Šodien, 22. decembrī, Iecavas E. Virzas bibliotēkā notiek Ziemassvētku dekoru konkursizstādes labāko darbu autoru apbalvošana. Krāšņo un daudzveidīgo izstādi bibliotēkas klusajā lasītavā iedzīvotāji varēja aplūkot vairākas nedēļas. To organizēja bibliotēka un biedrība «RaDam». Apmeklētāji varēja balsot vietnē «Facebook» vai atstāt savu vērtējumu bibliotēkā speciāli iekārtotā kastītē. Ziemassvētku dekoru izstādes Iecavā jau ir notikušas vairākas reizes, lai popularizētu novada radošo personību veikumu.
Dāsns finansējums
Visu bibliotēku vadītājas vienprātīgi apgalvo, ka Iecavas novada domes finansējums bibliotēku pamatfunkciju nodrošināšanai un kopienas izglītošanai ir ļoti dāsns. Īpaši tas attiecas uz līdzekļiem grāmatu iegādei un periodikas pasūtināšanai. Faktu apstiprina arī Bauskas Centrālās bibliotēkas (CB) direktore Baiba Tormane. Iecavas pašvaldība un CB sadarbojas informācijas resursu veidošanas, metodiskā un konsultatīvā darba jomā Iecavas novada bibliotēkās.
Bibliotēku tīkls Iecavā vienmērīgi aptver gandrīz visu novada teritoriju. Izņēmums ir tikai nelielais Dzelz-āmura ciems, kas atrodas 25 kilometru attālumā no novada centra. Dzelzāmura iedzīvotājiem daudz ērtāk ir apmeklēt tuvumā esošo Baldones vai Vecumnieku bibliotēku.
Vērtīgi ieguvumi
Novada bibliotēku vadītājas ir aktīvas, izstrādājot dažādus projektus un īstenojot Iecavas novada domes no 2012. līdz 2016. gadam ilgušo projektu par attālinātu apdzīvotu vietu attīstību, saņemot ES struktūrfondu finansiālu atbalstu.
Stāsta Ziemeļu bibliotēkas vadītāja Dzintra Maračkovska: «Projektā piedalījās Ziemeļu, Zorģu, Zālītes un Rosmes bibliotēka. Tehnoloģiskie resursi tika papildināti ar multifunkcionālām kopēšanas un printēšanas iekārtām, projektoriem, ekrāniem, videokamerām, datoriem, diktofoniem, svītrkodu skeneriem. Varējām iegādāties arī dažas mēbeles. Tagad es varu dokumentēt visus Ziemeļu bibliotēkas tematiskos pasākumus, projicēt attēlus un prezentācijas, ierakstīt iedzīvotāju atmiņu stāstus. Mums visa kā pietiek – atliek vien gudrot jaunas idejas, lai bibliotēkas padarītu par radošuma saliņām ikvienā novada apdzīvotā vietā.»
Maršruts Baldone–Dimzukalns
Ziemeļu bibliotēkā, kas atrodas Dimzukalna meža daudzdzīvokļu ēkā, «Bauskas Dzīve» iepazinās ar pastāvīgo lasītāju, Iecavas apkaimē dzimušo, Dzimtmisas agrāko astoņgadīgo skolu beigušo Jāni Vilciņu. Viņš jau ļoti sen dzīvo Baldonē, taču bieži atbrauc uz dzimtajām vietām un noteikti apmeklē Ziemeļu bibliotēku. Jānis ir fiziķis, kurš 1965. gadā sāka strādāt zinātniskās pētniecības institūtā «Mikroelektronika» Rīgā, kļuva par vadošo inženieri. Institūtā tolaik tika izstrādātas Padomju Savienības kosmosa kuģu sakaru iekārtas, bet iestādes pakļautībā esošajā rūpnīcā «Alfa» – mikroshēmas militārām vajadzībām.
