Dzīvojamo māju apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums «Hausmaster» pusgadu pēc grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz risināt bezcerīgo parādu problēmu, konstatējis, ka likuma normu dažādas interpretācijas dēļ netiek risināta bezcerīgo parādnieku problēma pēc būtības. Godprātīgie iedzīvotāji joprojām ir spiesti atdot naudu par kaimiņu parādiem, lai saglabātu nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību un tie netiktu atslēgti.
Bezcerīgie – jānoraksta
«Hausmaster» atzinīgi vērtē likuma grozījumus, kas skaidri noteic, ka bezcerīgā parāda gadījumā, kad iestājusies fiziskas personas maksātnespēja vai īpašnieka nāve, pakalpojumu sniedzējiem ir jānoraksta bezcerīgie parādi – uzliekot tam par pienākumu samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu. Tas faktiski nozīmē to, ka visas iesaistītās puses noraksta savu daļu no parāda kopējā apjoma. Taču realitātē likums pašlaik tiek interpretēts formāli, un tā vietā, lai patiešām risinātu parādnieku jautājumu, joprojām tiek īstenota prakse, kad kaimiņš ir spiests norēķināties par kaimiņu nemaksātāju.
Uz jautājumu, vai dzīvojamajā mājā tiks sākta apkures sezona, ja nebūs samaksāts bezcerīgā parādnieka uzkrātais parāds par siltumenerģiju, piegādātājs sniedz skaidru atbildi: «Nē, netiks sākta!» Šādā situācijā katram godprātīgam maksātājam rodas jautājums – kādēļ kaimiņam jāmaksā par kaimiņu, lai gan ir norādes Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un izteikts Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja viedoklis, ka kaimiņam maksāt par kaimiņu nav tiesiski?!
Pakalpojumu sniedzēji negaida
Līga Briķena, «Hausmaster» valdes locekle: «Mēs ilgstoši esam cīnījušies ar bezcerīgo parādnieku problēmjautājumiem, taču pašlaik parādnieku nasta kļūst par smagu māju iedzīvotājiem. Nedrīkst būt tā, ka kaimiņš ir spiests maksāt par kaimiņu, ka kāds paliek parādā un kādam citam prasa par to samaksāt. Tāpat uzskatu, ka parādu dzēšanai nav pieļaujama dzīvojamo māju uzkrājumu izmantošana, ko veido nodrošinātās iedzīvotāju iemaksas, jo faktiski tad sanāk tas pats – kaimiņš maksā par kaimiņu nemaksātāju. Tas nav godīgi pret godprātīgiem maksātājiem, jo fondi veidojas no maksātāju iemaksām un parādnieki arī šeit ir parādā.»
Stājoties spēkā likuma grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, nozarē bija izjūta, ka ir sperts ļoti būtisks solis uz priekšu bezcerīgo parādu risināšanas jautājumā. Visām iesaistītajām pusēm godprātīgi pildot savas saistības un likumā noteiktos pienākumus, šo samilzušo problēmu būtu iespējams risināt vismaz daļēji. Īpaši būtiski tas ir pašlaik, kad faktiski tiek noslēgti fizisku personu maksātnespējas procesi un bezcerīgo parādu apmērs strauji pieaug. Taču realitātē likuma normas tiek interpretētas formāli – komunālo pakalpojumu sniedzēji prasa pilnu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp par bezcerīgajiem parādiem. Komunālo pakalpojumu sniedzēji nav gatavi gaidīt, kad cilvēkam atjaunosies maksātspēja, un rēķinu apmaksa tiek pieprasīta pilnā apjomā. Tādējādi iedzīvotāji ir spiesti maksāt par sevi, kaimiņiem nemaksātājiem un parādniekiem.
Netaisnīgi un prettiesiski
Pērn, lai risinātu bezcerīgo parādnieku jautājumu, «Hausmaster» vērsās pie Latvijas Republikas Tiesībsarga, kas atzina, ka šāda komunālo pakalpojumu sniedzēju rīcība ir vērtējama kā netaisnīga un prettiesiska. Tiesībsargs uzsvēra, ka, iestājoties maksātnespējas procesam, pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas attiecīgais parāds ir dzēšams un nav pieprasāms nevienai citai personai.
Kā viens no iespējamajiem bezcerīgo parādnieku problēmu risinājumiem, uz ko publiski norādījis arī Tiesībsarga birojs, ir parādu riska iekļaušana pakalpojumu tarifā, kas nav populārs risinājums, taču varētu pilnībā izslēgt iedzīvotāju risku palikt bez apkures, ūdens u. c. pakalpojumiem.
