Diezgan bieži presē var lasīt dažādus rakstus vai televīzijā skatīties raidījumus par atkarību postu.
Diezgan bieži presē var lasīt dažādus rakstus vai televīzijā skatīties raidījumus par atkarību postu. Var būt atkarība ne tikai no alkohola, narkotikām vai citām apreibinošām vielām, bet arī no azartspēlēm, ēdiena, no otra cilvēka. Iespējama alkoholiķa ģimenes locekļu līdzatkarība no cilvēka, kas nespēj tikt galā pats ar sevi.
Es šoreiz gribu dalīties sāpīgā pieredzē. Vēl pirms gadiem piecpadsmit, kad precējos, nevarēju iedomāties, ka vīrs kļūs par spēlmani un tas izputinās mūsu ģimeni.
Jau gadu esmu šķīrusies. Nav viegli audzināt pusaudžus vienai, bet es zinu, ar ko varu rēķināties, cik naudas man būs un kur to tērēšu.
Kad vēl dzīvojām kopā, bija laiks, kad es zaudēju darbu. Vīrs strādāja, brīvdienās gadījās arī pa kādai «haltūrai». Galus savilkt varējām. Kopā ar paziņām viņš reiz spēļu zālē vējā palaida brīvdienās nopelnīto naudu. Toreiz vēl nesapratu, ka zaudējums ir daudz lielāks par nenopirkto cukura maisu. Todien auglīgā zemē tika iesēta atkarības sēkla. Tā zēla un kuploja. Bauskā parādījās pāris jaunu spēļu zāļu. Tagad to ir pietiekami, lai jebkurā laikā varētu notriekt ģimenes iztikas līdzekļus.
Tālākais notikumu attīstības scenārijs bija ļoti vienkāršs. Spēļu automāti aprija ne tikai haltūrnaudiņu, bet arī daļu algas. Sākās strīdi, kuros noskaidrojās, ka esmu liekēde, bet viņam vienīgā atpūtas iespēja ir draugu lokā, laiku pavadot spēļu zālē. Tad viņš zaudēja darbu. Abi gājām strādāt mežā, bet grūti, sūri pelnītā naudiņa par pārdoto malku izkūpēja neceļos…
Trīs gadus es cerēju, cīnījos, draudēju, apelēju pie augošo bērnu nākotnes. Nekas nemainījās. Priecājos, ka man izdevās atrast darbu, pēc tam otru. Kaut arī alga nav liela, tā ir mana un netiks nospēlēta. Es un bērni tagad dzīvojam pie manas mātes. Viņš nav netikumu atmetis, sācis arī lietot grādīgos. Zinu, viņš ies uz spēļu zāli, nevis nopirks maizi. Nevienu nevainoju. Katram taču ir izvēle. Spēļu bizness ir tāds pats kā gaļas vai maizes tirdzniecība. Ja ir nauda – pērc un baudi. Domāju, ka Bauskā neesmu vienīgā, kam ģimenē ir šī liga. Varbūt tās ir bagātnieku izpriecas, bet zaudē jau tie, kam rocība ir mazāka par vidējo. Cieš ģimenes.
Nav vērts sievietei cerēt un, ģimeni glābjot, kārtējo reizi piedot vienā vakarā nospēlēto simtlatnieku. Tieši otrādi. Jāmēģina ķepuroties pašām. Vienmēr ir kāda izeja. Sākumā vienai nebūs viegli, toties iegūsit neatkarību no atkarīgā.
Ar cieņu – SANDRA
