Otrdiena, 21. aprīlis
Marģers, Anastasija
weather-icon
+13° C, vējš 1.79 m/s, ZA vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

Iedzīvotāju balss, kas rīkojas ES pilsoņu vārdā

«Eiropas Parlaments tāds čalotājs un muldētājs vien ir, tam jau nav nekādas varas, ne ietekmes.» Šādus apgalvojumus nācies dzirdēt bieži.

“Eiropas Parlaments (EP) tāds čalotājs un muldētājs vien ir, tam jau nav nekādas varas, ne ietekmes.” Šādus apgalvojumus nācies dzirdēt bieži. Uzdrošināšos teikt, ka tā nebūt nav (iespējams, esmu nedaudz ideāliste).
Uztveru Eiropas Parlamentu kā demokrātijas, uzskatu un vārda brīvības simbolu un tā patiesu ieviesēju ES dzīvē. Šī institūcija nav, piemēram, birokrātu un ierēdņu Eiropas Komisija (bet tādai jau arī kādai jābūt!). “Birokrāti ar plašsaziņas līdzekļiem, ar iedzīvotājiem runā tikai to, kas atļauts, ja atļauts vispār. Deputāti vienmēr ir gatavi runāt, tikai viņiem bieži vien nav vajadzīgās informācijas,” šo atšķirību īsi raksturoja Briselē jau 12 gadus akreditētais poļu žurnālists Jaceks Safuta.
Eiroskeptiķi ir vajadzīgi
Viedokļi, idejas un iniciatīvas tiek pārspriestas gan EP partiju grupās, gan parlamentārajās komitejās. Neatkarīgie deputāti un arī deputāti eiroskeptiķi var izteikt savus iebildumus, censties “izsist” savu ideju realizēšanu dzīvē. Kad, esot Briselē, Eiroparlamenta prezidentam Patam Koksam tika jautāts, kas nu būs, kad no jaunajām valstīm savēlēs eiropesimistus vai komunistus, viņš atbildēja – visi deputāti ir labi un vajadzīgi.
Lai būtu konkrētāks priekšstats, minēšu dažus piemērus, ko panācis Eiropas Parlaments.
Ieviesta prasība par nikotīna un darvas daudzuma samazināšanu cigaretēs, aizliegums uz paciņām lietot maldinošus uzrakstus “maigas” vai “vieglas”. Prasība, sākot ar 2004. gada augustu, elektropreču ražotājiem būt atbildīgiem par elektronierīču atkritumu savākšanu un ikvienam iedzīvotājam nodrošināt iespēju nolietotās elektronierīces nodot bez maksas. Prasība uz pārtikas produktu iepakojuma norādīt, vai to ražošanā izmantoti ģenētiski modificēti organismi, lai patērētāji būtu informēti un varētu izvēlēties, kādus produktus lietot. Kā redzams, visi šie jaunievedumi ir rūpes par svarīgāko – iedzīvotāju veselību, par ko ražotāji nedomā, jo viņiem ir citas vērtības.
Grieķis “runā” latviski
Desmit jauno dalībvalstu komisāru noklausīšanās Eiroparlamentā bija pirmais notikums, kas uzskatāmi apliecināja – nu patiešām esam ceļā uz līdztiesību Eiropā. Tas bija pirmais konkrētais brīdis, kas simbolizēja ES paplašināšanos. Un tā arī ir viena no EP funkcijām – noklausīties komisārus, akceptēt viņu piemērotību darbībai Eiropas Komisijā (par desmit jaunajiem komisāriem EP balsos 5. maijā).
Briselē 13. – 15. aprīlī klausījos un vēroju, kā Eiroparlamenta partiju grupu pārstāvji noklaušina komisāru kandidātus. Jebkurš poliski, grieķiski vai igauniski izteikts jautājums un atbilde tika tulkoti latviski. Zālē gar sienām virs “veco” valodu tulku kabīnēm izbūvētas telpas “jauno” valodu tulkiem. uz 14. kabīnes uzraksts “latviski”, līdzās 13. un 15. – igauņu un lietuviešu valodā. Tātad tulkojamām austiņām uzgriez numuru 14 un klausies, un saproti visu un visus.
Tajā brīdī vēl jo skaidrāk apjautu, cik ļoti nepiekrītu apgalvojumiem par Eiropas Savienības un Padomju Savienības līdzību. Pirms gadiem divdesmit pieciem Rīgā kongresi un konferences pārsvarā notika krieviski, tā bieži bija pat Bauskā… Tulkošana? Ko jūs!
Eiropas Savienību uzskatu par unikālu kaut tikai tāpēc, ka mani kā indivīdu respektē. Un vēl – pirmoreiz vēsturē vienotas būs 25 valstis, kas gadu simtos, vairāk vai mazāk, tomēr ir cita ar citu karojušas.
Jaunas “asinis” attīstībai
Nenoliegšu, Briselē profesionālajai uztverei klāt nāca arī parasta līdzjušana un “īkšķa turēšana” par savējiem (par tādiem uzskatu ne tikai Sandru Kalnieti, bet arī lietuvieti un igauni). Igaunijas nominētais komisārs Sims Kallass bija no desmitnieka pēdējais, kas stājās Eiroparlamenta klaušinātāju priekšā. Un viņš bija spožs, atbildēja brīvi un zinoši, prieks par kaimiņiem. Protams, nevar neminēt, ka viņš, vairākus gadus vadījis Igaunijas valsts banku, tagad darbosies Ekonomikas un monetārās politikas komisijā. Arī tālab, atbildot uz jautājumiem, viņš jutās kā zivs ūdenī (nebūt nav tas pats, kas mākslas zinātniecei runāt par lauksaimniecību). Tomēr vēl kas… Vairāki parlamenta deputāti jautājumus Kallasam sāka ar vārdiem: “Mēs zinām un apbrīnojam jūsu valsts straujos panākumus ekonomikas attīstībā..” vai kā jautājumus sāka vācu deputāts: “Uzaicinu jūs, Kallasa kungs, uz Vāciju dalīties pieredzē..”
