Bauskas vadība divas reizes uz tikšanos aicinājusi speciālistus, lai izvērtētu, cik reāla ir iespēja pamazām īstenot pilsētas Rātsnama atjaunošanas projektu.
Bauskas vadība divas reizes uz tikšanos aicinājusi speciālistus, lai izvērtētu, cik reāla ir iespēja pamazām īstenot pilsētas Rātsnama atjaunošanas projektu.
Astoņdesmito gadu otrajā pusē veikta Bauskas vecpilsētas vēsturiskā izpēte un atjaunošanas plāna izstrāde. Kopš tā laika reģenerācijas plāns iegulis plauktā, gaidot brīdi, kad pilsētas vadība būs gatava morāli un materiāli atdzīvināt pamazām izmirstošo Bauskas vecpilsētu. Nav tālu 2009. gads – Bauskas 400. dzimšanas diena. Būtu labi, ja līdz šiem svētkiem izdotos realizēt ieceri par Rātsnama atjaunoša- nu.
«Bauskas Dzīve» izzināja vairāku speciālistu viedokļus par vecpilsētas un Rātsnama rekonstrukciju.
Tā nebūs izpostītās ēkas kopija
«Savulaik arhitektes Irēnas Bākules izstrādātajā vecpilsētas atjaunošanas plāna pirmajā kārtā bija iecerēts atjaunot vairākas būves – Rātsnamu, Svētā Gara baznīcas torni, Dreņģera namu (bijušais veikals «Gulbis») un pilsētas Valdes namu (izpostīts Otrā pasaules kara laikā) Plūdoņa un Strautnieku ielas krustojumā. Pagaidām no iecerētā atjaunota tikai viena būve – tagadējais «Veltas centrs». Restaurētais Rātsnams nebūs makets vai izpostītas ēkas kopija kā Melngalvju nams Rīgā, bet īsta vēsturiska vērtība, kurā ieguldīt naudu,» vēstīja rajona galvenais arhitekts Aleksandrs Paklons.
«Bauskas Rātsnams pārstāv sava laika kvalitatīvu arhitektūru. Šādu pieminekļu Latvijā ir maz. Ēka no sākotnējā krāšņuma ļoti daudz zaudējusi. Restaurācija nopietni jāapsver. Jāmaina attieksme pret vecpilsētu vispār un jāpārdomā Rātslaukuma plānojums. Pašreizējā piespiedu «brāļošanās» ar kafejnīcu «Mūsa» būvei nodarījusi gan fizisku, gan morālu postu. Rātsnama atjaunošana uzlabos vides kvalitāti,» uzskata Bauskas rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Mārīte Putniņa.
«Rātsnams ir viena no Bauskas pilsētas vertikālajām dominantēm. Jau 17. gadsimta gravīrā bija redzams Rātsnama tornis. 19. gadsimtā pilsētas valdei nebija naudas remontam un tā izdeva pavēli tornīti nojaukt. Tāds pats liktenis piemeklēja arī Rātsnama ēkas otro stāvu. Tagad pilsētas Domei būtu laiks Rātsnamu atjaunot,» spriež vēsturnieks Raitis Ābelnieks.
Nepieciešami lieli ieguldījumi
«Pilsētas Rātsnama atjaunošana nav «degoša lieta». Tas ir perspektīvs un arī ļoti lielas naudas projekts. Atjaunotais Rātsnams nevarētu būt Domes ēka, tam jākļūst par pilsētas goda centru. Rātsnams ir pilsētas simbols. Jāglābj vecpilsēta. Tagad tā ir tikai «bodīšu valstība». Kad Bauska būs tik sakopta, ka šeit uz ilgāku laiku apstāsies caurbraucēji, tad arī atjaunotais Rātsnams kalpos tūristu piesaistei,» sacīja pilsētas Domes deputāts Jānis Matisons.
Rātsnama atjaunošanas darba grupas dalībnieku lielākā daļa uzskata, ka jāsāk ar bijušās kafejnīcas «Mūsa» nojaukšanu. Pēdējā tikšanās reizē būvniecības speciālists Valdis Balodis informēja, ka vidējās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nojauktu būvi, ir ap 13 tūkstoš latu. To iespējams izdarīt mēneša laikā. Savukārt vispārējo celtniecības darbu izmaksas, pēc A. Paklona domām, varētu būt ap 100 tūkstoš latu.
«Iespējams, ka ilgais klusums kopš projekta izstrādes līdz tā īstenošanas iespējām Rātsnamam nāks par labu. Tagad ir lielāka būvmateriālu izvēle un labāka to kvalitāte,» sacīja R. Ābelnieks.
Nākamām paaudzēm darbs jāturpina
«Uzskatu, ka jāturpina savulaik labi iesāktais darbs. Rātsnams vienmēr iederēsies jebkuras mazpilsētas veidolā – lai arī kādas reformas būtu gaidāmas,» uzskata Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile. Iecerēts, ka tiks piesaistīti dažādi projektu un sabiedrisko fondu līdzekļi. Iespēju robežās savu ieguldījumu dos arī pilsētas pašvaldība. «Ar domniekiem apsvērsim iespēju dibināt ziedojumu fondu, kas kļūs par stimulu nākamām paaudzēm šo darbu turpināt,» sacīja Domes priekšsēdētāja.
***
Fakti
1615. gadā hercogs Fridrihs piešķīra Bauskas pilsētai privilēģiju celt Rātsnamu;
Bauskas Rātsnams līdz 1740. gadam bija otrs ievērojamākais Rātsnams Latvijā, lielākais – Rīgā;
Rātsnams tolaik bija pilsētas pašpārvaldes simbols.
