Laikraksta «Bauskas Dzīve» 13. jūlija numurā uz jautājumu, kādas avīzes jūs abonējat, viens kungs atbildēja, ka nepasūtot nevienu, jo tajās neesot ne kripatiņas patiesības.
Laikraksta «Bauskas Dzīve» 13. jūlija numurā uz jautājumu, kādas avīzes jūs abonējat, viens kungs atbildēja, ka nepasūtot nevienu, jo tajās neesot ne kripatiņas patiesības. Turklāt viņš latviski nesaprotot. Lūk, ko teikšu godātam kungam: es krievu valodu iemācījos, sākot ar lamu vārdiem. Un šīs manu atmiņu rindiņas ir īsta patiesība.
Kad nonācu Intas lēģerī, krieviski nemācēju. Tik stulba es nebiju, ka nesapratu, bet nerunāju. Domāju, ja viņi ar mani grib runāt, lai runā manā valodā. Tomēr dzīve piespieda. Tur neviens mūs nelutināja, visi krieviski tikai kliedza: ..mat… davai, davai! Pat nenojaušot vārdu īsto nozīmi, tos atkārtoju, jo tie bija pirmie, ko dzirdēju krieviski.
Reiz aizdzina veselu kolonnu sieviešu celmus raut. Diena bija rudenīga – vējš, slapjdraņķis. Klajā laukā stāvot un gaidot, kamēr atvedīs darbarīkus, uznāca drebuļi. Beidzot atveda vezumu lāpstu, ķirku, stangu un cirvju. Sievieši ķēra, ka tik kādu instrumentu dabūtu, lai kustoties tiktu pie siltuma. Noskatījos «solīdu» cirvīti un nodomāju: ja to neviens nepaņems, ņemšu es. Tā arī bija. Cirvis stingri turējās kātā. Strādāju ne jau tā, lai uzceltu komunismu, bet lai nebūtu salti. Kur bijusi nebijusi, «piesējās» viena sieviete, lai viņai atdodot cirvīti. Teicu, ka nevaru dot, un skaidroju – kāpēc. Viņa man krieviski: «Atdod! Tavu valodu nesaprotu.» Es atkal pa pusei krieviski: lūdzu, lūdzu, atvainojiet, lūdzu, nevaru. Visādi glaimoju, pat vāciski teicu: bite, bite! Bet šī man cirvi ņem nost pa varītēm. Raudādama atcerējos krieviski bieži dzirdētos vārdus un skaļi kliedzu: «…mat’… idi na… p… na peredelku!» (Tulkojumam latviešu valodā nepakļaujas.) Sieviete atrāvās. Pārējās smējās, teikdamas: padomā tik, nemākot runāt krieviski, bet lamāties gan var! Pienāca brigadiere. Domāju, laikam liks atdot cirvīti, bet brigadiere sacīja: «Meitiņ, neraudi, Maskava asarām netic! Ja tev dara pāri, sūti visus… «na russkom jazike».»
Tad nu iegaumējiet, valoda ir jāmācās, lai nesajauktu vārdus!
Pensionāre
