Būt vai nebūt Mēmeles tilta, Kalna un Zaļās ielas rekonstrukcijai. Par to tika diskutēts rekonstrukcijas projekta publiskajā apspriedē ceturtdien, 16. aprīlī, Bauskas tautas namā.
Būt vai nebūt Mēmeles tilta, Kalna un Zaļās ielas rekonstrukcijai. Par to tika diskutēts rekonstrukcijas projekta publiskajā apspriedē ceturtdien, 16. aprīlī, Bauskas tautas namā.
Savu pārliecību un nostāju pauda gan daudzi baušķenieki, gan projekta autori. «Emocijas situšas augstu vilni. Diemžēl tā bijis vienmēr – tie, kas ir pret, skaļāki par tiem, kas ir par,» pēc divu stundu ilgas, spraigas viedokļu apmaiņas teica Latvijas Autoceļu direkcijas Ceļu tīkla daļas vadītājs Andris Arbergs. «Mums būs nepieciešams vismaz mēnesis, lai izskatītu opozīcijas izteiktos argumentus. Acīmredzot projekta galīgā varianta izstrādes termiņš, kas bija 1. jūnijs, tiks pagarināts. Bet, ja saņemsim būtiskus un visnotaļ pamatotus argumentus, projektu apturēs. Tādā gadījumā rekonstrukcijai paredzētā nauda aizies pilsētai secen.»
Baušķenieki – divās frontēs
Felicite Ajute no Dārza ielas 2 visu četru mājas iedzīvotāju vārdā apgalvo, ka viņi pilnībā atbalsta projektu, kas dos iespēju tikt pie jauna dzīvokļa. Māja Dārza ielā, kuru paredzēts nojaukt, ir tik bēdīgā stāvoklī, ka sen vairs nav iespējams tajā dzīvot. Savukārt baušķeniece Sandra Smolija uzsver, ka Bauska nenovēršami pārvērtīsies un jau pārvēršas par piesārņotu tranzītmazpilsētu, apdraudot baušķenieku un viņu bērnu veselību un dzīvību. «Ko tas dos mums, ja pēc desmit gadiem te plūdīs tikai smago mašīnu straume? Vecpilsētas nopostīšana būs neatgriezeniska. Paprasiet, ko teiktu rīdzinieki, ja caur Vecrīgu novirzītu automaģistrāli!» S. Smolija neslēpj sašutumu un piebilst, ka pret minēto projektu jau savākts apmēram tūkstoš pilsētnieku parakstu, kurus iesniegs pilsētas Domei un valdībai.
Baušķeniece Ērika Pulkstene uzskata, ka maģistrāle cauri mazpilsētai, vēl jo vairāk – vecpilsētai, ir absurds. «Tas nav nekāds arguments, ka ir paredzēti līdzekļi tikai ceļam cauri pilsētai, ne apvedceļam,» uzskata Ē. Pulkstene. «Vēsturiskajā apbūvē saglabājama ir ne tikai katra būda, kā izteicās kungi no Rīgas, bet arī struktūra, vide, ielu platums un tā tālāk,» skaidro vēsturniece Ina Līne. «Pilsētas daļa no tilta līdz kalnam ir arhitektūras un pilsētbūvniecības piemineklis, kurā ar Ministru kabineta lēmumu aizliegti tādi būvdarbi, kādus plānojuši projektētāji.»
