Vairākas dienas pagājuša gada nogalē ap 20 mūspuses lauksaimnieku piedalījās būvniecības mācībās Vecumnieku novada Bārbeles pagasta pārvaldē.
Mācību saturs bija daudzpusīgs, lai sniegtu zemniekiem zināšanas, kas noderēs Eiropas projektu izpildē vai saimniecību attīstībā, vēsta rīkotāja Dace Griķe, Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja uzņēmējdarbības konsultante.
Tāmes un kļūdas
Eksperte Ilze Oša, bijusī Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta vadītāja, stāstīja par ēku un būvju klasifikāciju, lauksaimniecības ēku konstruktīvajām daļām, slodzes ietekmi uz būvelementiem, būvju atjaunošanas faktoriem, būvniecības sistēmu tehniskajiem risinājumiem un mezgliem, likumdošanu, tāmju, skiču un rasējumu sagatavošanu, pamatu konstruēšanu un materiālu izvēli.
Lektore kopā ar kursantiem apmeklēja Skaistkalnes pagasta bioloģiskās dārzkopības saimniecības «Pienjāņi» jaunbūvēto ābolu noliktavu, komentējot objektā novērotās konstrukcijas nianses.
Mācības noslēdza būvinženiera, inženierzinātņu doktora Jura Birša vadītās nodarbības. Viņš sniedza ieskatu ēku būvfizikā, norobežojošo konstrukciju siltumtehnikā, raksturoja būvmateriālu tehniskās īpašības, biežāk sastopamās celtniecības kļūdas un ieteica, kā tās novērst. J. Biršs ir viens no vadošajiem nozares ekspertiem, sniedz konsultācijas un izdevis grāmatu par būvniecības kļūdām un to cēloņiem. Viņš atbildēja uz daudziem praktiskiem jautājumiem.
Atjauno ēkas
Mācību dalībnieks Mārtiņš Bērziņš no Kurmenes pagasta SIA «Iecavas» «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka uzzinājis daudz informācijas, ko varēs pielietot praksē: «Lektori bija zinoši, atsaucīgi, uz visiem jautājumiem izsmeļoši atbildēja. Zināšanas turpmāk kā lauksaimnieks varēšu pielietot praksē, jo jāatjauno daudzas nolietojušās ēkas.»
Mārtiņam bija izdevīga mācību norises vieta – netālu no viņa saimniecības. «Iecavās» tur gaļas liellopus. Saimnieku visvairāk interesēja rekonstrukcija, tā raksturota ar praktiskiem piemēriem. «Ieteiktu citiem apmeklēt līdzīgas mācības, jo var iegūt pamatzināšanas, ar ko būvēšanu vai atjaunošanu sākt, kā ko organizēt,» teic M. Bērziņš. Viņa uzņēmums saņēmis Eiropas fondu atbalstu tehnikas iegādei. Kā uzskata zemnieks, būvniecībai Eiropas naudu piesaistīt nav izdevīgi, ērtāk esot būvēšanos apgūt un vadīt pašam.
Plāno finanses
Kurmenes pagasta saimniecības «Lauri» īpašnieks Gintauts Gaļausks patlaban siltina mājas griestus, tāpēc mācības viņam bijušas īpaši noderīgas. «Saņēmu atbildes uz jautājumiem, kā organizēt siltināšanu un pārbūvi. Kurss bija ļoti saturīgs, informācijas bagāts. Noteikti ieteiktu to apmeklēt ne tikai zemniekiem, bet arī lauku sētu saimniekiem,» saka Gintauts.
«Lauros» pie Mēmeles upes ir piemājas saimniecība ar 15 govīm. G. Gaļauskam padomā ir arī kūts un šķūņa atjaunošana, kam jāplāno finanses. «Vispirms vēlos atjaunot senākās ēkas, pēc tam varētu arī ko jaunu būvēt,» saka saimnieks. Pērn mazo lauksaimnieku programmā viņš saņēma Eiropas fondu atbalstu.
Ģirts Vismanis no Bauskas novada Mežotnes pagasta SIA «G&Z ražotne» mācībās uzzinājis daudz par būvdarbu secību – kā pareizi veidot pamatus, sienas, siltinājumu utt. «Jurim Biršam jautājām visu, kas bija sakrājies, un saņēmām atbildes. Iegūt tādas zināšanas ir ļoti vērtīgi, līdzīgas mācības jārīko atkal,» iesaka Ģ. Vismanis. Viņa uzņēmumā pašlaik Eiropas projektu nav.
Veidot brigādes
Kurmenes pagasta «Mežapurviņu» saimnieks Uldis Daube jauniegūtās zināšanas jau liek lietā, jo saimniecībā rekonstruē viesu māju. «Saimniekam par būvēšanu viss jāzina, lai neviens neiebāž maisā,» nosmej Uldis, «nekādi nevaram sākt darbus, kaut arī firma «Kvintets M» ir salīgta. Kursos varēja uzzināt gan juridiskas, gan praktiskas lietas, tagad ir daudz lielāka skaidrība un pārliecība par to, kā rīkoties. Mēs, lauku saimnieki, par būvniecību zinām diezgan daudz, bet nav laika pašiem būvēt, jo – kas tad sienu pļaus un mežā ies? Nauda jāpelna.»
U. Daube uzskata, ka līdzīgus kursus ar praktiskām nodarbībām varētu organizēt lauku bezdarbniekiem, pēc tam veidojot nelielas būvbrigādes. Viņš uzzināto plāno izmantot meliorācijas atjaunošanā.
«Mežapurviņi» atrodas netālu no Taurkalnes, lielākie ienākumi ir no mežsaimniecības, stāsta Uldis Daube: «Zāģējam, stādām, kopjam, apmežojam. Pārdodam sienu no bioloģiskajām pļavām, nedaudz audzējam dārzeņus un tirgojam piena produkciju. Ir Eiropas projekti par jaunaudžu kopšanu un stādīšanu.»
Mācībām bija dalībnieku līdzmaksājums – katram 90 eiro. Saimnieki uzsver – naudu bijis vērts maksāt, jo iegūtas daudzpusīgas un ļoti noderīgas zināšanas. D. Griķe vēsta, ka pēc labajām atsauksmēm iecerēts līdzīgas mācības organizēt Bauskas novadā. Daži kursu dalībnieki iesaka nākamo mācību saturu papildināt ar ieteikumiem Eiropas projektu īstenošanai.
Katram savas nianses
Inese Skrēbena, SIA «Pienjāņi» dārzniece:
– Tā kā būvniecības procesā esoša objekta mācību vietas tuvumā nebija, uzņēmām zemniekus šogad uzceltajā ābolu noliktavā «Pienjāņos». Izrādījām visu, eksperte un saimnieki skatījās, vērtēja, analizēja, jo celtnes konstrukcija ir labi saprotama. Lektore skaidroja, kas jāievēro būvniecības procesā. Katram objektam ir savas nianses vietas, grunts un pielietojuma dēļ, tomēr pamatprincipi ir nemainīgi. Kad noliktava tapa, katru nedēļu notika sanāksmes, un, ja bija kādas nepilnības, tās uzreiz tika labotas.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
