Vācu īsspalvainās putnu sugas sunītei Hellai visi cilvēki un kustoņi ir draugi, ne ar vienu viņa nekašķējas.
Vācu īsspalvainās putnu sugas sunītei Hellai visi cilvēki un kustoņi ir draugi, ne ar vienu viņa nekašķējas.
Sunīte gluži vienkārši ir pieradusi būt laba, jo saimnieki Daiga un Andis Sondori vienmēr kopā ar viņu dodas uz draugu jubilejām. Turp aizejot, Hella apsēžas iecienītajā vietiņā zem galda un cenšas būt neuzkrītoši klusa un pieklājīga, jo zina – ik pēc noteikta laika pašausies kāda roka ar gardumiem.
Arī «Bauskas Dzīvi» suns sagaidīja viesmīlīgi. Izdzirdot zvanu pie durvīm, Hella priecīgi luncināja mazo astīti. Intervijas laikā Hella ik pa brītiņam piegāja pie korespondentes un pateicībā par vienu glāstu uzsmaidīja ar suņa smaidu, ielēca korespondentei klēpī, tad ātri atvadījās: «Atvaino, man tomēr ir jāiet prom, jo saimniece tikko man teica stingro vārdu «nedrīkst».»
Ne velti sunīte ir tik apķērīga – no Latvijas Medību kinoloģiskās apvienības viņa ir saņēmusi medību šķirnes suņa pasi ar ciltsrakstiem.
Ļaunums nav sabiedrotais
Uz Hellu varot attiecināt teicienu: «Visu saprot, tikai runāt nemāk.» Saimnieki smej, ka iepriekšējā dzīvē sunīte noteikti bijusi cēlākais radījums zemes virsū – cilvēks, varbūt tā bijusi viltīga pielīdēja vai pat zinātniece.
Hellu interesējot viss. Reiz viņa gribējusi uzzināt, cik papīros ir iesaiņota košļājamā gumija. Lēnām, lai nadziņi neskrapstētu, Hella piezagusies pie koridorā pakārtas jakas, iebāzusi purniņu un ar garo mēli izvilinājusi košļeni. Skrap, skrap… ar priekšzobiem Hella gardumu atritinājusi un ievilinājusi mutē. Medniece nemaz nemanījusi, ka viņu vēro Daiga. Protams, bez rājiena neiztikusi. Labi, ka ļaunais prāts nav Hellas sabiedrotais, jo parasti drīz pēc bāriena sunīte Daigai luncinās apkārt.
Saplēš izpūstas oliņas
Hellai gluži kā ekstrasensam patīk tik ilgi skatīties acīs, līdz viņu kāds ievēro un pamīļo. Reiz viņa istabā ieraudzījusi mīkstu mantiņu, žigli pieskrējusi tai klāt un ilgi lūkojusies acīs. Nejūtot pat vismazāko uzmanības apliecinājumu, sunī- te tās… gluži vienkārši izgrauzusi.
Pirms Lieldienām Hella izdomāja pārbaudīt, vai uz palodzes noliktās krāsainās oliņas varētu kļūt par labām rotaļlietām. Viņa ar purniņu tās nedaudz paripināja, bet čiks vien sanāca, no «bumbiņām» pāri palika vien asas čaumalas…
Medniecei garšo mandarīni
Mednieces instinkts Hellai ir labi attīstīts. Viņa vienmēr ir gatava līdzbraucēja saimniekam uz pīļu medībām. Stiept no upes laukā nošautus medījumus kustonītei nekad nav par grūtu. Pagalmā pie mājām Hella mednieces instinktu «liek lietā» ar baložiem. Žēl tikai, ka sunītei nav spārnu, tad baložu un vārnu skaits ievērojami samazinātos…
Kad Daiga sunītei atļauj aizskriet pie omītes, Hella mudīgi jož uz blakus māju. Tikko kā ienākusi, viņa pieskrien pie ledusskapja, jo zina – omīte ar kaut ko pacienās. Hm, ja vēl omīte pacienā ar mandarīniem, tad Hella jūtas varen pagodināta. Ja, skrienot mājup, ārā līst lietus, suns gaidīs tik ilgi, līdz debesis beigs «raudāt».
Ja tiktu rīkota aptauja par draiskāko un mīļāko sunenīti, tad pirmā vietā būtu tikai un vienīgi Hella, pārliecināti saimnieki.
FAKTI
Vācu īsspalvainais putnu sugas suns:
lielisks palīgs medībās un mājās,
ar īsām pastaigām nebūs apmierināts,
apveltīts ar izcilu ožu, lieliski peld,
atsaucīgs, viegli apmācāms, labi sapratīsies ar visiem ģimenes cilvēkiem.
No «Lauku Avīzes» tematiskā pielikuma «Suņu Avīze»