Katrā dzimtās bibliotēkas apmeklējuma reizē fiziķa atmiņu stāstījumu savā novadpētniecības datu krājumā fiksē Dzintra Maračkovska. Jānis Vilciņš sadarbojas arī ar Iecavas vēstures pētnieku entuziastu Ēvaldu Kivilandu un ārkārtīgi uzmanīgi iedziļinās viņa publikācijās.
Baldonietis atceras savu pirmo bibliotēku: «Tā atradās netālu no Dzimtmisas – «Kriknās». No bērnības grāmatām vislabāk atminos «Kapteiņa Granta bērnus», tā ir manas dzīves neatņemama daļa. Esmu gan Baldones, gan Ziemeļu bibliotēkas lasītājs.»
Jānis nav iegrimis tikai grāmatās. Viņš joprojām strādā meitas vadītajā Baldones aptiekā.
Silti un draudzīgi
Iecavas E. Virzas bibliotēka, ko vada Anda Rācenāja, un Ludmilas Šteinbergas atbildībā esošā Iecavas bērnu bibliotēka ir zīmoli, kam var uzticēties. Labi koordinēto, nevainojamo bibliotekāru darbu abās iestādēs padara īpašu siltā, draudzīgā, inteliģentā attieksme pret ikvienu apmeklētāju.
Andas Rācenājas kolēģe, LU Bibliotēku zinātnes programmas absolvente Jolanta Ignate atzīst: «Iecavas bibliotēkā strādāju jau 13 gadu un joprojām uzsveru – šī darbavieta ir manu studentes gadu sapņu piepildījums. Galvenais pienākums ir lasītāju apkalpošana. Dienā vidēji bibliotēku apmeklē ap 70 iecavnieku. Piedalos arī tematisko sarīkojumu organizēšanā un citās iniciatīvās.»
Novada bibliotēkas ir ļoti ieinteresētas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) lasīšanas veicināšanas programmā «Bērnu žūrija», bet Anda Rācenāja savā iestādē veiksmīgi vada jauniešu, kuri vairs nemācās skolā, un vecāku žūrijas programmu. Tajā šogad darbojas 26 pieaugušie, kas ir unikāls piemērs.
Orientācija – bērnudārzi
Iecavas bērnu bibliotēkas vadītāja Ludmila Šteinberga un kolēģe Zoja Stūrmane visvairāk domā par lasītāju nākamajām paaudzēm. Jau daudzus gadus bibliotēka sadarbojas ar bērnudārzu «Cālītis», kurā iekārtots stacionārais apkalpošanas punkts, un pirmsskolas izglītības iestādi «Dartija». Zoja reizi mēnesī ierodas bērnudārzā ar jaunākajām bērnu grāmatām un uzziņu literatūru skolotājām.
Bibliotēku nedēļā bērnudārzu vecākajās grupās audzēkņi dodas ekskursijā uz bibliotēku. Lieliskā sadarbība ar skolotājām Ilzi Blaumani, Diānu Krikščūni, Rutu Baltrušaiti un Ditu Ignatovu veicināja pirmsskolas mazuļu iesaistīšanos Bērnu žūrijā. Tas nenozīmē, ka grāmatas bērniem jāizlasa pašiem. To viņi dara kopā ar skolotājām un vecākiem. Arī Iecavas vidusskolas pedagoģes Dace Greiža, Maruta Lasmane, Solvita Pļaviņa un Evita Burceva ir LNB lasīšanas veicināšanas programmas atbalstītājas.
Gatavas pārvarēt grūtības
Novada nomaļajās un dažādu sociālo faktoru dēļ izolētajās vietās situācija nav tik optimistiska, taču Zālītes ciema un Rosmes bibliotēku vadību nesen uzņēmās divas enerģiskas dāmas. Zālītes bibliotēku vada Velga Krūmiņa, bet Rosmes – viņas meita Beatrise Krūmiņa, kura nupat ir sekmīgi nokārtojusi pirmā semestra eksāmenus Rīgas Kultūras koledžas bibliotēku zinātnes programmā ar specializāciju skolu bibliotēkās.
