Kādās gadumijas viesībās Bauskā kompānija jautri tērzēja, cenšoties neskart augstās politikas un dzīves dārdzības tēmas. Fonā blāzmoja televizora ekrāns. Tajā parādījās degvielas magnāta Haima Kogana seja.
Kādās gadumijas viesībās Bauskā kompānija jautri tērzēja, cenšoties neskart augstās politikas un dzīves dārdzības tēmas. Fonā blāzmoja televizora ekrāns. Tajā parādījās degvielas magnāta Haima Kogana seja. Sieviešu tērgas tomēr apklusa, un visas pievērsās televīzijai, jo Kogans runāja labi: valdību lamāt ir normāla lieta visās demokrātiskajās valstīs, “nosauciet man kādu zemi, kurā cilvēki būtu apmierināti ar nodokļu maksāšanu”. Labi rūkts.
Vai jūs domājat, ka pēc šīs TV runas dāmu kompānija sāka pievērsties Latvijas valdības lamāšanai? Nē. Sākās diskusija par to, kā jauna sieviete varot dzīvot kopā ar “šitādu veci”. “Šausmīgi, nekad nespētu tādu miljonāru iemīlēt,” sacīja viena. Otra iebilda: “Tev tagad tik daudz problēmu – grūtības nopirkt ledusskapi, dīvāns jau ar trim enciklopēdijām atstutēts. Dabūtu tādu Koganu, tava vienīgā problēma būtu viņu iemīlēt. Latvijas sieviete ne ar tādiem vien sarežģījumiem tikusi galā, tu spētu arī šo atrisināt.” Tā dāmas vienojās, ka Jaunā gadā varētu sev un citām līdzīgām novēlēt iemīlēt miljonāru. Galvenais – atrast, kur tādi vēl brīvi “mētājas”…
Kāda šim stāstam morāle? Pavisam banāli vienkārša – saglabāt optimismu un kaut ar melno humoru irties cauri neadekvātajam dzīves sadārdzinājumam. Ar šo gadu par desmit latiem lielāka minimālā alga, par kādiem trīsdesmit latiem vairāk maciņos būs mediķiem, mazliet vairāk naudas būs arī skolotājiem, pensionāriem, bezdarbniekiem. Apzināti rakstu – mazliet vairāk naudas, jo nekādi nevar runāt par turīgāku dzīvošanu.
Ja, piemēram, dārgāki kļūst alkoholiskie dzērieni, tad tā vairāk vai mazāk ir tikai to lietotāju problēma. Ja vairāk maksā vēstuļu sūtīšana (pastmarku cenas), tad varam meklēt alternatīvu, piemēram, epastu vai “draugus” internetā. Turklāt internets brīvi pieejams nu būs visās Bauskas un rajona pagastu bibliotēkās. Taču, ja dārgāka kļūst dabasgāze un ūdens, tad tas vistiešākā veidā skar visus mūsu pilsētas un rajona iedzīvotājus. Un ko tad nozīmē šie desmit lati pie minimālās algas? Čiks vien sanāk.
Pagājusi 2006. gada pirmā darba nedēļa, sākas otra. Jādzīvo, jāstrādā, vairāk jāpriecājas, jāsmaida un jācer uz to labāko – varbūt tiešām kāda sagaidīs savu miljonāru, bet kāda cita sapratīs, ka neba naudā vien laime.
Piekabināšu vēl dzejnieces vārdus, mūsu paaudzes dāmām tik neaizmirstās Ārijas Elksnes (kā smejies, no sava vecuma un dzimuma neaizbēgsi…) rakstītās rindas: “Bet vienmēr visās tumsas blīvēs/ Mums zaļa cerībiņa zvīl,/ Jo kā gan citādi lai dzīvo,/ Jo kā gan citādi lai mīl?”