Plāns bijis pierādīt, ka var iztikt bez apvedceļa
Vairāki baušķenieki pauda neizpratni par ultimatīvo prasību – ja atsakaties no naudas rekonstrukcijai, tad viss Bauskā paliks pa vecam, protams, par apvedceļu nemaz nerunājot, un remontdarbiem netiks ne plika graša. Šajā jautājumā ceļu speciālisti konkrētu atbildi nespēja sniegt. Skaidrību centās ieviest Vilnis Millers, Latvijas Autoceļu direkcijas valsts Autoceļu fonda daļas vadītājs. «Man nav precīzas informācijas, kur šī nauda aizies,» viņš teica, «taču pilnīgi pieļauju, ka to saņems Jēkabpils, kur problēmas ar kustības drošību ir ļoti līdzīgas. Ideja par ielu rekonstrukciju Bauskā un Iecavā radās 1993. gadā, kad pēc manas iniciatīvas ceļu administrācijas somu konsultanti izstrādāja Bauskas rajona kustības drošības uzlabošanas plānu. Bauskas rajonu izvēlējās tāpēc, ka to šķērso «Via Baltica», kuras attīstībā somi ieinteresēti. Plāna pamatideja – sakārtot ceļu Iecavā un Bauskā, no satiksmes drošības viedokļa tā saucamajos «melnajos punktos», lai parādītu, ka ne vienmēr apdzīvotām vietām nepieciešams apvedceļš. Plāns vairākus gadus «nogulēja plauktā». Trūka naudas, lai to realizētu, līdz pavērās iespēja saņemt Eiropas Savienības mērķdāvinājumu. Bauskas pilsētai tas ir trīs miljoni latu, kas tiek doti šī konkrētā plāna realizēšanai. Projekta izstrādi finansē Latvijas Autoceļu fonds, un tas piemaksās arī iztrūkstošo daļu gadījumā, ja rekonstrukcijas izdevumi pārsniegs trīs miljonus.
Apvedceļa būvdarbi ir ekonomiski neizdevīgi. Ja Latvijā tagad tiktu pieņemts lēmums būvēt kādai pilsētai apvedceļu un piešķirt šim mērķim līdzekļus, tad pirmajā vietā noteikti būtu Saulkrasti, kur kustības drošības problēmu ir vēl vairāk. Bauska zaudētu relatīvi zemās transporta kustības intensitātes dēļ. Bez tam apvedceļa būvei jānotiek uz privātas zemes, un pat daļēji nevar prognozēt, cik naudas nepieciešams, lai atpirktu šo zemi.
Pašlaik Autoceļu fonds spēj nosegt tikai 40% no ceļu uzturēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, nerunājot par rekonstrukcijām.»
Sliktajā saskata labumu
Jānis Mičulis, Bauskas siltumtīklu uzņēmuma direktors, uz projektu raugās praktiski. «Piekrītu, ka šis piedāvājums pilsētai ir sava veida šantāža,» saka J. Mičulis. «Taču valsts pašlaik Bauskai trīs miljonus neiedos, tādēļ ir jāpaņem tas, ko varam paņemt. Esmu pārliecināts, ka pēc gadiem pieciem septiņiem, Latvijai kļūstot bagātākai, ar Eiropas Savienības atbalstu atgriezīsimies pie apvedceļa. Saprotu kultūras darbinieku bažas par to, ka cietīs pilsētas ainava. Taču, kapitāli pārbūvējot ielu, kapitāli tiks sakārtotas komunikācijas zem tās. Piemēram, Zaļo ielu šķērso viena no lielākajām siltuma maģistrālēm. Tā ir 14 gadu veca, kritiskā stāvoklī. Agri vai vēlu siltumtrase būs jāmaina, jālauž, jārok. Esam paredzējuši likt izolētas importa caurules, kurām ir 50 gadu garantija un pienācīga siltumizolācija. Trases ielikšana pilsētai izmaksās ap 25 tūkstoši latu. Ceru, ka Dome pacīnīsies, lai projekta ietvaros tiktu finansēta šīs maģistrāles nomaiņa. Nepiekrītu opozīcijas viedoklim, ka ielai jāpaliek tādai, kāda ir, kamēr tā vairs nav izbraucama, un tad gribot negribot transporta plūsma būs jānovirza caur Jelgavu vai jābūvē apvedceļš. Bet no tā nemainīsies transporta plūsmas intensitāte.»
Apvedceļš transporta plūsmu nemazināšot
Andris Arbergs no Autoceļu direkcijas pauž nožēlu, ka baušķenieki nesaprot – arī tad, ja pavisam drīz izbūvētu apvedceļu, transporta plūsmas intensitāte caur pilsē- tu samazinātos tikai par aptuveni 20 līdz 30 procentiem, galvenokārt uz smago automašīnu rēķina. Prognozē, ka pēc gadiem desmit vismaz 12 tūkstoš vieglo automašīnu diennaktī šā vai tā izbrauks caur pilsētu.