Jaunietei Beatrisei darbs Rosmes bibliotēkā ir specifisks, jo daudzi iedzīvotāji nesaprot latviešu valodu un tajā nerunā. Beatrise atklāj: «Grāmatu krājumā ir apmēram 90 procentu literatūras krievu valodā. Ciemā ir pavisam maz iedzīvotāju – galvenokārt veci ļaudis, tikai seši jaunieši. Man nekas cits neatlika – bija jāpielāgojas, jo pirms gada krievu valodu zināju ļoti slikti. Tagad manas prasmes ir uzlabojušās. Uzskatu, ka tā ir jauna, noderīga pieredze. Ne jau mums ir tiesības nosodīt pensionārus, kuru interese par pasauli ir ļoti aprobežota un kuri tāpat neiemācīsies valsts valodu. Tomēr katrs bibliotēkas apmeklētājs ir pelnījis cieņu un sapratni. Darbs man patīk, bet par studijām tālmācības programmā esmu sajūsmā. Tik augstas atzīmes kā koledžas pirmajā sesijā, man nebija pat vidusskolā, kad iekļāvos labo audzēkņu skaitā.»
Savukārt Velga Krūmiņa teic, ka bibliotēkas prestižs Zālītē atkarīgs no tā, cik daudz speciālists dara, lai veicinātu iedzīvotāju interesi. Velga ved grāmatas lasītājiem uz mājām, velta daudz laika sarunām, tālab apmeklētāju skaits šogad ir palielinājies.
Paraugs visiem laukos
Zorģu bibliotēku par nākotnes etalonu uzskata gan iedzīvotāji, gan novada pašvaldība un kuratori no Bauskas CB. Vadītāja Aina Ezergaile ir saņēmusi Iecavas domes, LNB un citas balvas par profesionālu un radošu izcilību. To var apliecināt ikkatrs ciema un apkārtnes iedzīvotājs. Pirms sešiem gadiem uzbūvētā mazā, kompaktā Zorģu bibliotēka ar apbrīnojamu papildu vērtību – visām iedzīvotāju grupām interesantu saturu – ir šī gadsimta ideāls paraugs Latvijas laukos.
Kas ir projekts «Neredzamā bibliotēka»?
Iecavas E. Virzas bibliotēkas vadītāja Anda Rācenāja un biedrības «Arhīvs» pārstāvji nesen sāka īstenot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektu «Neredzamā bibliotēka». Tas ir veltīts LNB simtgadei, ko Latvijā svinēs 2019. gada augustā.
Iecavā tiek veikts pētījums par grāfu fon der Pālenu privāto bibliotēku, kas atradās Iecavas muižā. Projekta darba grupa apkopo informāciju un klātienē iepazīst vietas, kas iepriekšējos gadsimtos bija saistītas ar Pālenu dzimtu. Muižas bibliotēkas pārbūvētais korpuss tagad veido daļu no Iecavas mūzikas un mākslas skolas jaunā ansambļa. Daļu fon der Pālenu grāmatu krājuma LNB ir deponējusi Rundāles pils muzejam. Plašāku informāciju par Pālenu bibliotēkas veidošanu var izlasīt Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa 2001. gadā publicētajā monogrāfijā «Iecavas muiža».
Projekta «Neredzamā bibliotēka» vadītāja Inga Surgunte un vēsturniece Danute Grīnfelde nesen tikās ar Andu Rācenāju un biedrības «Arhīvs» pārstāvi, apmeklēja pārbūvēto Iecavas muižas bibliotēkas korpusu un aicināja vietējo sabiedrību iesaistīties pētījumā.
LNB aicina iecavniekus un apkārtnes iedzīvotājus dalīties atmiņās, nostāstos un piedāvāt vēsturiskus attēlus par Iecavas muižu 19. gad-
simta beigās un 20. gadsimta sākumā. Par jebkuru interesantu faktu vai ģimenes albumā saglabātu fotogrāfiju, kā arī leģendu, kas saistīti ar Pālenu dzimtu, iecavniekus lūdz informēt Andu Rācenāju vai biedrību «Arhīvs».
