Vēlos no sirds pateikties laikrakstam «Bauskas Dzīve», kas beidzot uzdrošinājās rakstīt, ka gājējus Bauskā par cilvēkiem neuzskata.
Vēlos no sirds pateikties laikrakstam «Bauskas Dzīve», kas beidzot uzdrošinājās rakstīt, ka gājējus Bauskā par cilvēkiem neuzskata. Pārsteidza Ceļu policijas atbilde, ka viņiem neviens neesot sūdzējies. Acīmredzot paši neko nav pamanījuši.
Nācās piedalīties sāpju un skumju brīdī, kad kapu kalniņā tika izvadīta baušķeniece Emma Liepa. Automobilis notrieca viņu, šķērsojot Kalna ielu. No bezsamaņas nepamodusies, Liepas kundze nomira. Pēc tam līdzīgi, gandrīz tajā pašā vietā, gāja bojā vēl viens cilvēks. Sāk likties, ka tas var notikt ar ikvienu no mums.
Uz Bausku braucu vismaz reizi nedēļā. Nākot no autoostas, esmu ievērojusi, kā autovadītāji uzņem ātrumu pie Slimnīcas un Zaļās ielas krustojuma un drāžas līdz pat lejai, kur Kalna iela krustojas ar Plūdoņa ielu. Viņi neievēro ne ātruma ierobežojumu pilsētas robežās, ne to, ka ir arī gājēju pārejas. Esmu stāvējusi ne mazāk kā desmit minūšu, gaidot iespēju šķērsot Zaļo ielu iepretim «Gliemezītim». Steidzīgie braucēji nolej stāvētāju ar slapjdraņķa šļakatām, bet varbūt tikai katrs simtais piebremzē, ieraudzījis gājēju uz pārejas. Pusei Bauskas skolēnu, lieliem un maziem, katru dienu šajā vietā nākas iet pāri ielai, lai nokļūtu 1. vidusskolā. Vai tiešām arī par viņiem neviens nav atbildīgs? Ceļu policija pārkāpējus ķer, noslēpusies krūmos uz lielajām šosejām. Vai viņu pienākums nebūtu kontrolēt situāciju rajona centrā, īpaši tagad, kad luksofori nedarbojas?
Bail pat iedomāties, kas notiks, kad satiksme pa Kalna ielu būs četros virzienos, kā to iecerējusi Bauskas Dome. Eiropa pārbrauks mums pāri neapstājoties un neatskatoties.
