Rundāles pils muzejā 18. jūnijā atklāja nupat restaurēto hercogienes Benignas Gotlības guļamistabu un tualetes telpu.
Rundāles pils muzejā 18. jūnijā atklāja nupat restaurēto hercogienes Benignas Gotlības guļamistabu un tualetes telpu.
Tas jau ir trešais vēsturiskais interjers, kura atjaunošana beigusies šogad. Grāfa Šuvalova kabinets apmeklētājiem tika atvērts 24. maijā.
Svinīgajā ceremonijā piedalījās visi pils muzeja darbinieki. Notikumu filmēja Daces Slagūnes radošā grupa, kas uzņem jaunu dokumentālu lenti par Rundāles pili. Uzrunā klātesošajiem pils muzeja direktors Imants Lancmanis sacīja: “Šo dienu mēs gaidījām ļoti ilgi. Atjaunotie interjeri ir mūsu kopīgā uzvara. Hercogienes guļamistabas un tualetes telpas atjaunošanā strādāja 28 restauratori, bet pārējie muzeja darbinieki bija netieši iesaistīti procesā. Vislielākais gandarījums ir par to, ka mūsu speciālisti spēj izdarīt visu. Jebkurā pils restaurācijas posmā mēs īstenojam kvalitātes visaugstākos standartus.”
Atjaunotie interjeri, kas izvietoti ēkas rietumu korpusā, konceptuāli un stilistiski atšķiras no centrālā korpusa parāžu zālēm un saloniem. Pils reprezentācijas daļa vairāk raksturo laikmetu, nevis cilvēkus, kas tolaik dzīvoja šajā rezidencē. Savukārt restaurētajos hercogienes apartamentos, pēc Imanta Lancmaņa vārdiem, varēs meklēt atbildes uz jautājumu, kā augstmaņi dzīvoja 18. gadsimtā. Hercogienes guļamistabas restaurācija ievada ilgstošu procesu interjeru virknes atjaunošanā nākotnē, īpaši akcentējot telpu sākotnējo funkciju. Tā būs 18. gadsimta “dzīvā dzīve”, apgalvo pils muzeja direktors.
Hercogienes gultas apdarē pirmo reizi Latvijā tiek prezentēta reljefu zelta izšuvumu tehnika. Šo ārkārtīgi sarežģīto darbu veikušas deviņas meistares – pils muzeja darbinieces, Rundāles pagasta un Rīgas amatnieces. Par viņu veikumu stāsta muzeja speciāliste Lauma Lancmane: “Es uzzīmēju izšuvumu rakstus pēc senu gravīru paraugiem. Zīmējumam tika izgatavotas neskaitāmas kopijas. Es pārzinu zelta izšuvumu tehnoloģiju, bet pati izšūt neprotu. Mums nevarēja palīdzēt arī diplomēti speciālisti, jo Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas rokdarbu nodaļā šo tehniku nemāca. Patiesībā visu komplicēto darbu paveica amatieres. Tas ir unikāls gadījums, kas apliecina mūsu darbinieku izcilo kvalifikāciju.”
Pils muzeja bibliotekāre Iveta Ārmane joko, ka tagad varētu pieņemt izšuvumu pasūtījumus. “No šī gada marta sāku apgūt tehniku, kādā agrāk nebiju strādājusi. Katru vakaru pēc darba nesu drapērijas uz mājām un naktīs izšuvu. Nenoliegšu, ka bija grūti, toties kāds prieks ir tagad, jo esmu paveikusi ļoti vērtīgu darbu,” teic Iveta.
Uzņēmējs Boriss Teterovs hercogienes gultas izšuvumu rekonstrukcijai ir ziedojis 4000 latu, bet kopējās šī darba izmaksas sasniedza 6000 latu. Hercogienes apartamentu restaurācija tika sākta pirms pieciem gadiem, izmantojot muzeja budžeta līdzekļus.
Tēlnieks Gunārs Grīnfelds tualetes kabinetā restaurēja dekoratīvo ģipša plafonu. Viņam brīžiem esot šķitis, ka renesanses mākslinieks Mikelandželo Siksta kapelu Vatikānā esot apgleznojis daudz ātrāk, nekā rundālieši varējuši atjaunot hercogienes apartamentus. Daļa vēsturisko mēbeļu ir pirkta Stokholmas ūtrupju namos, bet informācija par izsolēm tikusi meklēta internetā. “Latvijā tas maksātu desmit reižu dārgāk, turklāt tādi priekšmeti pie mums ir liels retums,” norāda Imants Lancmanis.
Restaurētos interjerus varēs aplūkot arī šonedēļ, jo pils muzejs strādās bez Līgo svētku brīvdienām. Vienīgi 24. jūnijā tas tiks atvērts vēlāk nekā parasti – pulksten 13.
