Jūlijā «Bauskas Dzīve» uzzināja, ka govju mākslīgai apsēklošanai vairākos ganāmpulkos Bauskas rajonā apsēklošanas tehniķi 2001. gadā un arī šogad izmantojuši bioproduktu (spermu), kuru varētu nosaukt par nezināmas izcelsmes.
Jūlijā «Bauskas Dzīve» uzzināja, ka govju mākslīgai apsēklošanai vairākos ganāmpulkos Bauskas rajonā apsēklošanas tehniķi 2001. gadā un arī šogad izmantojuši bioproduktu (spermu), kuru varētu nosaukt par nezināmas izcelsmes.
Šajā sarežģītā un vēl neatrisinātā jautājumā iesaistītas vairākas puses – bioprodukta izplatītāja SIA «SK un partneri», Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija, kurai 2001. gadā bija noslēgts līgums ar SIA «SK un partneri», un mākslīgās apsēklošanas tehniķi, kuri iegādājās spermu SIA «SK un partneri».
Iepriekš minēto institūciju darbības dēļ ir neapmierināti vairāku ganāmpulku īpašnieki mūsu rajonā.
Neskaidrības bioprodukta uzskaitē
Lai izzinātu situāciju, «Bauskas Dzīve» uz sarunu aicināja Valsts ciltsdarba inspekcijas priekšnieces vietnieci Maiju Brunovsku.
Viņa uzskata, ka atklātībā nākusī lieta ir ļoti nopietna. «To atklājām, kad tika veikta pārbaude, kurā kontrolējām, kā ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas (CMAS) Latvijā realizē bioproduktu un kā tālāk uzskaita tā izlietojumu.
Inspektore, kura veica kontroli Bauskas rajonā, mums ziņoja, ka ir daudz nesakritību mākslīgās apsēklošanas tehniķu uzskaites dokumentos. Tehniķi ar Siguldas CMAS buļļu spermu apsēklojuši daudz vairāk govju, nekā ticis saņemts apsēklojamais materiāls no Siguldas. Tika pieprasīta papildu informācija no Valsts ciltsdarba inspekcijas Informācijas datu apstrādes centra un Siguldas CMAS. Atklājās, ka šo vaislas materiālu krietni lielākā skaitā, nekā iepirkts, realizējusi Bauskas rajona firma «SK un partneri». Noskaidroti arī tehniķi, kas ar šo uzņēmumu sadarbojas,» skaidroja M. Brunovska.
Tā kā dokumentācija par saņemto spermu starp Siguldas CMAS un Skaidrītes Kaudzes firmu «SK un partneri» ir atbilstoša, radās jautājums, kur varēja rasties četrreiz vairāk spermas devu, ko izsniegt mākslīgās apsēklošanas tehniķiem.
Pamats vērsties tiesā
Viens no lielākiem ganāmpulkiem rajonā pieder Ausmai Petunovai Beibežos, kura arī iegādājusies bioproduktu uzņēmumā «SK un partneri». Sarunā ar ganāmpulka īpašnieci «Bauskas Dzīve» uzzināja, ka govis tikušas sēklotas vairākkārt, jo nav palikušas grūsnas, dzimuši citas šķirnes teļi, nekā paredz pirktā sperma. «Domājām, ka brūnaļas varbūt nav pietiekami labi barotas, tāpēc sliktāk uzņem bioproduktu, taču vēlāk atklājās, ka tās govis, kas palikušas grūsnas, atnesa pavisam citādākus teļus, nekā gaidījām,» tā A. Petunova. Tātad bioprodukts bijis ne no tiem buļļiem, kas uzrādīti pavadzīmēs.
Valsts ciltsdarba inspekcijas speciāliste atzina, ka A. Petunovai būtu pamats vērsties tiesā par nodarīto morālo un materiālo zaudējumu.
«Ar nezināmas izcelsmes bioproduktu apsēklotas govs teļš vairs nav tīršķirnes dzīvnieks, bet gan pirmās pakāpes. Tiek izjaukts ciltsdarbs. Šāda pagrīdes biomateriāla izplatīšana draud ne tikai ar izjauktu ciltsdarbu un subsīdiju zaudējumu, bet arī ar dažādām ievazātām slimībām,» satraukumu pauda M. Brunovska.