Latvijas novērotājs Eiroparlamentā Aleksandrs Kiršteins arī bija noklausījies visus trīs baltiešu nominētos komisārus, labi novērtēja S. Kalnieti un S. Kallasu, neitrāls bija pret lietuvieti Daļu Gribauskaiti. A. Kiršteins akcentēja, ka “vecās” valstis, īpaši Vācija, Francija, nenoliedzami ekonomikā stagnē, tālab arī viņi ar cerībām raugās uz tādiem kā igauņi, kuri varētu piedot dinamismu kopējai attīstībai.
Vēlētāju zināšanai
Nenoliedzu, ka bailes no jauninājumiem un nezināmām lietām ir allaž. Arī mani par Eiropas Savienību vēl māc bažas – kā klāsies. Taču priekšrocība ir tad, ja esam informēti. Tālab visus aicinu kļūt zinošākiem. Šovasar no 10. līdz 13. jūnijam Eiroparlamenta vēlēšanas notiks visās 25 ES valstīs. Mēs balsosim 12. jūnijā, kaimiņi lietuvieši, piemēram, – 13. jūnijā. Vēlēšanu rezultātus drīkstēs publiskot tikai tad, kad balsošana būs beigusies visās 25 valstīs. Tas nevarētu būt agrāk par 13. jūniju plkst. 23.
Eiroparlamenta deputātu kandidātiem nevajadzētu iedzīvotājiem solīt, ka viņi tur nodarbosies ar spriešanu un lēmumu pieņemšanu par, piemēram, Latvijas vai citu valstu konstitucionālo iekārtu, nodokļu politiku, sociālo politiku, ārlietām un drošības politiku. Šīs ir tās jomas, ar ko EP nenodarbojas. Esiet zinoši un neļaujiet solītājiem vest sevi dūmos!
Izmantota informācija un foto no Eiroparlamenta mājaslapas internetā.
***
Uzziņai
Eiropas Parlamenta (EP) politiskais sazarojums
– 626 deputāti darbojas politiskajās grupās pēc politiskās pārliecības, nevis nacionālās piederības,
– pašlaik ir septiņas politiskās grupas, lielākās:
Eiropas Tautas partijas un Demokrātu grupa – 232 deputāti,
Eiropas Sociālistu grupa – 175 deputāti,
– 32 neatkarīgi deputāti,
– 17 pastāvīgās komitejas,
– paralēli nereti tiek veidotas ārkārtas komitejas.
EP likumdošanas pilnvaras
– likumu apspriešana un pieņemšana – pārsvarā lēmumu kopīgās pieņemšanas procedūra,
* Eiropas Komisija (EK) – likumprojekta sagatavošana un iesniegšana EP un Eiropas Ministru Padomē vienlaikus,
– vairāk nekā 40 ES darbības jomu – darbaspēka brīva pārvietošanās, iekšējais tirgus, zinātnes pētījumi, tehnoloģiju izstrāde, vides aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība, izglītība, kultūra, veselības aizsardzība u. c.,
– nākotnē plāno ne mazāk kā 80 jomu, t. sk., imigrācija, robežkontrole, tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās u. c.,
– EP darbība neattieksies uz dalībvalstu konstitucionālo iekārtu, nodokļu politiku, sociālo politiku, ārlietām un drošības politiku.
Budžeta pilnvaras
– ES budžeta pieņemšana un pārraudzīšana,
– finanšu palīdzība krīzes situācijās no Solidaritātes fonda, piemēram, 2002. gada plūdu seku novēršanai, 2003. gada karstuma seku kompensēšanai u. tml., arī dzīvnieku epidēmiju seku kompensēšanai (atceramies, piemēram, mutes un nagu sērgu).
EP izpildvaras uzraudzības pilnvaras
– 1999. gadā Ž. Santēra EK bija jāatkāpjas pēc EP Budžeta kontroles komisijas ierosinājuma,
– izvērtē, kā EK pārvaldījusi ikgadējo ES budžetu – EP balso par rezolūciju, norāda, kādi uzlabojumi jāveic,
– izveidots neatkarīgs Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai,
– Eiropas Revīzijas palāta veic neatkarīgu revīziju par ES līdzekļu iekasēšanu un izdevumiem.
Kādas tiesības EP sniedz ikvienam
– EP likumīgums – tiešas vispārējas vēlēšanas,
* ikviens var vērsties pie EP deputāta ar savām cerībām vai raizēm,
– tiesības iesniegt lūgumrakstus EP Petīciju komitejā (piemēram, Petīciju komiteja saņēma iesniegumu par to, ka Grieķijā muzejos ieejas maksa grieķiem mazāka nekā citu ES valstu iedzīvotājiem. Komiteja to izskatīja un atzina par nepieņemamu, tālab tagad ar biļešu cenām iebraucēji Grieķijā vairs netiek diskriminēti),
– tiesības vērsties Ombudsmenā, ja aizskartas indivīda tiesības saistībā ar ES institūcijām,
– tiesības iegūt visu interesējošo informāciju EP informācijas birojos (tāds ir arī Rīgā – tālr. 7225177, epasts: ).

BauskasDzive.lv ikona Komentāri

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.