiem
Īslīciete mācījusies arī Bauskas lauku konsultāciju biroja organizētajos kursos: “Kaut gan studēju augstskolā, semināros iegūstu daudz jaunas informācijas. Pabeidzu uzņēmējdarbības kursus, tad nospriedu, ka ir vērts papildināt zināšanas par ainavu veidošanu. Aizskrēju uz tiem. Vēlāk sekoja mācības vides tūrismā, pirmajā brīdī šķita, ka tas nav saistoši. Kad apskatījos programmu, atskārtu – būs kaut kas labs arī man, piemēram, ārstniecības augu iepazīšana.”
Tik apsviedīga būdama, Sarmīte tomēr nav veidojusi projektus, lai piesaistītu Eiropas Savienības programmu finansējumu: “Mēs esam paši tikuši galā. Kad apsvēru visu, izlēmu – labāk dzīvojam mierīgi. Varbūt mani ietekmēja reiz dzirdētais – kamdēļ radīt liekas problēmas, ja var iztikt bez Eiropas naudas?”
Īslīces pagasta lauku attīstības speciālists Zintis Konovs ir ievērojis: “Sarmītei piemīt apskaužama enerģija, un lietas viņa prot sakārtot. Īpašumi ir ierakstīti Zemesgrāmatā. Lielāko platību viņa iznomā.” Bauskas lauku konsultāciju biroja darbiniece Raimonda Ribikauska novērtē īslīcietes spējas izteikt savas domas un spriedumus.
Ja ir grūti, nevajag nokārt degunu – tāds ir S. Špakas princips. Darot vienmēr ir kāds risinājums. Vīrs Einārs šajā pavasarī iekārtojies darbā industriālajā parkā “Dominante” par šoferi ekspeditoru. Puspajokam vīra CV uzņēmumam nosūtījusi Sarmīte, un jau nākamajā dienā saņemts aicinājums doties strādāt.
