Ko lai saka: «Skumja bilde. Tā drīz vien aizies pa skuju taku arī tā Griķu skoliņa un visas pārējās. Valstī neviens jau gandrīz 30 gadus nedomā, kā cilvēkus noturēt laukos, ko darīt, lai viņiem būtu darbs, ienākumi, ceļi un viss pārējais, lai ne tikai vēlētos, bet arī varētu tur normāli dzīvot. Un tas ir rezultāts. Pēc gadiem desmit šāda pati deputātu kompānija spriedīs, ko darīt ar tagad slēgto skolu drupām, un «ar asarām acīs» nolems, ka jānošķūrē. Ko gan citu?»
Taisnība: «Jā, tas ir tikai laika jautājums! Kam būs lemts notikties, tas notiksies, skumji, kā teikt – pavelk te vēl tikai dzīvību ar saviem lēmumiem un plēnumiem. Reālajā dzīvē viss ir citādāk, izskatās, ka neviens no deputātiem nedomā par to cilvēku dzīvi, kuriem tas būs jābauda, vienīgi Rudīte vēl iestājas par parasto ļaužu vērtībām un sadzīvi.»
par to skuju taku: «Tā arī būs. Tā ir deportācija. Tikai toreiz cilvēkus izveda no savām mājām. Tagad izdara tā, lai paši aiziet. Toreiz laukos mājas palika tukšas, tagad arī. Varbūt pietiks teikt tās kvēlās un skaļās runas pie pieminekļiem. Cilvēki sāk saprast šo runātāju patieso dabu.»
Ct: «Tu tāds stratēģiski domājošs šķieti… kādus tieši darbus varētu radīt kaut kādos Mežgaļos? Dāviņos, Bērstelē? Nav iespējams visus bijušos kolhozniekus apgādāt ar darbu laukos, tagad 1000 ha divi lielie traktori apkopj. Depopulācija, urbanizācija notiek visur, nav, ko vaimanāt, ka pie mums lauki izmirst. Pie mums notiek pašsaprotams process, kura iemesls ir 20. un 30. gadu agrārā jūsma un pēc tam sekojošie kolhozi.»
Trīs dēlu mamma: «Deputāti māk nolemt, lai likvidētu, tur lielu gudrību nevajag – pacel roku (un saņem algu par to). Bet ko viņi cilvēcīgi un reāli dara, lai mazās skolas tieši saglabātu? Šo skolu vienreizīgumu, vienkāršību, atbalstu un pieejamību lauku bērniem noteiktā teritorijā. Vai zināt kādus, kuri ir atklāti pateikuši, ka tikai tāpēc, ka mācījušies mazā lauku skoliņā, to liktenis bijis izlemts, – viņi nevarēja studēt, ieņemt amatus?»
Kur reāli paliek «milzu ieguvums» – likvidēto mazo skolu uzturēšanas nauda? Kādos objektos?»
Jautājums: «Kāpēc tik daudzi deputāti nebija sēdē? Kursīte, Andreika, Skurba, Ķikure. Šis jautājums viņiem liekas mazsvarīgs? Te nu akmens Aleksandra dārziņā. Ja viņi būtu bijuši, balsojums būtu citādāks.»
Nesaprotu: «Kāds 1. septembris?! Nogulēts reāli! Izglītības likuma 23. pants. «Izglītības iestādes dibināšanas, reorganizācijas un likvidēšanas kārtība. (5) Par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš. Ja objektīvu apstākļu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš.»
Kas notiek? Kur skatās juristi?»
Piektais punkts: «Tāpēc jau pievieno, lai šo punktu varētu neievērot.»
Skumji: «Apsveicam deputātus! Labs darbiņš, divas skolas mūsu novadā jau likvidētas. Vecāki jau arī piestrādāja, lai skolas ātrāk likvidētu. Rāva bērnus ārā pirms laika, stiepa uz citām skolām, lai konstatētu, ka nekā labāka tur nav. Šogad Mežgaļus pabeidza brīnišķīgi bērni, pēdējā devītā klase – talantīgi un gudri lauku bērni. Skumji.»
Iedzīvotājs: «Palasīju Mežgaļu skoliņas vēsturi. Tā pat kara laikā palika neskarta, bet tagad aiziet postā.»
mīļā naivā: «Nu diemžēl nevar pastāvēt skoliņa bez bērniem, tad tā jāsauc citādāk – pansionāts skolas bijušajiem darbiniekiem.»
