Deputāti teic, ka ir ļoti svarīgi, lai avīzēs publicē tikai labo, arī tāpēc noteikti jāsaglabā pašvaldību pozitīvie izdevumi. Kāpēc gan runāt par kaut ko neizdevušos, ja var pastāstīt, cik daudz laba paveicis priekšsēdētājs, vietnieks, izpilddirektors, deputāti, cik projektu īstenoti, cik labi ļaudis dzīvo!?
Klausoties to Bauskas novada domes un komiteju sēdēs, kļuva žēl, ka mēs no vienas tik ideālas valsts aizbēgām. Tur bija lēts plombīrs un kvass, visiem bija darbs, vadoņi visus mīlēja, un katrs zināja, cik ļoti vadoņi mīl iedzīvotājus. Klausījos deputātus un nesa-
pratu – kas mums uznāca pirms 30 gadiem?
Atverot 1957. gada 11. aprīļa avīzi «Bauskas Darbs», jutos pacilāti. Avīzē lasāms, ka PSKP CK pirmo sekretāru, sociālistiskā darba varoni Ņ. S. Hruščovu apbalvos ar Ļeņina ordeni un otro zelta medaļu «Sirpis un āmurs». Savukārt iepriekšējā numurā 9. aprīlī slavēti skaistkalnieši, kas kāpina piena izslaukumu. «Lūzums panākts, tikai, biedri skaistkalnieši, neapstājieties pie sasniegtā, tad arī panākumi neizpaliks. Kļūstiet pirmrindnieki!» Skaisti vārdi.
Tomēr lasot pamazām saprotu, kāpēc mēs pametām Padomju Savienību. Mūsu deputāti kaut ko tādu nepieļautu. Iedomājieties – toreiz nerakstīja tikai labo! Ir nosodījumi tiem, kas nekvalitatīvi veic darbu. Kavēšanās ar objektiem, neizpildīti plāni. Ārprāts! Mūsdienās pašvaldību izdevumos ko tādu nedrīkst pieļaut. Tās taču ir šausmas! Varbūt tieši tāpēc cilvēki sāka šaubīties, vai Padomju Savienība ir ideāla valsts?
Nē, nē! Mūsu valstij jābūt ideālai. Ideālai vajag būt Saeimai, kas rūpējas par mediķiem, izglītības darbiniekiem, pensionāriem, ar izglītības reformu palīdz lauku ļaudīm. Ideālām jābūt pašvaldībām, kas palielina darba vietu skaitu un darbinieku algas, lai varētu vēl vairāk rūpēties par novadu ļaudīm. Un jāsaprot, ka pašvaldību lēmumi ir neapšaubāmi pareizi un neapstrīdami. Nekādas kritikas – jāņem vērā padomju laika kļūdas un jāveido vēl ideālāka valsts.