Iecavas novada bibliotēkas
Novadā darbojas Iecavas E. Virzas bibliotēka, Iecavas bērnu bibliotēka, Zorģu, Zālītes, Ziemeļu un Rosmes bibliotēka.
Iecavas novadā ir 9015 iedzīvotāju, bet novada centrā – vairāk nekā 5500.
Iecavas E. Virzas bibliotēka
Reģistrētie lasītāji 2017. gadā – 790.
Jaunu grāmatu, DVD, audiogrāmatu, videomateriālu iegādei un periodikas pasūtināšanai 2017. gadā no Iecavas novada domes budžeta piešķirti 7000 eiro.
Iecavas bērnu bibliotēka
Reģistrētie lasītāji – 815.
Grāmatu, galda spēļu iegādei, periodikas pasūtināšanai – 4450 eiro.
Zorģu bibliotēka
Reģistrētie lasītāji – 213.
Grāmatu iegādei, periodikas pasūtināšanai – 4500 eiro.
* Zorģos ir 231 iedzīvotājs.
Ziemeļu bibliotēka
Reģistrētie lasītāji – 236.
Grāmatu iegādei, periodikas pasūtināšanai – 3700 eiro.
* Bibliotēkas apkalpojošajā zonā – Dimzukalnā, Dzimtmisā un apkaimē – ir ap 800 iedzīvotāju.
Rosmes bibliotēka
Reģistrētie lasītāji – 134.
Grāmatu iegādei, periodikas pasūtināšanai – 3000 eiro.
* Rosmē ir ap 150 iedzīvotāju.
Zālītes bibliotēka
Reģistrētie lasītāji – 199.
Grāmatu iegādei, periodikas pasūtināšanai – 3800 eiro.
* Zālītē ir 300 iedzīvotāju.
Avots: bibliotēku vadītāju sniegtā informācija.
Kādus bibliotēku pakalpojumus izmantojat?
ALVIS BRINGULIS, skolnieks:
– Iecavas bērnu bibliotēku apmeklēju bieži. Pārsvarā lietoju datoru, bet dažreiz lasu arī grāmatas. Man patīk šī bibliotēka. To apmeklē daudz mana vecuma jauniešu un mazāku bērnu. Ja gribas, var uzspēlēt galda spēles un palasīt žurnālus, kuru bibliotēkā ir ļoti daudz.
MIRDZA ŠTĪBELE, pensionāre:
– Zorģu bibliotēkā lasu avīzes, žurnālus, uz mājām ņemu grāmatas un apmeklēju visus tematiskos pasākumus. Pat iedomāties nevarēju, ka savos gados sākšu gleznot. Bibliotēkā reizi mēnesī Dagnija Lauva vada gleznošanas nodarbības, katru nedēļu ir ārstnieciskā vingrošana un ļoti daudz citu pasākumu. Bez bibliotēkas mana ikdiena laukos būtu vienmuļa.
BEATRISE GRIGORJEVA, skolniece:
– Gandrīz katru dienu iegriežos Iecavas E. Virzas bibliotēkā, lai pārlūkotu populārākos portālus, noskatītos jaunākos videoklipus. Man ir 17 gadu, tāpēc bērnu bibliotēku vairs neapmeklēju. Patīkami, ka
E. Virzas bibliotēkā ir atsevišķa datortelpa jauniešiem. Lasu grāmatas. Iecavas internātpamatskolā, kur mācos, piedalos Bērnu žūrijā.
GUNTA ŠVARCBAHA, iecavniece:
– Tikai šogad kļuvu par aktīvu Iecavas bibliotēkas lasītāju. Ļoti patīk klusā lasītava, kurā, cits citu netraucējot, apmeklētāji var darboties. Bibliotēkā satieku pazīstamus cilvēkus, varam mierīgi parunāties. Lasu arī mājās. Mani aizkustina romantiskas ievirzes literatūra.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
