Bezmiega un stipru sāpju gadījumā ģimenes ārsta uzdevums nav pacientam obligāti izrakstīt stipras recepšu zāles, kas izraisa atkarību un nepatīkamas sekas, sarunas laikā ik pa brīdim uzsver narkoloģe Jeļena Sorokina. Tomēr, ja cilvēkam šādi medikamenti tiek izrakstīti, ārstam skaidri ir jāzina, kāpēc, jo tā ir viņa atbildība pret pacientu. Atkarība no medikamentiem ir tikpat nopietna kā narkomānija un jāārstē narkoloģijas iestādēs.
«Uzsēdina» ārsts
Atkarība no medikamentiem ir aktuāla sabiedrības problēma, teic J. Sorokina. Pozitīvs pavērsiens atkarību ierobežošanā ir zāļu sarakstu izveidošana, kā arī recepšu medikamentu noteikšana, kas neļauj bez ārstu un speciālistu ziņas stipras zāles iegādāties.
Izveidots speciāls narkotisko vielu saraksts, kur atsevišķi ir izdalītas zāles, kuru sastāvā ir psihotropās vielas. No tām bīstamākie ir opiāti. Tos varētu nosaukt par «smagās artilērijas» medikamentiem, jo atkarības slimība, kas var izveidoties no tiem, ir līdzvērtīga stiprajām narkotikām, piemēram, heroīnam. Šo zāļu grupā ir morfīns un citi opiāti, ko izmanto atsāpināšanai operācijās, onkoloģijā, pacientiem ar stiprām, neciešamām sāpēm. Otrs zināmākais medikaments šai grupā ir tramadols. To izmanto pēkšņu, akūtu sāpju situācijās, lai mazinātu sāpju izraisītu šoku, stāsta speciāliste.
«Bija laiks, kad tramadolu varēja nopirkt bez receptes. Tagad visu atkarību izraisošo zāļu izrakstīšana ir ģimenes ārstu un speciālistu kompetencē. Tāpēc dakterim, izrakstot šīs zāles, ir jāuzņemas milzīga atbildība par pacientu – ko, kā, cik ilgi un cik daudz tās lietot. Dzerot tās nepamatoti, ir milzīgs risks veselībai. Ir gadījumi, kad ģimenes ārsts stipro zāļu grupas medikamentus izraksta, lai cilvēks cīnītos ar hroniskām sāpēm, piemēram, mugurā, galvā. Tas ir nepareizi, jo no tramadola ilgstošas lietošanas radīsies bīstamas sekas. Ir gadījumi, kad cilvēki ārstējas narkoloģijas iestādēs ar smagu atkarību no tramadola, jo medikaments nepamatoti izrakstīts hronisku galvas un muguras sāpju dēļ. Tā no ārstu puses ir bezatbildība – «uzsēdina» cilvēku uz narkotikām, bet narkologiem pēc tam jādomā, kā to visu vērst par labu. Ārsts, kurš, nevēlas iedziļināties pacientu patiesajos sāpju vai bezmiega cēloņos un izraksta stipros psihotropos vai pretsāpju līdzekļus, manuprāt, vēlas no pacienta vienkārši «atkratīties». Tā ir nezināšana vai pat ļaunprātība, un dažos gadījumos, iespējams, būtu darbs policijai,» sašutusi ir narkoloģe.
Piespiež izrakstīt
Esot arī pacienti, kuri izmanto ār-sta uzticību un paši prasa stiprās zāles izrakstīt. «Visbiežāk tie ir vai nu narkomāni, kuri ar tramadola vairākas reizes pārsniegtām atļautām devām apreibinās. Viņi ne vienmēr izmanto tās labestīgākās metodes pret ārstiem, lai iegūtu receptes, – piespiež ar vardarbīgām metodēm izrakstīt vai nozog receptes. Ir arī tādi «biznesmeņi», kuri daktera izrakstīto recepti pārdod vai tirgo zāles,» zina stāstīt J. Sorokina.
Regulāri un intensīvi lietojot, atkarība no opiātiem var rasties mēneša laikā vai pat ātrāk, ja pacients jau ir atkarīgs, piemēram, no alkohola, brīdina daktere. «Atkarību var noteikt pēc tā, ka cilvēkam nepieciešama arvien lielāka medikamenta deva, lai sasniegtu vēlamo efektu – sāpju remdēšanu vai miegu. Sākas arī abstinence jeb «lomkas», kad organisms pieprasa nākamo zāļu devu. Pie lielām tramadola devām var sākties epilepsijas lēkmes. Narkoloģijā mēs varam tikai īslaicīgi izmantot tramadolu narkomānu ārstniecības procesā. Visā pasaulē un arī Latvijā ir citas ilgtermiņa farmakoterapijas pro-grammas, ar ko ārstē no opiātiem atkarīgos. Lai arī Latvijā tramadolu bez receptes nopirkt nevar, dažās citās valstīs tas ir brīvi pieejams. Diemžēl zinātāji tās pieprasītājiem atved,» tā J. Sorokina. Narkoloģe teic, ka tramadola atkarība Latvijā ir aktuāla problēma.
