Daudzdzīvokļu māju renovācija kļūst arvien aktuālāka. Lielākā problēma plašākā renovācijas attīstībā pašlaik ir dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties.
Daudzdzīvokļu māju renovācija kļūst arvien aktuālāka. Lielākā problēma plašākā renovācijas attīstībā pašlaik ir dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties.
Tieši tas liedz daudzdzīvokļu mājai Uzvaras ielā 9 Bauskā sākt renovācijas projektu. Patlaban no 22 dzīvokļu īpašniekiem piekrišanu devuši 15. Lai “ledus izkustētos”, nepieciešama vēl divu piekrišana. Ja tuvākajā laikā izdosies pārliecināt pārējos, šī Bauskā būs pirmā māja, kas ķersies pie svarīga pasākuma, kas saglabātu dzīves kvalitāti šajā ēkā un tās vērtību nekustamo īpašumu tirgū.
Neatsaucās neviena firma
Kā pastāstīja bijušais mājas vecākais Valdis Bajārs, pirms pāris gadiem veiktais energoaudits uzrādījis, ka ēkai nepieciešams gan tūlītējs, gan arī pamatīgāks remonts. Nelieli renovācijas pasākumi ļaušot ietaupīt 5% enerģijas, apkures sistēmas nomaiņa – 20 – 25%, pilnīga mājas siltināšana – sienas, pagrabs, jumts – līdz pat 60% enerģijas. “Ideju sākām apspriest pirms trim gadiem. Gadījās, ka sapulci sasaucām pat divas reizes mēnesī, jo iemītnieku domas regulāri mainījās. Tomēr lēmumu renovēt pieņēmām jau pagājušajā gadā. Diemžēl uz izsludināto konkursu neatsaucās neviena firma,” atklāj V. Bajārs.
Šajā laikā pieaugušas ne tikai iemītnieku bažas, bet arī būvniecības izmaksas. Šovasar cenu aptaujā par mājas inženiertehnisko tīklu atjaunošanu pieteikušās divas firmas – viena vietējā, otra no Jelgavas. Saimnieciski izdevīgākais piedāvājums nācis no Īslīces pagastā reģistrētā uzņēmuma “Uguns maģija”. Centrālapkures sistēmas renovācija iedzīvotājiem izmaksātu nedaudz vairāk par 70 tūkstošiem latu. Lai nomaksātu šādu summu, nepieciešams piesaistīt kredītlīdzekļus. Mājas apsaimniekotāja SIA “Bauskas namsaimnieks” ir apņēmusies ņemt kredītu bankā, bet iedzīvotājiem jārēķinās, ka aizņēmuma atmaksai vidēji mēnesī jau esošajiem apsaimniekošanas izdevumiem jāpieskaita desmit latu. Firma solījusies darbus veikt divos mēnešos. Taču darbi pagaidām nevar sākties, jo nav iedzīvotāju nepieciešamo parakstu.
Sarosīsies, kad sāks brukt
SIA “Bauskas namsaimnieks” valdes loceklis Guntars Skujenieks teic, ka vajadzīgs īpašs stimuls, lai dzīvokļu īpašnieki sāktu iesaistīties savu māju tehniskā stāvokļa sakārtošanā un siltumnoturības uzlabošanā. Jāsaprot, ka ar namu apsaimniekošanas maksām to izdarīt nevar, tā G. Skujenieks. Esot ļoti grūti panākt, lai kopsapulcēs sanāktu vairākums iedzīvotāju, taču vēl sarežģītāk – vienoties. Uzņēmums katru gadu aktīvi piesaka savas mājas v/a “Mājokļu aģentūra” izsludinātos konkursos energoauditu veikšanai. Šogad energoaudits izdarīts sešām uzņēmuma apsaimniekotām daudzdzīvokļu ēkām. Taču ar šiem pasākumiem visas aktivitātes ir beigušās.
G. Skujenieks uzsver iedzīvotāju ieguvumus renovācijas projekta īstenošanas gadījumā – mājas mūža pagarināšana un tās dzīvokļu tirgus vērtības palielināšana par 10 – 30 procentiem. Svarīgi ieguvumi ir arī komunikāciju sakārtošana atbilstoši mūsdienu prasībām (stāvvadi, elektroinstalāciju jaudas u. c.), energoefektivitātes uzlabošana, individuālo mēraparātu uzstādīšana, samazinot mājsaimniecību maksu par patērētajiem energoresursiem, kā arī ēkas izskata uzlabošana.
Iespējams, jāpiekrīt kāda būvniecības eksperta teiktajam – kad izgāzīsies pirmais panelis, mājas sāks brukt, gadīsies kāda nelaime, tad visi sāks rīkoties.
Šovasar sarosījušies ne tikai iedzīvotāji, bet arī valdība, kas pieņēmusi Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmu 2007. – 2010. gadam un tajā energoauditu un energorenovācijas veikšanai paredzējusi gandrīz septiņus miljonus latu. Līdz ar šo soli energorenovācijas pasākumus privatizētām dzīvojamām mājām atļauts atbalstīt arī pašvaldībām. Tikai tas ir jāparedz vietvaru saistošajos noteikumos. Pašreizējā informācija liecina, ka Bauskas Dome vēl nevienu soli nav spērusi šī jautājuma risināšanā.
