Laikraksta «Bauskas Dzīve» 14. aprīļa numurā, rubrikā «Lasītāju balss» publicētais viedoklis «Vārna vārnai acīs neknābs?» izraisījis Codes pagasta iedzīvotāju diskusiju.
Laikraksta “Bauskas Dzīve” 14. aprīļa numurā, rubrikā “Lasītāju balss” publicētais viedoklis “Vārna vārnai acīs neknābs?” izraisījis Codes pagasta iedzīvotāju diskusiju.
Sapratu, ka rakstītāja ļoti cītīgi strādā un nelasa ne pašvaldības avīzi, ne “Bauskas Dzīvi”, ne sazinās ar pašas ievēlētiem deputātiem.
Codē aptauja par novada izveidi bija 2003. gadā. Tika izplatītas anketas, tās bija publicētas arī pašvaldības avīzē, tādējādi iedzīvotājiem bija iespēja izteikt savu viedokli. Jauncodes bibliotēkā bija pieejams pabiezs sējums, kuru izstudējot varēja gūt priekšstatu par to, kas notiks, izveidojot lielo Bauskas novadu. Vēl pagasta teritorijā piecās vietās, tostarp Codes centrā, veikalā “Argo”, Jauncodes bibliotēkā, arī Dāliņos novietota kastīte ierosinājumiem un priekšlikumiem. Informāciju par interesējošiem jautājumiem var iegūt, piezvanot uz pašvaldību. Un galvenais – ir pašu vēlēti deputāti, kurus mēs labi pazīstam un sastapt varam viņu noteiktajos pieņemšanas laikos.
Tā kā iespēja sazināties un izteikties ir, nevajag obligāti “skraidīt uz pagastu”. Pie tam, ja personai bija laika “sarunāties ar daudziem pagasta iedzīvotājiem”, vajadzēja rast laiku rakstiski izteikt šo viedokli. Tad deputāti un pašvaldība zinātu, ko cilvēki domā, un spētu atbilstoši rīkoties. Savādāk tā ir runāšana kaktu klaču līmenī. Cik tad ierosinājumu katrs no mums ir devis pagasta dzīves un darba uzlabošanai? Kritizēt gan mēs mākam!
Ielāgosim vienkāršu patiesību: jau sen mēs nedzīvojam zem sociālisma karoga, klāt uz paplātes neviens neko nenesīs. Kārtību sev apkārt radām paši, mums arī jāatbild par to pašiem. Jāpiestrādā ir ne tikai ģimenes dārzā, bet arī sabiedriskajā sektorā.
I. KALNIŅA Jauncodē
Publikācijas “Vārna vārnai acīs neknābs?” autors nav kompetents par notikumiem Codes pašvaldības un pagasta iedzīvotāju dzīvē. Iestājoties Eiropas Savienībā, valsts, pašvaldība, ikviens pagasta iedzīvotājs ir it kā krustcelēs. Priekšā ir nezināms ceļš, kas reizēm nav atkarīgs no mums. Taču daudzreiz lēmēji varam būt paši.
Nereti ir tā, ka nekad nebūsi labs visiem, lai arī neesi domājis nevienam ļaunu darīt, jo cik cilvēku, tik viedokļu. Aizmirsīsim vakardienas neveiksmes un neraizēsimies par rītdienu – dzīvosim šodienai! Neļausim aprunātājiem un pļāpām bojāt sev garastāvokli un darba prieku, mācīsimies arī negatīvajā saskatīt pozitīvā aizmetņus!
D. ANDERSONE