No agresijas līdz nāvei
Nopietna medikamentu grupa ir trankvilizatori jeb spēcīgi nomierinošie līdzekļi. Tos bieži izmanto ārstniecībā psihiatrijas jomā – pacientiem ar trauksmi un depresiju, panikas lēkmēm. «Diemžēl trankvilizatorus mūsu valstī, salīdzinot ar Eiropu, izraksta daudz reižu vairāk nekā antidepresantus. Ir cilvēki, kuriem varbūt pat nav saslimšanas, bet viņi trankvilizatorus lieto gadiem, lai gan tie ir pieļaujami no divām līdz astoņām nedēļām. To galvenā iedarbība – uzlabo miegu, saglabā miera stāvokli. Taču, manuprāt, tā atkal ir ģimenes ārstu nevēlēšanās strādāt ar pacientu un saprast viņa problēmas, kas vainagojas ar atkarību no trankvilizatoriem. Te sākumā ceļ labsajūtu, bet pēc tam iestājas apātija, padziļinās depresija un var attīstīties demence – plānprātība. Kas nekaiš – iedzer tikai rozā tabletīti un guli, ne par ko nedomā, ne par ko nepārdzīvo, neko dzīvē nerisini. Vai tad tā dzīvē ir? Domāju, ka tādu pacientu ārstēšanā vairāk būtu darbs psihologiem un psihoterapeitiem, kuri varētu atrast depresijas, nomāktības vai nemiera cēloni. Nevajag uzreiz ārstēt ar stiprām zālēm! Kad cilvēks pierod pie trankvilizatoriem, viņš pats uzstājīgi sāks ārstiem pieprasīt zāles pat ar agresīvu, uzstājīgu uzvedību. Ja šādas atkarības gadījumā trankvilizatori tiek dzerti grādīgo lietošanas laikā, tad cilvēks var aizmigt pavisam – apstājas elpošana, un iestājas nāve,» brīdina narkoloģe.
Pierašana pie trankvilizatoriem var notikt dažu mēnešu laikā.
Zināmas zāles
«Agrāk populārs bija dimedrols, bet tagad tas vairs Latvijā nav apritē. Kādreiz to bieži pievienoja alkoholam, lai lielāks efekts,» atceras narkoloģe. Trankvilizatori, tāpat kā opiāti, ir stingrā uzskaitē, un tos izraksta uz sarkanas receptes, bet antidepresantiem ārsts savu parakstu liks uz zilas recepšu veidlapas.
J. Sorokina teic, ka pie bīstamajiem medikamentiem, kuri var izraisīt problēmas, pieder arī valokordīns un korvalols. «Labi, ka tie tagad ir recepšu medikamenti, kaut gan dažu ražotāju zāles aptiekās tirgo arī bez receptes. Cilvēki, kuriem ir atkarība, tos var izdzert vairākas pudelītes uzreiz, jo sastāvā ir 70 procenti alkohola un bīstams sedatīvās grupas medikaments lielā devā. Daži alkohola atkarīgie bieži ar šīm zālēm ārstē paģiras. Pieļaujamās devas ir tikai 10 – 20 pilieni, ja cilvēkam ir sirdsklauves,» uzsver mediķe.
Bez grēka nav arī citi bezrecepšu medikamenti, kurus var brīvi nopirkt aptiekā. «Viens no tādiem ir aktifeds. Tas narkomāniem, kuriem pieredzes laikā izstrādājušās ķīmiķu prasmes no vienām zālēm uztaisīt narkotikas, ir zināms un pieprasīts medikaments. Aptiekā farmaceiti taču redz, kam zāles lielā daudzumā tiek pārdotas, – tie ir narkomāni, tomēr pārdod, jo recepti medikamentam nevajag. Es nesaprotu, kādēļ šīs zāles vēl joprojām ir brīvā apritē, jo sekas narkotikām, ko no tām var pagatavot, ir smaga atkarība un neatgriezeniski smadzeņu struktūras bojājumi, kā rezultātā ķīmiskā elementa mangāna uzkrāšanās dēļ rodas parkinsonisms,» saka
J. Sorokina.
Atbildīgs process
«Agrāk arī analgīns bija bez receptes, taču pētījumi pierādīja – ilgstoši lietojot pret galvassāpēm, tas sāpes nevis noņem, bet izraisa,» saka narkoloģe. Viņa uzsver: «Jebkura medikamenta lietošana bez ārsta ziņas ir tikai īslaicīgs process. Piemēram, sāp zobs – iedzer pretsāpju tableti, kamēr tiec pie ārsta zobu salabot. Arī galvas un muguras sāpēm jāmeklē cēlonis pie speciālista. Nekontrolēta zāļu lietošana pašam uz savu galvu atstāj negatīvu iespaidu uz veselību. Diemžēl mūsu ārsti pašlaik nav tik pieejami un reti izdodas pie viņiem tikt uzreiz, tādēļ bezrecepšu medikamenti ir kā glābiņš. Tomēr tos nevajadzētu uzskatīt par normu, lai atbrīvotos no sāpēm vai stresa.»
Daktere piekrīt, ka augu un homeopātiskie līdzekļi ir mazāk kaitīgi, lai līdzsvarotu veselību. «Taču ikvienu zāļu dzeršana jeb zāļu terapija ir jāpielāgo katram cilvēkam. Kas līdz vienam, citam var nelīdzēt. Noteikti nedrīkst viens cilvēks sāpju vai nemiera gadījumā dzert tās zāles, ko ārsts izrakstījis citam, jo katram iedarbība var būt individuāla. Ja ir veselības problēma, obligāti jāmeklē speciālista palīdzība,» skaidro daktere.
