Iekšlietu ministrs Māris Gulbis pagājušajā nedēļā uz tikšanos bija aicinājis reģionālo laikrakstu pārstāvjus.
Iekšlietu ministrs Māris Gulbis pagājušajā nedēļā uz tikšanos bija aicinājis reģionālo laikrakstu pārstāvjus.
Ar žurnālistiem tikās arī valsts sekretārs Juris Rekšņa, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume.
Jāpaaugstina algas
Sarunas sākumā ministrs nosauca galvenās prioritātes savā nozarē, kā pirmo minot policijas darbinieku algu paaugstināšanu.
Ministrs atbildēja arī uz «Bauskas Dzīves» uzdoto jautājumu par nepietiekamu jauno policistu atgriešanos iekšlietu sistēmā un tieši rajonos pēc Policijas akadēmijas (PA) beigšanas. Viņš šo sistēmu atzina par nepieņemamu. Ministrs cer, ka izdosies vienoties ar akadēmiju un tiks īstenota stingra noruna, ka absolventiem piecus gadus pēc PA absolvēšanas būs jānostrādā iekšlietu sistēmā, iespējams, arī savā rajonā. Atbildot uz jautājumu par paredzamo policijas palīgu statusa likvidāciju, M. Gulbis vēlreiz atkārtoja savu nostāju, ka viņš šādu praksi uzskata par nelietderīgu. Palīgi varētu būt nepieciešami vienīgi laukos.
Tirgus tikai pārtikai
Grūtāk risināmo problēmu vidū M. Gulbis minēja cīņu ar nelegālo alkohola un cigarešu tirdzniecību. Policijai ir sarežģīti ātri un efektīvi sodīt vainīgos, jo to neļauj joprojām esošās nepilnības likumos. Ministrs izteica interesantu priekšlikumu par tirgiem. Viņš uzskata, ka tajos ar likumu jāaizliedz alkohola un cigarešu pārdošana. Tirgū brīvi varētu būt pieejama lauksaimniecības produkcija, pārtika. Cigaretes un alkohols jāpērk veikalos.
M. Gulbis iecerējis rosināt Saeimu atbalstīt dienesta dzīvokļu piešķiršanu. Ieceres mērķis – rast iespēju izveidot policijas amatpersonām kadru rotāciju. Respektīvi, pēc noteikta nostrādāto gadu skaita pārcelties dzīvot uz citu pilsētu un vadīt darbus tur.
M. Gulbis par efektīvu veidu cīņai ar noziedzību uzskata novērošanas kameru uzstādīšanu rajonu centros.
Cīņa ar narkomāniju
Valsts sekretārs Juris Rekšņa par prioritāti nosauca cīņu ar narkomāniju. «Šī problēma pieaug ģeometriskā progresijā,» teica J. Rekšņa. «Agrāk izņēmām gramus, taču tagad aizturam jau kilogramiem narkotisko vielu.» Šeit paredzēts strādāt divos virzienos: vairāk izglītot policistus, lai viņi sekmīgāk tiktu galā ar mazajiem tirgotājiem. Tāpat tiek vākti materiāli, apzināti narkotiku tranzīta starptautiskie ceļi, tādējādi ļaujot palaikam noķert arī kādu lielo izplatītāju. J. Rekšņa ieteica plašsaziņas līdzekļos, publikācijās par policiju izglītot lasītājus.
Katrā mājā signalizāciju
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Aivars Straume iepazīstināja ar vairākiem savā nozarē iecerētiem jauninājumiem. Daudzus īstenot varēs vien tad, ja atradīsies finansējums. Īpaši tiks sekots līdzi tam, cik ilgā laikā pēc izsaukuma saņemšanas ugunsdzēsēji ierodas notikuma vietā. Pilsētā tās ir piecas, laukos – 15 minūtes.
Pēdējā laikā VUGD arvien vairāk nākas veikt dažādus glābšanas darbus, palīdzot gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Lielāku vērību paredzēts veltīt civilās aizsardzības sakārtošanai. Triju gadu laikā 90 procentu valsts teritorijas plānots aptvert ar apziņošanas sistēmu. Tas nozīmē, ka vētras, plūdu, arī kara draudu gadījumā cilvēki saņems īpašu signālu. Tam atskanot, visi sapratīs – jāieslēdz televizors vai radio, lai iegūtu informāciju par turpmāko rīcību. Iecerēts panākt, lai visās dzīvojamās mājās tiktu uzstādīti lokālie signāldevēji. Tie brīdinās, ja, piemēram, no plīts būs izkritusi un sāks gruzdēt malkas pagale, ja notiks lokāla aizdegšanās no neizslēgta gludekļa vai gultā izkrituša izsmēķa. Skandināvijas valstīs pirms pāris gadiem šādas sistēmas ierīkošana tika noteikta kā obligāta. Daudz darāmā, lai mūsu valstī ieviestu vienotu palīdzības telefonu – 112. Svarīgi, lai, zvanot uz šo numuru, signāls nonāktu katrā konkrētā rajonā, nevis vienotajā dispečeru centrā Rīgā. Šobrīd šāda sistēma ieviesta 13 rajonos, arī Bauskā. Tās pilnīgai īstenošanai nepieciešams vairāk nekā 100 tūkstoš latu.
120 jaunu auto
A. Straume pērnās zāles dedzināšanas sakarā ierosināja: pašvaldības varētu iekasēt naudu no tiem zemju īpašniekiem, kas pienācīgi nenokopj savus laukus. Šos līdzekļus tad maksātu strādniekiem, kas pērno zāli nopļautu. Tādējādi samazinātos iespējas neprātīgiem cilvēkiem pielaist uguni pamestai pļavai.
Klausoties ministrijas amatpersonu uzstāšanos, radās divas atziņas. Kārtības un drošības ieviešanā daudz vairāk jāstrādā visai sabiedrībai kopumā, nebaidoties un nekautrējoties palīdzēt iekšlietu orgāniem. Nepieciešami arī prāvi līdzekļi. Ja ieņēmumi valsts budžetā sekmīgi pildīsies, daļa ieceru varētu tikt īstenota. Paredzēts iegādāties vairāk nekā 120 jaunu automašīnu policijas darbinieku vajadzībām visos rajonos.
***
Fakti
Pērn Latvijā
Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju bija 43,7 policisti.
Reģistrēti 49329 noziedzīgie nodarījumi, 155 reizes lietoti šaujamieroči.
Atklāti 22328 noziedzīgie nodarījumi, kas veido 45,3 procentus.
Reģistrēti 629 noziedzīgie nodarījumi, kas saistīti ar narkotikām.
Fiksētas 207 slepkavības, atklātas 163.
Uzskaitītas 2845 automašīnu zādzības, atklāta 381.
