Gailīšu pagasta iedzīvotāji 1. augustā kaismīgi diskutēja par teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi un izteica apsvērumus, kas saistīti ar draudiem apkārtējai videi.
Gailīšu pagasta iedzīvotāji 1. augustā kaismīgi diskutēja par teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi un izteica apsvērumus, kas saistīti ar draudiem apkārtējai videi.
Satraukumu radījusi iecere par jauna barības ražošanas ceha un cūkkopības kompleksa iespējamo celtniecību, kas varētu būt izvietots teritorijā starp Uzvaru un Pāci. Tādējādi no smakām ciestu abas šīs lielākās apdzīvotās vietas, kā arī tuvējās mājas.
Lai īstenotu šo ieceri, vietējā pašvaldība no SIA “Uzvara-Lauks” ir saņēmusi iesniegumu, kurā izteikts lūgums veikt grozījumus pagasta teritorijas plānojumā. Pašvaldības zemes ierīkotāja un teritorijas plānotāja Aija Fridrihsone skaidroja, ka nolūkotais zemesgabals pieder “Uzvara-Lauks”, taču saskaņā ar pagasta padomes apstiprināto teritorijas plānojumu tajā vietā pašlaik nav pieļaujama apbūve. Proti, tā ir nacionālās nozīmes lauksaimniecības zeme, un tās transformāciju apbūvei ierobežo likums. Pagastā puse no seštūkstoš hektāriem ir šāda zeme.
Ministru kabineta noteikumos formulēts, ka pašvaldības teritorijas plānojumos var izstrādāt noteikumus, kādos gadījumos ir iespējams apbūvēt nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemi. Tā kā šie Ministru kabineta noteikumi ir spēkā kopš 2006. gada februāra, bet teritoriālā plānojuma galīgā redakcija apstiprināta 2005. gada 22. decembrī, tad nav formulēti attiecīgi nosacījumi Gailīšu pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Tāda ir lietas būtība, skatot juridiskā aspektā.
Teritorijas plānojuma grozījumus izstrādās SIA “Grupa 93” speciālisti. Lai uzklausītu iedzīvotāju domas un priekšlikumus, tika rīkota sanāksme, kurā piedalījās 33 pagasta iedzīvotāji, jo grozījumu izstrādes procesā ir svarīgs pagasta ļaužu viedoklis, kas jāpauž pirmās sabiedriskās apspriešanas laikā.
Sanāksmē uzbangoja iedzīvotāju emocijas. Kā teica ilgga dēja Uzvaras ciema iemītniece: “Mēs jau tagad esam kā cūkkūtī.” Ar to bija domāts SIA “Uzvara-Strauti” cūkkopības komplekss, kura smārds jūtams tuvējā apkaimē. Pērn iedzīvotājiem ar aktīvu iesaistīšanos pret tā paplašināšanu ciema tuvumā izdevās panākt, ka jauna celtniecība izvērsīsies attālāk. Šajā gadījumā tika rasts kompromisa variants.
Jaunā projekta attīstītājas ir jau pieminētā SIA “Uzvara-Lauks” un SIA “LRS Mūsa”, vietējais lopbarības ražošanas uzņēmums. Tā valdes priekšsēdētājs Vigo Vilcāns, skaidrojot savu ieceri, neslēpa: “Abiem uzņēmumiem šajā gadījumā sakrīt ekonomiskās intereses. Trešais partneris nav paredzēts. Tehnisko projektu izstrādās Vācijā, un arī celtniecības darbus veiks šīs valsts firma. Objektā būs nodrošinātas modernās tehnoloģijas.”
Iedzīvotāju domas ir dažādas. Piemēram: “Mūsu valstij ir pavisam maz dabas bagātību, derīgo izrakteņu. Tādēļ nacionālās nozīmes lauksaimniecības zeme jāsaglabā kā Latvijas bagātība, neļaujot to transformēt.” Citi prāto: “Cik daudz vircas zeme spēj uzņemt, cik liela iespēja, ka tā ieplūdīs upēs?”
Visus iesniegtos priekšlikumus apkopos, un rudenī “Gru pa 93” sadarbībā ar pašvaldības izveidoto darba grupu izstrādās noteikumus par nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes plānoto (atļauto) izmantošanu Gailīšu pagastā: vai to vispār varēs apbūvēt, kādus objektus drīkstēs celt un cik lielās platībās. Nākamā sanāksme būs decembrī, kad iedzīvotāji apspriedīs jau konkrētus grozījumus. Lielā mērā to saturu noteiks konstruktīvi ieteikumi.
A. Fridrihsone rezumēja: “Teritorijas plānojuma un to grozījumu pirmajā sabiedriskās apspriešanas laikā jebkuram – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan īpašniekiem, gan kaimiņu pagasta iedzīvotājiem – ir tiesības izteikt savas prasības un priekšlikumus, kuri būtu pamatoti argumentēti. Princips – es gribu – te nederēs. Speciālisti izstrādās noteikumus, un tikai tad politiķi, pagasta padomes deputāti, pieņems lēmumu.
