Sabiedrībā ierastās uzvedības normas aizvien vairāk tiek nobīdītas malā. Galvenais –
lai labs cilvēks esot – vai nu mērs, vai deputāts, vai vēl kāda liela persona, bet tas, kādi lamuvārdi, meli vai izteikumi par apkārtējiem veļas no mutes ārā, neesot tik svarīgi.
Ja dzirdam, ka skolēni lamā pedagogus un cits citu, tad ir sašutums – kā bērni tā var! Ja vēl skolotājs ko pateiks, tad uzreiz visas sabiedrības nosodījums. Ja valsts vai pašvaldības pārstāvis – tad klusējam, jo tas taču ir mērs kā mūsu valsts lielākajā pilsētā vai «sporta zāles būvējošs» deputāts Saeimā, vai pašvaldības domes deputāts N. kā Bauskas novadā. Turklāt nedz ētikas komisijās skatītais, nedz publiski paustais nosodījums neko nemaina. Diemžēl, ja vēlētājiem ir vienalga, kādu piemēru mūsu iebalsotie pārstāvji rāda, tad tāds ir rezultāts.
Un tomēr par šādām lietām ir vērts runāt, un tad var izrādīties, ka nemaz tik traģiski nav, ka var «ārstēt» tieksmi aizrauties ar apvainojošiem izteicieniem un cieņas trūkumu. Bauskas novada domes sēdē juridiskās nodaļas vadītāja savu runu sāka ar to, ka ir gatava tiesāties ar deputātu par cieņas aizskaršanu un prasīt finansiālu kompensāciju par to. Šīs informācijas rezultāts bija pozitīvs. Pēdējā domes sēde ritēja bez apvainojošiem izlēcieniem, no deputāta mutes vairs neskanēja iepriekš finanšu komitejas sēdē uz kolēģiem mētātie vārdi: «Bišķīt «iebremzēts», muļķības, izraidiet viņu ārā no zāles, jūs esat smieklīgi!» Kad mazliet padraudēja, izrādījās, ka nav grūti diskutēt, izmantojot pieklājīgus vārdus un teicienus.
Apvainojumi un meli nav tikai attieksme, tā ir arī nespēja uzklausīt citu viedokļus. Tie apgrūtina sadarbības iespējas, ļauj ignorēt solījumus, tāpēc vien Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās šādu attieksmi vēlētājiem nevajadzētu atbalstīt.
