No mītnes zemes Kanādas uz Latviju arī šovasar atbraukusi dzejnie- ce un māksliniece Guna Ikona.
No mītnes zemes Kanādas uz Latviju arī šovasar atbraukusi dzejnie- ce un māksliniece Guna Ikona.
Priekšjāņu sestdienā viņa kopā ar dzīvesbiedru mākslinieku Edgaru Krūmiņu viesojās Bauskas 1. vidusskolas Plūdoņa namiņā. Literāte bija ieinteresējusi skolēnus, pedagogus un citus Bauskas sabiedrības pārstāvjus. Sarīkojumā piedalījās arī literatūrkritiķis Reinis Ādmīdiņš.
Vēstulē «Bauskas Dzīvei» R. Ādmīdiņš raksta: «Gunas Ikonas dzejā modernās pasaules iespaidi savienojas ar latviskuma izjūtu, kas saudzēta un stiprināta garajos trimdas gados. Bezgala skaistu viņa redz Latvijas dabu, cildina bezbailīgos patriotus un ar asām politiskas satīras šautrām vēršas pret bezgožiem, nodevējiem, latviešu brīvības ienaidniekiem. ..Jaunākajā grāmatā «Cē- lie un citi» pārdomu proza mijas ar dzeju, bet allaž uzsvērta galvenā doma: ja mēs zaudēsim latviešu valodu, latvisko kultūru un paši savu vēsturi, tad mūsu ceļš neatgriezeniski vedīs uz nebūtību.
Literāti, mācītāji, gleznotāji, aktieri, komponisti ir portretēti Gunas Ikonas grāmatā; tie ir kā simt spogulīšu, kas atstaro gaismu un piepilda dzejnieces un mākslinieces pasauli.»
LILIANA SKUDRA
KRĀSU PASJANSS
Palīdzi, draugs,
Vasaru saglabāt –
Tā jau no zaļas
Gatavi zeltaina kļūst.
Palīdzi vasarai
Īsto vietu
Novembra
Pelēkos plauktos atrast.
Skābeņu zaļais,
Aveņu sārtais,
Virsāju mēļais
Cieši jo cieši blaku
Tai plauktā var būt.
Būs ziema
Ar pagraba tumsu klāt,
Sāksim no vasaras
Krāsām
Pasjansu likt…
Ko no atmiņām gūsim,
Ko vasaras krāsas
Ziemai dos –
Tici –
Ne zudīs,
Ne izbalos.
FELIKSS ZVAIGZNONS
Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.
Mateja ev., 7:7
***
Klauvējiet un jums taps atvērts,
Lūdziet un jums taps dots,
Jūs visi, kas gaismu nesat,
Jūs visi, kas ceļu rādāt.
Un visi tie, kas gaismu slēpjat
Un rādāt ceļu uz citu pusi,
Klauvējiet pie savas sirdsapziņas.
Varbūt, ka jums taps atvērts,
Lūdziet un varbūt, ka jums taps
piedots.
Un visi tie, kas tikai vienu gaismu redzat
Un liekat to redzēt citiem,
Un visi tie, kas vienu ceļu zināt
Un liekat to iet citiem,
Klauvējiet, lūdziet, varbūt, ka
jums
Kādreiz atvērsies acis.
DAGNIJA GASŪNA
ES GRIBU
Es gribu pār neziņas straumi
laipu pāri likt,
man vajag otrā pusē –
pie TEVIS tikt.
Es gribu sauli sev līdzi
un rīta gaismu vest,
mīlu kā vizbuli zilu
un cīruļa dziesmu nest.
Tavā pusē vien zvaigznes,
vien zvaigznes un nakts,
un pussalauzts, skumjās
balojis mēness rags.
Es gribu to sauli,
es gribu to gaismu,
es gribu to dziesmu
un mīlestību
TEV nest.
* * *
Dvēsele, iekalta važās,
Raud pēc brīves un vēja,
Pēc vālodzes dziesmas mežā
Un rumaka skrējiena spēja.
Sapņi – samītas smilgas,
Tā kā pārmetums skatās,
Vēl tajās brīnums un ilgas
Un cerība acīs tik platās.
INTA BALTGALVE
VĒL VIENA VASARA
tādas no dziļuma nākušas lietas
pēkšņi ir izjūtas nepiesietas
gaisma krīt šobrīd
kā asaru svītras
mākoņu vaigos
es neraudu
nē
vēl viena vasara
jāpazaudē
JAU NĀKAMDIENA
jau nākamdiena
neskaidrs laiks un vaigs
zem saules šīs
vien rītdiena ir svaiga
bet nosacīti
vakar šodien pirktais
ir iekrāsojis rūsu
jau ievās spirgtās
un lēni lēni veras kastaņziedi
kas te būs
kad debess atvērsies
un Dievs kad būs ar mums
IZVĒLES
plēsonīgais rats
asām malām katrā
un kopīgās mokas
pāri klusēšanai zem
asiņu pilēšanas
izstiepju baltu roku
apstājas virs tavas pieres
nāvīgā lāse
es sargāju tevi
kā brāli māsa
INĀRA DRUVA
Ja es būtu zinājusi
Ja es būtu zinājusi,
Cik tā dzīve īsa,
Kā to būs nodzīvot,
Nepārņemtu trīsas.