Būtībā visa atbildība tagad ir jāuzņemas tehniķiem, kas strādājuši ar šādu spermu. Pārbaudes gaitā vairāki tehniķi atzina, ka par saņemto bioproduktu nav ņēmuši pavadzīmes, kurās norādīts, cik un kāda buļļa bioprodukts izsniegts. Vairākas izsniegtās pajetes (stobriņš ar spermu), ko viņi lietoju- ši, bijušas neapdrukātas (nav norādīts, no kura buļļa sperma iegūta), kaut gan Latvijā ražo- tām pajetēm visām ir šāda uzdruka.
«S. Kaudze dažkārt bioproduktu tirgojusi par lētāku cenu, nekā Siguldas CMAS pārdevu- si viņai. Tehniķi bieži maksāju- ši skaidrā naudā,» komentēja M. Brunovska.
Ja saglabājušies vecie krājumi
Vēl nav apzināti visi mākslīgās apsēklošanas tehniķi Bauskas rajonā, kas biomateriālu iegādājušies no S. Kaudzes uzņēmuma, bet trim mākslīgās apsēklošanas tehniķiem par neidentificētu paješu lietošanu uz gadu liegts veikt mākslīgās apsēklošanas darbu.
Pašlaik SIA «SK un partneri» spermu vairs oficiāli neizplata, bet, iespējams, ka vēl ir saglabājušies «vecie krājumi». «Iesaku ganāmpulku īpašniekiem un mākslīgās apsēklošanas tehniķiem pašiem būt uzmanīgiem un nepakļaut sevi nelikumīgai rīcībai. Dažādu neskaidrību gadījumā vienmēr var vērsties Pārtikas un veterinārā dienesta rajona pārvaldē vai Valsts ciltsdarba inspekcijā,» aicināja M. Brunovska.
Apšauba ierēdņu atbilstību amatam
Sazinoties ar uzņēmuma SIA «SK un partneri» vadītāju Skaidrīti Kaudzi, «Bauskas Dzīve» uzzināja, ka viņa vērsusies LR Konkurences padomē ar prasību izskatīt Valsts ciltsdarba inspekcijas ierēdņu atbilstību amatam. «Varbūt nevajadzēja aizskart tik augstas personas, bet runa ir par korumpētību. Es uzskatu, ka tas ir pasūtījums, kas paredz Siguldas CMAS «nostumt no ceļa». Gribu zināt, kāpēc ierēdņi lobē vienu staciju. Protams, bizness ir nežēlīgs. Zinu, piemēram, ka no mana uzņēmuma iegādāto bioproduktu A. Petunova nav izmantojusi savām govīm, bet izlietojusi govju apsēklošanai privātā sektorā. Sava ganāmpulka govis tiek lecinātas ar blakuskūtī esošiem buļļiem. Gribētos, lai vienreiz viss noskaidrojas», tā S. Kaudze.
Pēc laika var rasties sarežģījumi
Šajā dažādo viedokļu un pretrunu gūzmā skaidrs pagaidām ir viens – daudzu neprecizitāšu un sarūgtinājumu varētu arī nebūt, ja tiktu ievērotas formalitātes par precīzu uzskaiti. «Bauskas Dzīvei» zināms, ka mūsu rajonā pazīstams gaļas lopu audzētājs savulaik atteicies no SIA «SK un partneri» pakalpojumiem, jo apsēklošanas tehniķe sacījusi, ka tiek izsniegtas arī neapdrukātas pajetes. Vēl kādas citas fermas īpašnieks atklāti pateicis, ka pats noteiktā dienā un laikā saņem no Siguldas piegādāto bioprodukta oriģinālu un viņam nekādu domstarpību nav.
Un tomēr jautājums paliek atklāts: «No kurienes mūsu rajonā uzradās tāds spermas daudzums, ja neviena apsēklošanas stacija to nav pārdevusi? Vai zemnieki var būt droši, ka viņu kūtī ir īstās telītes. Vai pēc kāda laika neradīsies sarežģījumi veterinārajā ziņā?»
Jautājums arī, vai kādu pašlaik moka sirdsapziņa, un, ja tā ir, tad kuru?
***
Fakti
Ar biomateriāla ražošanu Latvijā nodarbojas Siguldas, Jaunpils un Latgales ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas;
Vienas biomateriāla pajetes cena 2,50 līdz 2,70 latu.
