No visas Latvijas Rīgā ir savests prieks, patriotisms, tautiskums, lepnums un smaidi.
No visas Latvijas Rīgā ir savests prieks, patriotisms, tautiskums, lepnums un smaidi. Urbanizētai un brīžiem pesimistiskai Rīgai tas tiešām ir ļoti vajadzīgs – tādu domu un vērtējumu Dziesmu svētkiem izteica Valsts prezidents Valdis Zatlers, svētku nedēļā tiekoties ar reģionālās preses žurnālistiem un redaktoriem.
Ir apritējis V. Zatlera darba gads šajā amatā, un tieši Dziesmu svētku nedēļa, viņaprāt, bijusi laimīgākā saspringtā darba laikā. Patiesībā šī atziņa mani ļoti iedvesmoja, ceru, tā iedvesmos arī visus Dziesmu un deju svētku dalībniekus, kas nāk no laukiem, visus viņu radus, draugus, atbalstītājus un gluži vienkārši skatītājus un klausītājus mūsu reģionā. Jo iedvesma nepieciešama nākamiem gadiem, izturībai un spēkam.
Tāpat kā daudzi Latvijā, arī es pagājušajā nedēļā skatījos televīziju vairāk nekā parasti. Pat raidījumu “Zini vai mini!”, jo tur piedalījās Dziesmu un deju svētku virsdiriģenti un virsvadītāji. Kurš lauku koris pagājušajos Dziesmu svētkos ieguva Prezidenta balvu? Uz šo jautājumu Edgars Račevskis atbildēja – tas bija koris no Bauskas rajona… laikam Mežotnes. Nu mazliet sajauca to svētku kārtību mūsu viedais diriģents, bet man bija liels prieks par šo nepareizo atbildi, jo tas nozīmē, ka Mežotnes koris, tātad mūsējais, viņam daudzus gadus ir palicis atmiņā. Iedvesmojoši.
Zinu ģimenes, kuras kopā ar radiem un draugiem sēdēja pie televizora sestdienas naktī un līdz pat četriem dziedāja kopā ar koriem un skatītājiem Mežaparka estrādē. Viņi – Rīgā, šie pie TV ekrāna Bauskā, Īslīcē, Iecavā un Gailīšos. Vai tad nebija tautas svētki?
Katros Dziesmu svētkos cenšos būt klāt dalībnieku gājienā. Biju arī šoreiz. Šī tautas prieka un lepnuma daudzkrāsainā upe, kas plūst caur Rīgu, šogad bija vēl pārāka krāšņumā par visām iepriekšējām. “Kas tas par Vecumnieku miestu, kuram tik daudz pašdarbnieku, pat kori vairāki?” dzirdu runājam līdzāsstāvētājus, kad gājienā aizdodas tiešām garā virtene Vecumnieku amatierkopu. “Jā, un šajā miestā ir pat koris, kas guvis uzvaras daudzos starptautiskos konkursos,” nekavējos ar repliku. Līdzāsstāvētāja sāk taisnoties, ka ar vārdu “miests” nav domājusi neko sliktu, rīdzinieki patiesībā tik maz zinot par to, kas notiek Latvijas laukos, ka tur ir tik daudz šo dejotāju un dziedātāju… Es jau arī tikai priecājos, ka rīdzinieki to visu kaut reizi piecos gados ierauga.
Bija jau mums, vairākiem skatītājiem no Bauskas puses, tā bēdīgāk, skatot, cik pieticīgi noformējusies gājienā mūsu rajona virtene. Koncepcija tā kā pat tikusi izstrādāta, bet… mazie blāvi zilie “kabatlakatiņi” vajadzīgo efektu nedeva un konceptuālas asociācijas neraisīja. Daudzi Latvijas rajoni šajā ziņā bija pārāki par baušķeniekiem. Taču tā ir nianse, kas skumji iedzēla tikai mirkli, jo visam pāri tomēr baušķenieku lielais dejotprieks, dziedātprieks, muzicētprieks un galvenais – darba prieks, jo bez darba piecu gadu garumā nekādu labo svētku arī nebūtu. Tādēļ lielum lielais paldies visiem dalībniekiem, organizatoriem un kopu vadītājiem par šo darbu!
Lai iedvesmotu visus ar skaistām atmiņām izturēt, izdziedāt un izdejot līdz nākamajiem, 25. svētkiem, esam izveidojuši šo svētku pielikumu. Atmiņai un atgādinājumam, ka dziesma ir spēks!