Ir pamats uztraukumam
To, ka bažām par dzīvojamo māju tehnisko stāvokli ir dibināts iemesls, liecina valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” (MA) statistika. Vairāk nekā 90% dzīvojamo māju Latvijā ir celtas līdz 1990. gadam, un kopumā tie ir 52,9 milj. m2 dzīvojamās platības, kurā mīt vairāk nekā divi miljoni Latvijas iedzīvotāju. No tām 61% ēku būvētas līdz 1961. gadam, bet 25% ēku no kopējā dzīvojamo māju skaita ir celtas līdz 1940. gadam, kad pārsvarā tika izmantotas ķieģeļu, akmens un koka konstrukcijas.
Dažādu jomu eksperti ir vienisprātis, ka līdz 1990. gadam būvēto dzīvojamo fondu agrāk vai vēlāk būs nepieciešams renovēt, lai saglabātu dzīves kvalitāti šajās ēkās un to vērtību nekustamo īpašumu tirgū, ņemot vērā arī mājokļu fonda ievērojamo nolietojumu un neapmierinošo kvalitāti.
MA speciālistu veiktie aprēķini liecina – ja netiks sākta kompleksa un valsts veicināta problēmas risināšana, ar ēku novecošanu saistītas krīzes sākums gaidāms jau ap 2020. gadu, savukārt gadus divdesmit vēlāk – kalpošanas ilguma krīzes kulminācija. Ja nekas netiks darīts, ēkas var nonākt avārijas situācijā un to atjaunošanai nepieciešamo kapitālieguldījumu apjoms pieaugs daudzkārt. Protams, šo procesu pavadīs arī ēku (un tajās esošo dzīvokļu) tirgus vērtības samazināšanās. Vērā ņemams faktors ir arī jau minētais ikgadējais ēku renovācijai nepieciešamo izmaksu pieaugums, ko ietekmē inflācija un citi faktori.
Īpašniekiem jāsāk rīkoties
Ja Uzvaras ielas mājas iedzīvotāji vienosies un līgums tiks noslēgts, tad ēkā veiks daļēju renovāciju, kura pēc energoaudita datiem ļaus ietaupīt tikai 25% enerģijas. Iemeslus, kāpēc nav izvēlēts dārgāks remonts, skaidro mājas iedzīvotājs Agris Kubliņš: “Jau daļēja ēkas renovācija iznāca krietni dārga. Lielāku kredītu būtu ļoti grūti atmaksāt. Tāpēc izvēlējāmies visvājāko punktu remontu – kanalizācija un apkures sistēma. Apkures caurules dažviet ir aizkaļķojušās, un jābrīnās, ka ūdens vēl tek. Jāpiebilst, ka nav arī īstas uzticības aprēķiniem – mājas sienas ir diezgan biezas, nešķiet ticami, ka pārējais remonts ļaus ietaupīt divtik.”
Būvniecības izmaksas ceļas ļoti strauji, tostarp īpaši manāms ir ēku ārsienu siltināšanas materiālu cenu pieaugums. Tātad energorenovācijai būs jāņem arvien lielāki kredīti. Ievērojams ir enerģijas tarifu pieaugums ik gadu, un paredzamais straujais cenu kāpums pēc dažiem gadiem, kad tiks slēgta Ignalinas atomelektrostacija. Kā apgalvoja MA speciālists Normunds Pēterkops, dzīvokļu īpašniekiem ir lietderīgi izvērtēt savas iespējas un pēc energoaudita darbus veikt pakāpeniski, novēršot siltuma zudumu pa posmiem, vispirms sakārtojot apkures sistēmu, nodrošinot iespēju regulēt apsildi, ieviešot individuālus siltuma skaitītājus, siltinot bēniņus un remontējot jumtus, nomainot logus un durvis kāpņu telpās. Runājot par ēku renovāciju, iedzīvotājiem pirmām kārtām būtu jādomā par ārsienu siltināšanu, jo tas nozīmē arī ēkas izskata uzlabošanu. Vienlaicīgi speciālists atzina, ka tas ir arī visdārgākais pasākums, kas ne vienmēr dod lielāko efektu. Taču, lai līdz šiem darbiem tiktu, daudzdzīvokļu māju iemītniekiem ir jāsāk sarunāties, lemt un rīkoties.
***
Uzziņai
– Bauskā renovācijas projektu ir padomā realizēt Salātu ielā 8, tomēr vienošanās vēl nav panākta.
– Kooperatīvi nogaida, piemēram, kooperatīva “Aizupe” grāmatvede Vilma Grīnberga noliedz, ka tuvākajā laikā viņu pārziņā esošie nami arī varētu realizēt renovācijas projektu.
– Māju īpašnieki varēs pretendēt uz valsts līdzfinansējumu 20% apmērā no projekta izmaksām energoefektivitātes palielināšanai, paredz Ministru kabineta atbalstītā Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programma 2007. – 2010. gadam. Uz šo atbalstu var pretendēt dzīvojamās mājas, kuru platība ir vismaz 1000 kvadrātmetru.
– 1. jūlijā stājušies spēkā grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas nu ļauj arī pašvaldībām atbalstīt tās privatizētās mājas, kurās īpašnieki vēlas ko uzlabot un atjaunot. Šajos grozījumos ietverta norma, ka vietvaras var izdot saistošos noteikumus un paredzēt, kāds atbalsts no pašvaldības būs energoefektivitātes celšanai, kā arī daudzdzīvokļu mājām piegulošās zemes sakārtošanai.
