Iecavas vēstures spilgtākajiem notikumiem un personībām veltīts sarīkojums «Skani, mana Iecava!» notika piektdien, 15. martā, pagasta kultūras namā.
Iecavas vēstures spilgtākajiem notikumiem un personībām veltīts sarīkojums «Skani, mana Iecava!» notika piektdien, 15. martā, pagasta kultūras namā.
«To organizējām Iecavas 510 gadu jubilejas ietvaros. Sarīkojuma nolūks bija stiprināt iecavniekos savas dzimtās vietas apziņu un mīlestību pret to,» informēja vakara režisore Aldonija Gaveika.
Pa Iecavas vēstures takām atnākušos vadāja pagasta brīvprātīgais vēsturnieks, Iecavas vidusskolas mājturības skolotājs Jānis Zīvārts. Viņš stāstīja, piemēram, ka 1887. gadā Iecavas skolā par skolotāja palīgu esot strādājis kāds Roberts Bērziņš. Viņš staigājis pa Iecavas apkārtni un pierakstījis ticējumus. Vēlāk R. Bērziņš pārcēlies uz Džūksti, un Kārļa Ulmaņa laikā izdotajos «Latviešu tautas ticējumos» tie parādījušies kā Džūkstes novada ticējumi.
R. Bērziņa idejai seko Iecavas vidusskolas skolēni. Viņi pieraksta nevis ticējumus, bet iecavnieku, pazīstamu cilvēku likteņus, un tie, atšķirībā no priekšgājēja, nesagrozītā veidā lasāmi interneta enciklopēdijā «Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa». «Jau savākti 19 iecavnieku dzīvesstāsti,» sacīja Iecavas vidusskolas skolotāja Dace Greiža.
Rakstniecībai aktīvi pievērsusies arī dzejnieka Edvarta Virzas mazmeita, bijusī Latvijas vēstniece Somijā, Anna Žīgure. «Pašlaik es un mans vīrs, somu žurnālists, dzīvojam Jūrmalā, rakstām un sastādām grāmatas. Viņam top grāmata latviešiem par Somiju. Maijā nāks klajā manis sastādīta «Latvijas grāmata», ko dāvinās vidusskolu absolventiem. Tajā būs apkopoti šī gada un pagājušā gada svarīgākie notikumi valstī. Tuvākajā laikā «Jumava» plānojusi izdot Edvarta Virzas «Straumēnus». Esmu pēcvārda autore. Nākamā gada sākumā varēs lasīt grāmatu «Marselīne». To esmu rakstījusi par savu vecmāmiņu, dzejnieci Elzu Stērsti. Edvarts Virza viņu dēvēja par Marselīni.»
