Veselības ministrijas un reģionu ārstniecības iestāžu vēlme piesaistīt jaunos ārstus vietām, kur trūkst speciālistu, radījusi plašas diskusijas sabiedrībā.
Daži to sauc par glābiņu Latvijas veselības sistēmai, citi uzskata, ka rezultāti būs slikti. Jaunie speciālisti labprātāk izvēlas darbu pilsētā, un reģionos ir izveidojies mediķu trūkums, tāpēc Veselības ministrija vēlas mainīt nosacījumus jauno ārstu rezidentūras mācību apmaksai.
Strādā pensionāri
Jaunie noteikumi paredz – ja topošais ārsts vēlas rezidentūrā mācīties valsts apmaksātā programmā un par darbu saņemt valsts atalgojumu, jārēķinās, ka tiks noteikts, ar kuru ārstniecības praksi vai slimnīcu jāslēdz līgums.
Speciālisti uzsver, ka ģimenes ārstu trūkst un viņi noveco. «Viena trešdaļa ārstu ir vecāki par 55 gadiem. Katrā reģionā ir 14 – 18 ģimenes ārstu vecumā virs 70 gadiem. Tā ir katastrofa. Paldies Dievam, ka viņi vēl strādā un varbūt strādās līdz 75 gadiem!» saka Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
Jaunie mediķi galvaspilsētā paliek profesionālo ambīciju dēļ – reģionos ir mazāk pacientu un dažkārt lielāka rutīna, liecina sabiedrisko mediju portāla lsm.lv apkopotie viedokļi. Savukārt L. Kozlovska teic – simts jaunajiem ārstiem nevajag Rīgā stāvēt rindā un gaidīt, kad atbrīvosies ģimenes ārsta vieta, bet gan doties uz laukiem un iegūt praksi. «Babītē 36 ģimenes ārstus nekad nevajadzēs, bet Gulbenē un Alūksnē, tāpat kā citos Vidzemes reģionos, ģimenes ārsti ir ļoti nepieciešami,» uzsver L. Kozlovska.
Citāda dzimtbūšana
Ierosmi kritizē Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Viņš uzskata, ka mediķi dosies uz ārzemēm. Arī medicīnas studenti paziņojuši – ja piespiedu kārtā liks pamest Rīgu, viņi varētu doties darba meklējumos uz ārzemēm.
Pēc P. Apiņa domām, jaunā sistēma ir veselības ministra Gunta Belēviča «ņirgāšanās par jaunajiem kolēģiem»: «Veselības ministrs ir nolēmis atjaunot dzimtbūšanu – piespiest visus rezidentūras absolventus strādāt tikai valsts vai pašvaldību iestādēs par 550 eiro algu vēl piecus gadus pēc rezidentūras beigšanas. 17 gadi kopumā – 12 gadi līdz diplomam un rezidentūras studijas, kā arī pieci darba gadi – topošajam mediķim jāizsvītro no dzīves.» P. Apinis uzsver, ka nav sakārtota veselības izglītības joma – universitāšu medicīnas fakultātes 2016. gadā absolvēs aptuveni 280 studentu, un vajadzētu tikpat daudz rezidentūras studiju vietu. Jaunajiem ārstiem būs pieejamas tikai 180 vietas, uz tām pretendēs arī tie, kas netika rezidentūrā pērn un aizpērn. Liela daļa meklēs darba iespējas ārzemēs, un jaunie noteikumi viņu skaitu palielinās, uzskata P. Apinis.
«Lauku koeficients»
Rīgas Stradiņa universitātes studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs uzskata, ka ārstu trūkuma problēma jārisina citādāk – pašvaldībām jānāk pie topošajiem mediķiem un jāskaidro darba iespējas laukos. «Valsts cenšas cīnīties ar sekām, nevis cēloņiem,» pauž A. Šilovs.
«Vai ir iespēja piesaistīt jaunos ārstus rajonu slimnīcām? Jā, ir – maksājot algu, nevis nabadzības pabalstu,» pārliecināts P. Apinis.
L. Kozlovska domā, ka jābūt motivējošam faktoram – «lauku koeficientam» jeb speciālai darba samaksai ārstiem ārpus pilsētām un attālākās apdzīvotās vietās. «Vienīgais motivējošais faktors darbam Rīgā patlaban ir infrastruktūra un atpūta,» spriež speciāliste.
Pašvaldība subsidē
Mūspusē pēdējos gados ģimenes ārstu nodrošinājuma problēmu izjūt Iecavas novada cilvēki, jo daļai ik pēc neilga laika jāreģistrējas pie jauna daktera. Veselības centra direktors Sandris Kaidaks «Bauskas Dzīvei» iepriekš prognozēja, ka situācija sakārtosies, kad pašvaldības subsidētās studijas beigs vietējie jaunie mediķi.
Bauskas slimnīcas direktore Mirdza Brazovska uzsver – sistēmas nepareizības ir steidzami jārisina: «Veselības aprūpe nav sakārtota, ja galvaspilsētā ģimenes ārsta vietu jaunie speciālisti gaida gadiem, bet reģionos mediķi cīnās ar pārmērīgu pacientu skaitu. Savas funkcijas jāpilda atbildīgajiem dienestiem, taču arī jaunajiem ārstiem, kas studē par valsts līdzekļiem, jābūt gataviem strādāt specialitātē jebkurā vietā.»