Ja es būtu zinājusi,
Cik ir skaists šis mirklis,
Dzīves laivā līgojot,
Nepazustu irklis.
Nelaistu no rokām to,
Tik uz priekšu irtos,
Visi dziļie ūdeņi
Manā priekšā šķirtos.
Ja es būtu zinājusi,
Cik tā dzīve īsa,
Tā kā zibens plaiksnījums,
Tā kā spārna trīsa.
Dievs, svētī!
Dievs, svētī manu purvu,
Kas tēva vārdā saukts,
Dievs, svētī mājas durvis,
Caur kurām ejot augts.
Dievs, svētī visas takas,
Kur bērnu soļi ies,
Dievs, svētī visas akas,
Kas viņiem valgmi lies.
Dievs, svētī rupjo maizi
Un pienu dabīgo,
Dievs, svētī tos, kas aiziet,
Kas paliek, arī tos.
Un katru puķi svētī,
Kas zied uz zemītes,
Lai nezaudējam lēti
Neko zem saules mēs.
GUNA IKONA
PATIESĪBA
Var jau vaiņagot,
krūtis ordeņiem noklāt,
asti aizspraust aiz auss,
bet zvirbuļu čiepstēšanu
lakstīgalas dziesmā
tas nemūžam nepārvērtīs.
No cikla «Divsarunas»
* * *
Ja esi dzejniece,
tad uzraksti par to –
(tik deldēto kā tava rītakurpe
vai dziesmas Karmenai) –
kā rodas pērle?
Es esmu austere,
tu smilšu grauds,
kas manu maigo miesu
ievaino ik dienas.
Bet brūcei pāri pārvelkas
pēc kārtas kārta –
kā zvīļa rītausma,
kas saulē laistās.
Un Aurora to paceļ
savā gleznā plaukstā.
TOMĒR
Cilvēka iekšskata likumības
tam tikpat netveramas
kā zvaigžņu ceļi –
pat dvēseles ābece
tik lēti neatveras.
Bet lakstīgala turpina
pogot (kaut nesadzirdēta)
smaržpilnā naktī.
GUNĀRS BOGDANOVS
DILEMMA
iesēja domu graudus –
nokūla pelavas.
vai jāmaina sēkla?
vai sējējs pats?
* * *
kad savu sirdi
ielikšu tev krūtīs,
tu jutīsi,
cik dārgs
man puksts
ikviens.
* * *
saule gadiem
jūrā brien
un kādam
reiz būs
jāaizbrien
vēji gadiem
auļo vien
un kādam
netikt
līdzi tiem
debess plaisā
ielūkojas kāds
it kā
laimes
pierunāts…
* * *
saule kā alpīnists
kāpj debess augstumos,
vējš purina
koku cepures
un sākas diena,
bet es esmu pieradis
un likumsakarīgi mūsdienīgs,
un nebrīnos
par sākumu
nevienu.
* * *
kur tavas mājas?
kur zeme tava?
vai patiesi tev
nekā nav sava?
kur tavi rīti?
kur Gaisma tava?
un ja nu krīti
un nepamana?
LĪVIJA DZELME
Pasaudzē
Gaist ievu un ceriņu smaržas…
Aiziet skaistākais laiks.
Vējš līganu vilni veļ rudzos,
Lauka malā pie gāršas
Meža zemenei sārtojas vaigs.
Zied jasmīns un pīlādzis rūgtens,
Pļavās madaras plaukst…
Es klusībā vienu vien lūdzos –
Dzīvē vienmēr šīs smaržas
Mūža gājumā pasaudzē, laiks…
Vējš
Vējš loka kokus,
Zarus vij lokos –
dažu pat lauž,–
vētras tuvumu pauž.
Kāds vārdu karos
Atvērt liek logus…
Telpā plūst posts,
Mūsu rītdienu grauž…
Vējš loka prātus
Laikmeta lokos –
Doma vēl snauž –
Sekas nenojauš…
DIDA PUMPURE
JĀŅU NAKTS
Smaržo siens.
Jāņu zāles vīst.
Kā jau Jāņos
Līst.
Gaisma svīst.
Aiztraukusi
Brīnišķīgā Jāņu nakts,
Ar ugunskura svelmi,
Ar papardes ziedēšanu.
Ar līgošanu.
Gaisma svīst.
Kā jau Jāņos
Līst.
